Publicitātes foto

Dibina mednieku klubu 0

Nespējot rast kopsaucēju ar medniekiem, piena lopkopības saimniecības SIA Ugāle Agro īpašnieks dānis Erlings Vangs Matiasens nodibināja savu mednieku klubu Ugāle Agro mednieks.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Ugālē ir plaši mežu masīvi ar lielu dzīvnieku blīvumu, turpat arī lauksaimniecības zemes. Erlings Latvijas kompensāciju sistēmu par meža dzīvnieku postījumiem dēvē par anekdoti – “sanāca komisija, kurā bija pārstāvji gan no mežniecības, gan Lauku atbalsta dienesta. Mednieku klubs protestēja pret aprēķināto. Es arī domāju, ka nepareizi aprēķināts. Mednieki domāja, ka pārāk liela summa, es domāju – pārāk maza.” Sākās tiesāšanās. SIA Ugāle Agro 2010. gadā vērsās ar prasību Ventspils tiesā par zaudējumu piedziņu un medību nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu ar mednieku klubu Ameļciems. Mednieku klubs atteicās labprātīgi norēķināties par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai, uzskatot, ka Ziemeļkurzemes virsmežniecība nepareizi veikusi postījumu uzmērīšanu un zaudējumu aprēķinu.

Zaudējumu apmērs tika noteikts 688 latu apmērā. Kopējo bojāto lauku platība 8,3 ha, kurā bojāts 15–20 % kviešu sējumu un 25% biešu sējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc trīs gadu tiesvedības tiesa lēma, ka, iespējams, nepareizi aprēķināts, taču to vairs nav iespējams pārbaudīt. SIA Ugāle Agro par nopostītājiem laukiem nesaņēma nekādu kompensāciju. “Tāpēc mēs gājām grūtāko ceļu – neprasīt nevienam kompensācijas, bet cīnīties ar meža zvēriem pašiem,” piebilst SIA Ugāle Agro pārvaldniece Ārija Indriksone. Lauksaimnieki nodibināja paši savu mednieku klubu Ugāle Agro mednieks.

Mednieku klubs noslēdzis kopsadarbības līgumus ar kaimiņu klubiem. “Zvērus iedala nevis konkrētā iecirknī, kas mums nav ļoti liels, bet rēķina teritorijā, kuru mēs kopā ar citiem, pamatojoties uz sadarbības līgumiem, pārvaldām. Ir varbūt atsevišķi mednieki, ar kuriem grūti sastrādāties, taču ar lielāko daļu mednieku klubu mums ir ļoti labi kontakti, viņi saprot lauksaimnieku vajadzības un to, ka mums jāstrādā kopā,” piebilst Erlings.

Tas nenozīmē, ka tagad Erlings pats visu laiku sēž tornī pie saviem kviešu laukiem, pateicoties sadarbības līgumiem, tajos var sēdēt arī citu mednieku klubu biedri. Tāpat arī Erlinga kluba biedri var iet par dzinējiem citu mednieku klubu rīkotajās medībās. “Man pašam nav jāsēž, bet es pats varu nolemt, kam sēdēt un kam nesēdēt,” skaidro Erlings. “Un es varu arī pats organizēt medības saviem dāņu draugiem.” Tas esot par traku, ka daži latviešu zemnieki par to, ka dānis sēž un sargā viņa kviešus, paprasījis pat 300 latus dienā.

Praktisks padoms, kā cīnīties ar meža cūkām, kas uzar ganības. Cūkas meklē maijvaboļu kāpurus. Lai tos ierobežotu, nevajag uzreiz meklēt ķīmiju, varbūt pietiks ar putnu būrīšiem lauka malās. Strazdi apēd maijvaboļu kāpurus, un cūkai jūsu laukā vairs nav ko darīt, saka Erlings.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.