Mobilā versija
Brīdinājums +3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
29. aprīlis, 2017
Drukāt

Dienas klāt pie atvaļinājuma, ja ir bērns vai jākopj slimnieks. Ierosinājums Eiropā (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Autores: Marianna Teisena, nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre

Vera Jourova, tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre

 

“Kā apvienot privāto dzīvi un darbu?” Vecāki un aprūpētāji ar šo vienkāršo jautājumu darba mūžā saskaras ne reizi vien. Īpaši tas attiecas uz sievietēm. Mūsdienās joprojām lielāka varbūtība, ka mājās paliks un par bērniem vai gados vecākiem piederīgajiem rūpēsies sievietes, nevis vīrieši. 2015. gadā sieviešu nodarbinātība par 11,6 procentpunktiem atpalika no vīriešu nodarbinātības. Nodarbinātības līmenis sievietēm, kam ir viens par sešiem gadiem jaunāks bērns, bija vēl 8,8 procentpunktus zemāks nekā sievietēm bez maziem bērniem, un nepilna laika darbu strādāja trešdaļa sieviešu, bet tikai mazāk nekā desmitā daļa vīriešu.

Tajā pašā laikā visā ES teritorijā sievietes ir arvien augstāk kvalificētas, universitātes beidzēju sieviešu ir vairāk nekā augstāko izglītību ieguvušo vīriešu. Turklāt ikvienai Eiropas valstij jārisina problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošana un darbaspēka sarukums. Gan taisnīguma labad, gan ekonomiskās nepieciešamības dēļ mums jāpanāk, kā sievietēm un vīriešiem, visiem strādājošajiem vecākiem un aprūpētājiem darbu vieglāk apvienot ar privāto dzīvi. Mūsu mērķis ir cilvēkiem dot lielāku izvēli un elastību savas dzīves organizēšanā. Vairāk sieviešu darba tirgū ir divkāršs ieguvums. Tas ir izdevīgi uzņēmumiem, kas var piesaistīt un paturēt talantīgus un motivētus darbiniekus. Un, dzimumiem mazinot pensiju starpību, kas Eiropā pašlaik ir 40%, tas palīdz mazināt sieviešu nabadzības risku.

Darba pasaule mainās, bieži vien mēs šajās pārmaiņās saskatām problēmas. Taču padomāsim par iespējām: tādas piedāvā, piemēram, datorizācija attiecībā uz tāldarbu un elastīgiem darba grafikiem. Izvirzot priekšlikumu par darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanu, mēs gribam izmantot šādu virzību un atbalstīt elastīgu darba režīmu. Turklāt priekšlikums atbalsta dalībvalstu centienus bērnu aprūpes un ilglaicīgas aprūpes kvalitātes, piekļūstamības un cenas pieejamības uzlabošanā.

Mēs ierosinām arī noteikt labākus vecāku atvaļinājuma standartus, kā arī ieviest ES noteikumus par paternitātes atvaļinājumu, lai tēvs pēc bērna piedzimšanas saņemtu vismaz 10 atvaļinājuma dienas, kā arī paredzēt, ka abi šie atvaļinājumi jākompensē slimības pabalsta līmenī. Jaunie noteikumi arī garantēs, ka strādājošie aprūpētāji vismaz piecas dienas gadā var ņemt atvaļinājumu, lai rūpētos par saviem bērniem vai slimiem tuviniekiem, arī šie atvaļinājumi tiks kompensēti vismaz slimības pabalsta līmenī. Mūsu izvēle bijusi ģimenēm pavērt elastīgāku atvaļinājuma kārtību, tādējādi ne vien atvieglojot dzīvi strādājošiem vecākiem un aprūpētājiem, bet arī gūstot iespēju veiksmīgāk sadalīt aprūpes pienākumus.

Labāks profesionālās un privātās dzīves līdzsvars ne vien nāk par labu ģimenēm, bet sola arī daudzas citas priekšrocības: lielāka dzimumu līdztiesība darba tirgū un optimālāka visu pieejamo talantu izmantošana būs izdevīga uzņēmumiem, dalībvalstīm un visai ekonomikai. Raugoties, lai aprūpes pienākumi nesamērīgi negulstas uz sieviešu pleciem, mazināsies 370 miljardus eiro lielie ekonomiskie zaudējumi, ko katru gadu mums rada nodarbinātības nevienlīdzība pa dzimumiem. Mēs cieši sadarbojamies ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām organizācijām, un esam pārliecināti, ka šis priekšlikums ieviesīs īstas pozitīvas pārmaiņas daudzu strādājošo vecāku un aprūpētāju ikdienā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+