Foto – Karīna Miezāja

Diendienā – vista, bet uz svētkiem – cūkas cepetis
 0

“Ziemassvētki un Līgo svētki noteikti ir laiks, kad cilvēki cenšas galdā likt kaut ko neikdienišķu, garšas ziņā atšķirīgu no ikdienas produktiem. Ikdienā ar mūsu cilvēku saņemto algu cepešus atļauties nevar, tomēr svētkos nauda netiek taupīta,” teic AS “Rīgas miesnieks” produktu vadītāja Vineta Ķempele. 


Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Lasīt citas ziņas

Mazliet citādā situācijā ir lauku ļaudis, kas parasti svētku cepetim pietaupa gabalu no nokautās cūkas vai medījuma.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija rāda nelielu svaigās gaļas patēriņa kritumu, tostarp vidējo liellopu gaļas un cūkgaļas patēriņa kritumu, kā arī mājputnu gaļas patēriņa pieaugumu. Kopējie gaļas ražošanas daudzumi Latvijā turas aptuveni 80 000 tonnu līmenī. Naudas izteik­smē gan izdevumi par gaļas pirkumu ir nedaudz pieauguši. Jāņem gan vērā, ka CSP dati neparāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos patērēto gaļas daudzumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā uzsver V. Ķempele, pēdējos divos gados gandrīz nemainīgs bija desas un kūpinātās gaļas patēriņš. Ikviens Latvijas cilvēks gada laikā patērē 22,2 kg šo produktu. Tomēr svētkos aizvien pieaug cepešu gaļas patēriņš.

 

Vistas gaļa vispieprasītākā

Lielākajos veikalu tīklos un arī citās tirdzniecības vietās ikdienā no svaigās gaļas aizvien visvairāk pieprasīta ir vistas gaļa. “Maxima” veikalu preses sekretārs Ivars Andiņš teic, ka tā veido 54,5% no visa pārdotās gaļas daudzuma, turklāt šajā gadā “Maxima” veikalos cilvēki vistas gaļu pirkuši par 12,5% vairāk nekā gadu agrāk.

Vislielākais pieprasījuma kāpums gan bijis cūkgaļai – 30% un svaigajām desiņām – 29%, bet liellopu gaļas pārdots par 9% vairāk nekā gadu agrāk. Cūkgaļa ar 35% lielu īpatsvaru pēc vistas gaļas ir otra vispieprasītākā šajā veikalu tīklā, bet liellopu gaļas īpatsvars veido 6%.

“Putnu gaļas pārsvars cilvēku gaumē raksturīgs arī Igaunijas un Lietuvas pircējiem, tomēr Latvijā tas ir pārliecinoši vislielākais,” teic I. Andiņš.

Viņš arī piebilst – dažādiem gaļas izstrādājumiem, tostarp desām, cīsiņiem, kūpinājumiem, pārdošanas apgrozījums šī gada 11 mēnešos ir par 9,65% lielāks nekā pērn šajā pašā laikā. “Maxima” veikalu plauktos Latvijā ražotās gaļas īpatsvars ir aptuveni 72% un pēdējos gados tas ir palielinājies.

Savukārt “Rimi” veikalu tīkla preses sekretāre Laura Podskočija atklāja vien to, ka līdzīgi kā “Maxima” veikalos pieprasījums pēc svaigas gaļas un tās produktiem šajā gadā kāpa. “No gaļas produktiem šogad visbiežāk pirkumu grozos likti tradicionālie produkti, kurus izmanto maltītes gatavošanai – cūkgaļas mīk­stumi, vistas fileja un citas vistas daļas, maltā gaļa. Konkrētu pārdošanas daudzumu procentuālo īpatsvaru lielās konkurences dēļ nevarēsim izpaust,” tā L. Podskočija. Viņa arī neatklāj, cik liels “Rimi” veikalu plauktos ir Latvijā ražotās gaļas īpatsvars.

Reklāma
Reklāma

 

Cepeši ar garantiju

Svētku laikā pieaug to cilvēku daudzums, kas labprātāk pērk gan augstākas kvalitātes, gan arī cepšanai jau sagatavotus produktus. Tie esot produkti ar pievienoto vērtību.

Piemēram, cepeši cepamajās kastītēs, kas tikai jāieliek cepeškrāsnī un pēc 50 minūtēm jāizņem. Patlaban šādu produktu Latvijā piedāvā gan tikai Zviedrijas “‘HCScan” grupai piederošais “Rīgas miesnieks”, kas cepešus vienīgais Latvijā ražo ar industriālajām metodēm.

Latvijā pārdošanā nonākusī gaļa tiek pirkta Igaunijā, bet ražošana notiek uzņēmuma Jelgavas ražotnē. V. Ķempele teic, ka pircējiem cepešus – ziemas sezonas piedāvājumu – sāk ražot vien no novembra. Šajā sezonā uzņēmums pircējus kārdinās ar jauno “‘Kakla karbonādi ar grauzdētiem sīpoliem” un “‘Karbonādi ar mandelēm un medu”. Tāpat varēšot nopirkt klasisku “Ziemassvētku cepeti ar plūmēm”.

 

Cenas būšot nedaudz zemākas

Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe teic, ka gaļas cenas gan ES, gan pasaulē joprojām saglabājas augstas. Viņa atgādina – 2012. gadā gaļas cenas turas līmenī, kas krietni pārsniedz ne tikai 2011. gada cenas, bet arī pēdējo piecu gadu vidējo cenu līmeni. Tas saistīts ar augstajām lopbarības cenām, kas izraisīja gaļas ražošanas samazinājumu 2012. gadā, kā dēļ pasaulē samazinājās arī gaļas eksporta apjomi.

Eksportam samazinoties, gada pēdējos trīs mēnešos ir vērojama neliela cenu pazemināšanās tendence, tomēr ES cenas aizvien ievērojami pārsniedz 2011. gada cenas. Saskaņā ar EK prognozēm 2012. gadā vidējā liellopu gaļas cena būs par 10 – 16% augstāka nekā 2011. gadā, un cūkgaļas cenu tendences liecina, ka situācija varētu būt līdzīga. Domājams, ka arī 2013. gadā gaļas cenas saglabāsies samērā augstas, tomēr salīdzinoši ar 2012. gadu cenu līmenis būs zemāks.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.