×
Mobilā versija
+10.5°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
30. janvāris, 2018
Drukāt

Dibina arvien mazāk jaunu uzņēmumu (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“No novada uz pilsētām aizbrauc daudzi jauni cilvēki, kuri tur arī paliek, jo ir lielākas iespējas dibināt uzņēmumus, kā arī vienkārši atrast darbu. Līdz ar to novadā ir problēmas ne tikai ar jaundibinātiem uzņēmumiem, bet arī ar kvalificētu un labu darbaspēku. Kā daudzos mazos novados, arī te ir alkohola problēmas. Nav lielas, bet pie mums to jūt vairāk nekā pilsētās. Tāpat viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc neienāk jauni uzņēmumi, – ceļu stāvoklis ir ļoti slikts. Pie mums braukuši uzņēmumi apskatīt tukšās telpas, taču vienmēr viss atduras pret ceļu stāvokli. Uz Liepāju vēl nav tik traki – 60 kilometri asfaltēta ceļa, bet uz Rīgu ir posmi, kuri rudenī, pavasarī nav izbraucami. Ceļu atjaunošanai arī šogad mums nav iedots ne cents, un neesam tādi vienīgie. Zinu, ka arī Skrundas novadā ir līdzīgi, un esam plānojuši runāt ar Satiksmes ministriju,” man atklāja Vaiņodes novada domes izpilddirektors Normunds Pāvils.

 

Tikai trīs jauni

Vaiņodē pērn dibināti tikai trīs jauni uzņēmumi, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Latvijā. Salīdzinājumā – 2016. gadā Vaiņodē ienāca pat 10 jauni uzņēmumi. Taču Vaiņode nav vienīgais novads, kurš saskaras ar šādu problēmu. Pēc “Lursoft” datiem, pērn Latvijā dibināts par 8,89% mazāk uzņēmumu nekā 2016. gadā. Ja cenšamies saskatīt ko pozitīvu, tad, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, pērn samazinājums bijis krietni mazāks nekā 2016. gadā, kad dibināts par 16,9% jaunu uzņēmumu mazāk nekā 2015. gadā. Tātad straujais kritums samazinās, taču tas nemaina faktu, ka pērn dibināts mazākais skaits jaunu uzņēmumu kopš 2009. gada.

Viens no trim uzņēmumiem, kas Vaiņodes novadu atzinis par gana labu esam, ir SIA “Tania”, kas nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumiem un kam ir birojs arī Liepājā. Uzņēmuma vadītāja Tatjana Balaņuka sacīja, ka Vaiņode ir viņas dzimtā vieta un arī birojs būs ierīkots viņas pašas īpašumā. Pagaidām gan birojs vēl nav gatavs, taču drīz būšot. “Kvalitatīvus grāmatvedības pakalpojumus atrast nav viegli. Galvenais būt atvērtiem un mācēt komunicēt, nevis tikai sausi ievadīt klientu dokumentus. Stāstām, kā visu likumīgi pareizi var sagrāmatot, optimizēt nodokļus, iesakām, kā labāk rīkoties, palīdzam saplānot arī finanšu plūsmu. Esam atvērti klientiem un palīdzam risināt viņu problēmas,” sacīja grāmatvedības uzņēmuma vadītāja, kura arī norādīja, ka ceļu stāvoklis novadā nav spožs, taču, tā kā grāmatvedību var veikt arī attālināti, ar klientu daudzumu un darbu veikšanu neesot problēmu.

 

UR_10

 

Liepājā par 39 jauniem uzņēmumiem vairāk

Taču ne visos novados un pilsētās jaundibināto uzņēmumu skaits ir problēma. Piemēram, Liepājā pērn dibināts par 39 uzņēmumiem vairāk nekā 2016. gadā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis sacīja, ka Liepājai par labu spēlē tas, ka tā ir izteikti industriāla pilsēta ar labu infrastruktūru.

“Tāpat ļoti veiksmīgi strādā jaunuzņēmumu atbalsta programmas. Tieši pagājušā gada sākumā tika izveidots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inkubators Liepājā. Arī Liepājas pašvaldība līdzfinansē mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas, piešķirot līdzfinansējumu dažādiem projektiem, piemēram, palīdz iepirkt iekārtas, kas mazajiem uzņēmējiem ļauj atsperties,” norādīja Dz. Hmieļevskis. Vēl cita tendence – Liepāja rūpīgi strādājusi pie pilsētvides pilnveidošanas. Līdz ar to daudzi cilvēki, kuri var strādāt attālināti, pārceļas no Rīgas uz Liepāju. Jo te ir klusāk, blakus jūra, skolas, bērnudārzi. “No pagājušā gada ir atsākusies arī aviosatiksme starp Liepāju un Rīgu, kas ļauj burtiski trīs stundu laikā no iekāpšanas lidmašīnā Liepājā jau būt jebkur Eiropā, ko arī pats esmu vairākkārt izmantojis. Jūtam, ka iepriekš izdarītais darbs sāk dot augļus – ritenis ir iegriezts un šobrīd parādās rezultāti. Tas būtībā ir pats svarīgākais rādītājs – uzņēmēji ar savām investīcijām nobalso par to, ka Liepāja ir vieta, kur investēt savu naudu, laiku un enerģiju,” sacīja LSEZ pārstāvis. Viņš gan norādīja, ka ne vienmēr uz jaundibinātu uzņēmumu skaita samazināšanos jāskatās negatīvi, jo tad, ja pilsētā aug citi uzņēmumi, kuri palielina darbinieku skaitu, šādi uzņēmumi dod to pašu rezultātu, ko jaunu uzņēmumu dibināšana.

 

Labāk kvalitāti, nevis kvantitāti

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena man sacīja, ka, neskatoties uz jaundibināto uzņēmumu skaita samazinājumu, ekonomika Latvijā turpina attīstīties. “Ekonomika Latvijā patiešām aug – vērtējam, ka IKP pieaugums Latvijā 2017. gadā būs 4,7% apmērā, kas ir ceturtais augstākais rādītājs ES. Uzņēmumi uzrāda īpaši strauju izaugsmi tādās nozarēs kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, kas atspoguļojas arī darba algu pieaugumā,” sacīja E. Urpena. Jāpievērš uzmanība ne tikai kvantitātei, bet arī kvalitātei, jo ne visi reģistrētie uzņēmumi uzsāk saimniecisko darbību, viņa norādīja.

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pēdējos piecos gados katru gadu ir audzis, kopā pieaugumam veidojot 14%. “Ekonomikas ministrija atbalsta tādas uzņēmējdarbības formas, kas neatkarīgi no nozares vai reģiona spēj strādāt produktīvi un radīt produktu ar augstu pievienoto vērtību. 2017. gadā Latvijā vērojams pieaugums darba vietu skaitā (+1,0%), eksportā (+4,1%), nomaksāto nodokļu apmērā (+7,5%). Arī 2018. gadā prognozējam turpmāku izaugsmi,” sacīja EM pārstāve.

“Svarīgi, ka no 2015. gada 1. janvāra stājās spēkā valdes locekļu atbildība un aizliegums ieņemt amatus, kas ierobežo iespēju negodprātīgiem komersantiem likvidēt uzņēmumu ar nodokļu parādiem un dibināt jaunus uzņēmumus. Šis ierobežojums noteikti atstāj iespaidu uz uzņēmumu pirmreizējo dibinātāju skaita un īpatsvara pieaugumu. Starp personām, kas izlēmušas dibināt savu pirmo uzņēmumu, var būt gan fiktīvas personas, kuras darbojās pēc to personu norādījumiem, kurām atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, gan arī jauni uzņēmēji, kas uzsāk komercdarbību pirmo reizi,” norādīja E. Urpena.

To minēja arī Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere, kas mudinot topošos uzņēmējus izvērtēt savas iespējas veidot godprātīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī mazina krāpšanās riskus un veido pozitīvu uzņēmējdarbības konkurenci. “UR ieskatā iedzīvotāji šobrīd pievērš lielāku uzmanību tam, vai spēs darboties kā godprātīgi uzņēmēji. Jaunu uzņēmumu skaita samazinājumu varētu ietekmēt arī pagājušajā gadā veiktais darbs pie nodokļu reformas – pirms uzsākt uzņēmējdarbību, svarīgi zināt par nosacījumiem. Līdz ar to, iespējams, daudzi nogaidīja. Jāseko līdzi šā gada rādītājiem – jaunu uzņēmumu dibināšana savā veidā ir mēraukla uzņēmējdarbības vides pievilcībai Latvijā,” noteica G. Paidere.

 

Brīdinājuma signāls valdībai

Savukārt “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa man sacīja, ka nedrīkst neņemt vērā faktu, ka jaundibināto uzņēmumu skaits samazinās jau sesto gadu, kas ir kā brīdinājuma signāls valdībai un politikas veidotājiem. “Nenoliedzami šādas tendences ietekmē vairāki faktori – gandrīz ikvienu uzņēmumu ir skārušas pārmaiņas nodokļu sistēmā, tāpat ir darbaspēka pieejamības problēmas, ražošanas izmaksu sadārdzināšanās. Pat to, cik faktiski biznesam draudzīga un uzņēmējdarbību stimulējoša būs jaunā nodokļu sistēma, šobrīd vēl pāragri spriest, un tās rezultātus varēsim vērtēt ne agrāk kā pēc pusgada. Tad arī varētu mērīt pirmos rezultātus, vai uzņēmēju, kuri plāno veidot jaunu uzņēmumu, uzticība pieaug vai tomēr tie vēl aizvien ir nogaidoši un izvēlas lēmumu par uzņēmējdarbības uzsākšanu atlikt vai arī uzsākt, bet citā valstī,” norādīja D. Kiopa.

Interesanti, ka, pēc “Lursoft” datiem, palielinās to uzņēmēju skaits, kuri uzņēmumu dibina pirmo reizi. D. Kiopa piekrīt, ka šī statistika sākotnēji vērtējama kā pozitīva. “61,1% gadījumu persona iepriekš nav bijusi atrodama citu Latvijā reģistrētu uzņēmumu dalībnieku sarakstos. 2016. gadā tie bija 55,79%. Tomēr praksē dažkārt esam saskārušies, ka norādītais dalībnieks ne vienmēr ir faktiskais īpašnieks. Tādējādi arī šī statistika var tikt ietekmēta. Cerams, ka no 2018. gada aprīļa, kad elektroniski būs pieejama informācija par juridiskas personas patiesā labuma guvējiem, šo informāciju būs iespēja izvērtēt un analizēt daudz objektīvāk,” norādīja “Lursoft” vadītāja.

 

 

Pērn reģistrēts mazāk uzņēmumu

35 novados pērn reģistrēti mazāk nekā 10 uzņēmumi.

Vismazāk jaunreģistrēto uzņēmumu bijis Baltinavas novadā – 2. Pa trim jauniem uzņēmumiem reģistrēti Vaiņodes, Rugāju, Varakļānu, Alsungas, Vārkavas, Naukšēnu un Ciblas novadā.

Vaiņodes novadā 2016. gadā reģistrēja 10 jaunus uzņēmumus. Rugāju un Varakļānu novadā – 6.

Dati: “Lursoft”

 

Likvideti_10

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kam patīk , galu galā, nokļūt kaut kādos parādniekos ?

  2. Kam patīk ,galu galā, nokļūt kaut kādos parādniekos ?

  3. Šie skaitlīši ir vienkārši smieklīgi un nevajadzīgi. Lūdzu, apkopojiet un publicējiet skaitlīšus, cik gramu, tonnu, kilogramu kādas jaunas produkcijas, par kādu summu pakalpojumus sniedz šie jaunie uzņēmumi. No teksta saprotams, ka nodibināti it kā ir, bet nemaz nesāk neko darīt. Tad kāpēc ar šādu skaitli vispār manipulēt? Jāpiemeklē skaitlis, kurš rādītu reālu uzņēmumu reālus darbības rezultātus.

  4. Tik tiešām dīvaini kapēc? :O
    Es šai burvīgajai valstij tik maksātu un maksātu nodokļus un labprāt dzīvotu kartona kastē 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+