Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. marts, 2015
Drukāt

Didzis Bērziņš: Ļausim leģionāriem pieminēt traģisko pagātni (25)

legionari_16_marts4

Autors: Didzis Bērziņš, Latvijas Universitātes pētnieks

Jau vairākas nedēļas pirms paša notikuma Latvijas mediju vidē vērojamās diskusijas liecina, ka tuvojas 16. marts – notikums, kurš spilgti apliecina tēzi, ka pagātnes izpratnes tiek veidotas un pārveidotas mūsdienu publiskajā telpā. Šā gada piemiņas pasākumam acīmredzami tikusi un tiks veltīta īpaša vērība. Par to liecina kā daudzie un tostarp krasi atšķirīgie viedokļi Latvijas medijos, tā arī politiskās norises – gan Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, gan militārais konflikts Ukrainā.

Arī iepriekšējo gadu mediju monitorings liecina, ka pasākuma atainojums dažādos plašsaziņas līdzekļos ir bijis saistīts ar politiskām aktualitātēm – īpašu rezonansi 16. marta norises pie Brīvības pieminekļa guvušas laika periodos, kad leģionāru piemiņas diena tika ierakstīta oficiālajā atceres dienu kalendārā, Latvija mērķtiecīgi virzījās uz iestāšanos ES un NATO vai arī Latvijā aktualizējušies (aktualizēti) jautājumi par nepilsoņu tiesībām un minoritāšu stāvokli. Tādējādi šīs dienas nozīmību mazākā mērā noteikuši vēsturiski faktori, piemēram, simboliskas gadadienas, nekā aktuālās sociālpolitiskās norises. Tādēļ pamatotas šķiet bažas, ka arī šogad neatkarīgi no pašu leģionāru vēlmēm vai iecerēm 16. marta piemiņas pasākumi varētu kļūt par nozīmīgu politiskās cīņas arēnu.

Vienlaikus mediju analīze liecina arī par kādu citu tendenci, proti, lielākie skandāli un saspīlējumi pasākuma norises vietā notikuši tajos gados, kad plašsaziņas līdzekļi pasākuma priekšvakarā šim notikumam veltījuši mazāk uzmanības un pat vēstījuši, ka savu aktualitāti vai politisko provokāciju bīstamības potenciālu tas ir zaudējis. Un tieši pretēji – gadadienās, kad publiskā telpa bijusi piepildīta ar bažām par iespējamajām provokācijām, pasākumi norisinājušies bez ārkārtējiem ekscesiem. Tādējādi šogad vērojamā satraukuma pilnā mediju telpas viļņošanās ļauj cerēt, ka gan valsts iestādes, kas rūpējas par sabiedrisko drošību, gan sabiedrība kopumā (atskaitot, protams, provokatorus) izprot riskus un gatavojas tiem atbildīgi.

Cits stāsts ir par provokatoriem. Pat īpaši neiedziļinoties specifiskās niansēs, nav grūti pamanīt, ka Latvijas mediētajā vidē mērķtiecīgi darbojas organizētas cilvēku grupas, kuru mērķis ir graut Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu un ticību savai valstij. Runa šajā gadījumā nav tikai par mediju kanāliem, programmām vai atsevišķiem raidījumiem, kam pēdējā laikā tikusi veltīta īpaša vērība, bet arī strauji augošajai pastarpinātās komunikācijas sfērai – interneta un sociālo tīklu komentētājiem, kuros šīs organizētās aktīvistu grupas nodrošina nemitīgu negatīvu fonu informācijai par valstī notiekošo. Pastāv pamatotas aizdomas, ka šo darbību mērķis varētu nebūt pašaizliedzīga un nesavtīga Latvijas sociālpolitiskajai videi raksturīgo problēmu risināšana vai valsts sistēmiska uzlabošana…

Tomēr šīs darbības ir tikai ikdienišķs fons, jo centienu, kuru mērķis ir graut Latvijas valsts uzticamību, galvenā skatuve ilgstoši ir bijis tieši 16. marts. Drošības policija (DP) šogad mērķtiecīgi ir informējusi sabiedrību par veidu, kādā ar Krievijas Federācijas pastarpinātu finansējumu tiek organizēta un atbalstīta Latvijas diskreditācija. Šī publiskotā informācija gan lielākā mērā liecina par DP politikas maiņu, kas turpmāk būšot vērsta uz komunikāciju ar sabiedrību, nevis par jaunām tendencēm Latvijas Austrumu kaimiņa propagandas kampaņās.

Centieni, kuru mērķis ir diskreditēt gan leģionārus, gan Latvijas valsti, ir bijusi daļa no 16. marta piemiņas pasākumiem jau kopš deviņdesmito gadu otrās puses. Šajā laikā pretpasākumus īstenojošo organizāciju nosaukumi ir mainījušies lielākā mērā nekā tajos redzamie vadošie organizatori, bet par iespējamo finansiālo atbalstu šīm aktivitātēm liecina īstenoto pasākumu vēriens – gandrīz divu desmitgažu laikā sevi par antifašistiem dēvējošie ļaudis ir rīkojuši konferences un seminārus, publicējuši apjomīgas grāmatas un neiztrūkstoši imitējuši tā saukto vienkāršo ļaužu jeb tautas protestus pret pieminekļa pakājē notiekošo.

Šo pasākumu ideja ir bijusi veidot tiešu saiti starp leģionāriem un holokaustu – noziegumu, kuram ir centrāla nozīme tā dēvēto Rietumu sabiedrību izpratnē par vērtībām un kurš Rietumu demokrātijās ir kļuvis par ārkārtēja ļaunuma apzīmētāju un notikumu, kura atkārtošanos nekad vairs nedrīkst pieļaut. Leģionāru piemiņas pasākuma laikā Brīvības pieminekļa piekājē redzamie protestētāji vai, precīzāk, šo pasākumu idejiskie organizētāji, ir pamanījuši holokausta simbolisko nozīmi mūsdienu Eiropā un ar savām aktivitātēm ik gadu cenšas pierādīt, ka leģionāru piemiņas pasākums ir spilgtākais piemērs tam, ka Latvijā atdzimst fašisms, kas varētu novest pie jauna holokausta. Lai gan holokausts nav kļuvis par pilnībā izprastu un izsāpētu Latvijas traģēdiju, jo šīs traģēdijas pilnvērtīgu izpratni Latvijā ilgstoši ir kavējusi padomju okupācijas varas noliedzošā attieksme pret šo tematu un joprojām turpina ietekmēt arī nacistiskās propagandas antisemītiskais mantojums, pašpasludināto antifašistu darbībām pie Brīvības pieminekļa ir maz kopīga ar holokausta upuru piemiņas veicināšanu.

Tomēr arī skaidrai izpratnei par protestētāju mērķiem nevajadzētu kļūt par iemeslu, lai ļautos provokācijām, jo, pirmkārt, holokausta upuru fotogrāfiju plēšana ir apkaunojoša rīcība neatkarīgi no mērķiem, ar kādiem šie attēli piemiņas pasākumā tiek izvietoti un, otrkārt, nekārtību izraisīšana ir provokatoru galvenais mērķis, jo, neraugoties uz dāsno finansējumu, to rīkotie protesta pasākumi ir skaitliski nelieli un margināli, bet tiešais iespaids – nenozīmīgs. Nepārprotams šo izdarību mērķis ir radīt mediju notikumus, kas varētu radīt starptautisku rezonansi.

Neraugoties uz to, ka par būtisku tendenci ir kļuvusi kvalitatīvu ārvalstu mediju pārstāvju došanās komandējumos uz Latviju, kā rezultātā top izpētē un padziļinātā izpratnē balstīti vēstījumi par šīs dienas izcelsmi un nozīmi, joprojām pasākumā dominē sensāciju kāri žurnālisti, kas cer uz kādu skandālu. Tieši tāpēc arī neļaušanās provokācijām 16. martā ir veids, kā izrādīt cieņu leģionāriem un nedot iemeslu piemiņas pasākuma un Latvijas tēla starptautiskai diskreditācijai. Par to, ka provokācijas būs, liek domāt gan aktuālās politiskās norises, gan iedziļināšanās ‘antifašistu’ loģikā, jo ilgstoši propagandējušiem fašisma atdzimšanu Baltijas valstīs, tiem kādā brīdi nāktos pierādīt, ka nu jau tas ir atdzimis.

Vēl nepublicēta, valsts pētniecības programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros veikta pētījuma rezultāti liecina, ka vairākums leģionāru padomju periodā izjutuši dažādas diskriminācijas formas – sākot ar liegumu izbraukt uz ārzemēm, iegūt izglītību un/vai paaugstinājumu darbā un beidzot ar goda un cieņas aizskārumiem, piemēram, apsaukāšanu par fašistu. Daudzos gadījumos vara īstenojusi diskriminējošu politiku arī pret viņu tuviniekiem. Savukārt 16. marta publiskie pasākumi liecina, ka PSRS mantiniece Krievijas Federācija arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lai gan pastarpināti, toties mērķtiecīgi, cenšas turpināt šo praksi. Izvairoties no leģiona glorificēšanas, Latvijas sabiedrības morāls pienākums ir nodrošināt iespēju leģionāriem un to tuviniekiem nodrošināt iespēju netraucēti pieminēt savu un savu tuvinieku traģisko pagātni.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Un daudz ir to leģionāru, kas vēlas pieminēt pagātni?! Dažu večuku aizsegā tusē politiskie provokatori – jauni, spēcīgi, labi trenēti un ar skaļu rīkli – hitlera jauniešu bars… Tie leģionāru mazmazbērni skaitās?

  2. Rīgā trūkst vesela virkne monumentu: leģionāriem; latviešu korpusa strēlniekiem; kareivjiem – internacionālistiem; kareivjiem – demokrātijas nesējiem. Vajag ļaut tēlniekiem nopelnīt, bet galvaspilsētu pārcelt uz Vecumniekiem.

  3. 16.marts bija,ir un būs vienmēr !!!

  4. leģionāri tad iestājās ar ieročiem rokās par Eiropas vērtībām, iepretī austrumu vērtībām ko pieredzēja baigajā gadā, tika nodoti, nonāca zaudētāju statusā 50gadus, tagad atkal latviešu karavīrs kopā ar Nato iestājās par Eiropas vērtībām, cerams netiksim nodoti.

  5. Katoļu baznīcas pasludinātie svētie mocekļi, nez vai ir izcietuši to, ko leģionāri, kas pēc kara turpināja cīņu un krita čekas rokās, ieskaitot sev tuvo cilvēku spīdzināšanu. Viņu biedriem, kas izglābās brīvajā pasaulē bija tiesības noteikt šo dienu, kas ir ne tikai mocekļu, bet arī kaujas slavas diena pret neiedomājami lielāku pārspēku. Jaunie piemin varoņus un tā tam jābūt, ne veciem komunistiem vēl arvien to aizliegt.

  6. Cienīsim un godāsim mūsu mīļos, palikušos leģionārus un klaji ignorēsim kremļa uzpirktos pakalpiņus, kuriem sen vieta ir maigajos Putika apkampienos

  7. Zigurds Mežavilks Atbildēt

    Ievērojamais tautsaimniek Kārlis Ulmanis vaiojas vismaz 4 smagosnoziegumos. Nr 1 15. maija valsts apvērsums, demokratijas likvidēšana. Nr 2 Aizliedza torpedēt krievu kreiseri bez pazīšnās zīmēm Latvija teritoriālos ūdeņos. Komandkapteinis Hugo Legzdiņš visu mūžu nožēloja, ka bija prasījis atļauju uzbrukt iebrucējam. Viņš bij notēmējis 4 torpēdas , aytodosties periskopa dziļumā.. Tad visa pasaule zinātu ka krivi ubruka Latvijia, jo krivu kriseri novēroja arī somu un zviedru zemūdenes.Br 3 Azliedza latviešu robežsargiem likvidēt jau pāsā saķumu krievu uzbrukumu, jo par to ziņoja Latvijas izlūki. To man personīgi stātija izlūku virnieks Ozoliņš. Ulmanis – nekaitiniet lāci. Nr 4. Kad Latvija jau bija okupēta = pazi’moja pa radio – topats dzirdēju – es palieku savā viā,jūs – savās. Krievu “pagteicība” lode pakausī. Tapēc ja nevar atrast prezidenta mirstīgās atliekas. Teherāna’unJaltā Staīna rokās pret Čerčilu un Rūzveltu bija stiprs trumpis – latvieši brīvprtīgi mums pievienojās. Tad Latvijai bija amija, neko neatpaliekkot bruņojuma un apmācibā no somiem. Par tauatas ziedotiemlaiem Latvijas nopirkti britu iznicinātāji Gloster Galdiator daļēji galu galā nonāca pie eomiem un tie ar mšusu gloseriem notrieca dauduz krivu bymbvedējsu līd tie sasniedza Helsinkus, Esmu lepns,ka arī biju ziedotājs.

    • Ir ari velviens sausmigs noziegums Atbildēt

      Ulmanis atnema visiem Latvija pilsoniem menesos pirms olupacijas arzemju pases tadejadi liedzot Latvijas pilsoniem likumigu izbrauksanu ar dokumentiem no Latvijas. Visas durvis aizslegtas. Vairs nav kur begt. Un tas tukstosiem maksaja vinu dzivibas netikvien bagatniekiem bet ari daudziem Latvijas patriotiem kuri bija cinijusies sava laika pret komunistiem… Kuri jau bija ari Latvijas brivibas cinitaji … Tad ari bija valstsviri, politiki… Tiem visiem slegtas robezas bija naves sods. Psldies Lielam Karlim par so draudzibas apliecinajumu Lielam Bralim.

    • Francijas jūras kara akadēmijas absolvents Hugo Legzdiņam ,karam sākoties ,piedāvāja karot Francijas flotē uz ko Legzdiņš pēc ,,ilgām ,,pārdomām atteicās darīt. Tomēr Legzdiņš neatteicās Liepājā ar sarkano karogu rokās soļot ,,darba ļaužu ,, klonnas priekšgalā un ,karam beidzoties , darbojās par tulku ,,smerš,,.
      Tā kā nebija Legzdiņam motivācijas gremdēt krievu kreiseri.
      Pēc kara Legzdiņš varēja vienā mierā pasniegt LPSR jūras skolā un sarakstīt grāmatu par navigāciju.

  8. Ja jau Ādolfa Hitlera 1943.g.10.februārī parakstītā pavēle joprojām spēka, tad tiešām jāpiekrīt akadēmiķa I.Roņa teiktajam intervijā LA (01.06.2002.):” “Bet Otrais pasaules karš turpinās.”

  9. NU PALDIES, KA ATĻĀVI, KO MĒS DARĪTU CITĀ SITUĀCIJĀ ???

  10. Varbūt Bērziņa kungs varētu plašāk komentēt domu, kas iešifrēta frāzē “pašpasludināto antifašistu darbībām pie Brīvības pieminekļa ir maz kopīga ar holokausta upuru piemiņas veicināšanu”: kas īsti ir šis “maz”, kas tomēr (viņaprāt) šīm provokācijām IR kopīgs “ar holokausta upuru piemiņas veicināšanu”?

  11. Kolaborantu noziegumu glorifikacija….. Ne jau pasu legionaru, bet vinu pasmaju vadiba, latvisko kvislingu kauna traipa atmazgasana. Un so publisko patriotisma farsu musu ienaidnieki vienmer izmantos jo vacu okupacija, pasparvalde, legions visi bija noziegums pret latviju…. Uz kura fona sajas dienas politiskie

  12. Molotova-Ribentropa pakts Atbildēt

    Par ko vispar ir runa?! Vai tad tad latviesu puisiem kads ko prasija – mobilizeja gan “brunie”, gan “sarkanie”. Tapec pie Brivibas pieminekla ari 16.marta jaiet ar krievu-vacu pakta nosodijumu: toreizejie naciki un stalinisti ir no viena koka ar “antifasistisko” atvasi musdienas. Cits jautajums: kas un kapec tagad “silda rokas” uz Latviesu tautas sapem…

  13. vai kaut viens protestē pret pieminešanu lestenē, pat ziedu nolikšana pie mildas nevienu neuztrauktu, ja n tā netaisitu cirka izrādi populisma celšanai.
    ja NA nekādi nevar bez sava karogotā slavas gājiena, tad ierosinu lai ari 9 maiju sāk ar karogotu ziedu nolikšanu pie mildas un tad gājienā uz pārdaugavu svinēt. ja visi tad visi

    • tikai šaubos vai kāds jums-Latvijas valsts izvarotājiem veidos karogu aleju 9.maijā,varēsiet paši ar savām kolorado lentēm ar BMW “maukt “Na Berļin sava Pļutkina ielikteņa Ušaka gudrajā vadībā.Lāsts fašistiskajiem okupantiem!

      • Pieminēt kritušos ir svēta lieta.Litene ir tā vieta kur piemiņēt , bet pie apčurātās Mildas gan neder.

        • Ar tadu valodu tu pats sevi pazemo! Uz celiem tev ar birsti rokas Mildas piekaje tev sevi jaatir!

          • jā-kaunies

            Bet kad angļu ,vācu ,belģu,itālijas turisti pirms braukšanas uz Rīgu slēdz derības ,kurš uzkāps augstāk pieminekī un no tā pačurās! Kā tie saucamie mūsu Eiropas” aizstāvji “drīkst apgānit mūsu svētnīcu! Un Tev tas patīk! Un vēl žīdu-krievu vadone Ždanoka, katru gadu apgāna pieminekli,noliekot savu okupantu vainagu.Nu nē,es( man jau 80) un mani līdzgaitnieki pieminēs šo pasākumu klusā Litenē.Neredzēsim šis riebīgās izdzimteņu sejas. Šis izteiciens attiecas arī uz mūsu Saeimas deputātiem,arī NA ,kuri domā tikai par vietu pie siles Saeimā.

          • vecums nenak viens

        • Krievu skolniekiem-nekomentēt!

          • Leģionāru paveiktais ir jāpiemin valsts centrā,Rīgas centrā,pie Brīvības pieminekļa.To viņi ir pelnījuši,mūsu vectēvi,tēvi,tālākie radinieki,jo viņu mērķis bija brīva Latvija – brīva no vācu okupantiem,brīva no krievu okupantiem.Un nekādus tur 5.kollonnaas agonijas brēcienus nevajag ņemt vērā,bet diemžēl …..

          • 11. movembris

            sadam pieminas nolukam ir daudz daudz piemerotaks neka 16. marts

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+