Dzīvesveids

Dienišķās strūkliņas liecības: ko atklāj urīna krāsa, daudzums, smarža, nakts čurāšana…0

Foto-Shutterstock

Kad, lai pačurātu, vajadzēja kafiju

Bāls, dzeltens, brūngans… Ar urīnu no organisma tiek izvadītas nevajadzīgas un kaitīgas vielas. Ko pēc tā krāsas, izdalīšanās biežuma un daudzuma var spriest par veselības stāvokli?

Ja šķiet, ka izčurāts par maz, nevajadzētu rīkoties pēc principa: ja izlietne aizdambējusies, ūdeni tajā nedrīkst liet, uzsver urologs Armands Bāliņš.

”Kāds pacients reiz izmisis zvanīja un sūdzējās, ka jau otro dienu nevarot pačurāt,” ārsts atminas. ”Uz jautājumu, vai viņš ir kārtīgi padzēries, atbildēja noliedzoši. Kad iztukšoja pāris tases stipras kafijas un divus litrus ūdens, viss notika.

Pietiekami daudz izdzer vien retais. Mazi bērni to dara labprāt, kamēr pieaugušie nesāk šo vēlmi bremzēt, piemēram, liedzot veldzēties pirms došanās braucienā ar auto. Veci cilvēki bieži vien slāpes nejūt – teic, ka negribot dzert, kaut gan mute pavisam sausa.

Īpaši aplami ir censties mazāk dzert karstā laikā, lai nesvīstu, – tad organisms netiek pasargāts no pārkaršanas.”
Cik bieži

Vajadzību doties uz tualeti nosaka izdzertā šķidruma un diennaktī saražotā urīna daudzums. Urīnpūšļa tilpums atkarībā no individuālām īpatnībām var būt no 200 līdz 450 gramiem. Kad maisiņš pilns, rodas nepieciešamība čurāt.

Tā izmēru nosaka arī tas, cik bieži pierasts apmeklēt labierīcības, piemēram, pilsētniekiem tas kopumā ir lielāks, jo nereti, lai tiktu līdz tualetei, nākas paciesties.

Sievietēm mazajā iegurnī atrodas arī olnīcas un dzemde, tādēļ urīnpūslim ir mazāk vietas. Urīna krātuve tiek nedaudz saspiesta, tāpēc vajadzība čurāt rodas biežāk nekā vīriešiem. Daudz izteiktāk tas notiek grūtniecības laikā, jo mazulis šo telpu sašaurina vēl vairāk, tādējādi provocējot nieru kaites.

Dienas laikā jāizdzer vismaz divi litri. Ar bieži vien ieteikto pusotru pietiks tikai veselam cilvēkam, kurš nav fiziski aktīvs

Biežāku nepieciešamību doties mazajās vajadzībās nosaka slimības, kas samazina urīnpūšļa tilpumu, piemēram, tā atkārtoti iekaisumi.

Tā kā nieres spēj izstrādāt vidēji 50 gramus urīna stundā, nepieciešamība doties uz tualeti rodas ik pēc četrām piecām stundām, taču šis periods var būt arī divreiz garāks vai īsāks.

Biežāk nāksies čurāt, ja būs uzņemtas vielas, kas stimulē nieru darbu, piemēram, dzerta miltenāju vai cita urīndzenoša tēja, kafija un stipra melnā tēja.

Intensīvāk nieres strādā stresa situācijās, jo tad izdalās trauksmes hormons adrenalīns, kas stimulē asinsriti.

Čaklākas nekā parasti tās kļūst, ja orgāna darbs ilgāku laiku bijis ierobežots slimības dēļ. Tad ir ļoti svarīgi raudzīties, lai tiktu uzņemts pietiekams šķidruma daudzums.

Taču ne vienmēr tam, kurš čurā reti, izdalās mazāk urīna nekā tam, kuram tāda vajadzība ir bieži.

Kādā krāsā

Foto – www.andriskozlovskis.lv

Parasti strūkliņa ir gandrīz bezkrāsaina, viegli vai izteikti dzeltena. Tā mainās atkarībā no izdzertā un uzņemto olbaltumvielu daudzuma.

Jo mazajās vajadzībās dodamies biežāk, jo urīns ir blāvāks. Tas diennakts laikā mēdz atšķirties.

Izčurātais kļūst tumšāks, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, jo tad ir intensīvāka vielmaiņa. Taču tikpat labi tas var būt signāls, ka organismā trūkst šķidruma.

To mēdz mainīt uzturā lietotie produkti, piemēram, bietes. Tomēr vienmēr sarkanīgu nokrāsu nebūtu prātīgi skaidrot ar apēstajiem dārzeņiem. It īpaši, ja maltīte baudīta jau iepriekšējā dienā. Iespējams, sārtums liecina par asiņu piejaukumu, ko novēro dažādu nieru un urīnpūšļa slimību, kā arī audzēju gadījumā.

Brūnganums var signalizēt par aknu un žultsceļu slimībām. Ja urīnā iekļuvusi limfa, tas kļūst balts kā piens. Savukārt oranži dzeltenu to padara medikamenti urīnceļu infekcijas ārstēšanai.

Tas var būt viegli dūmakains, taču duļķes ir norāde par baktēriju un leikocītu klātbūtni. Tās noteikti savairosies, izčurātajam pastāvot ilgāku laiku.

Urīns mēdz būt pelēcīgs vai zaļgans, ar strutu piejaukumu, piemēram, nierakmeņu gadījumā. Tad vērojamas arī citas pazīmes, piemēram, sāpes vēderā vai nieru apvidū un paaugstināta temperatūra.

Reizēm tajā saskatāmas smiltis.

Cik šķidruma jāuzņem

Foto – Shutterstock

Dienas laikā jāizdzer vismaz divi litri. Ar bieži vien ieteikto pusotru pietiks tikai veselam cilvēkam, kurš nav fiziski aktīvs.

Uzņemot maz ūdens, urīns ir koncentrēts, kairina urīnceļus un netiek ilgāku laiku izvadīts no organisma. Tas ar laiku var pat veicināt urīnpūšļa vēža veidošanos.

Nieru mazspēja nozīmē, ka orgāns nevis nejaudā filtrēt ūdeni, bet veikt savu galveno uzdevumu – attīrīt organismu no šlakvielām. Izskalot smiltis un iekaisuma produktus var vienīgi ar pietiekamu šķidruma daudzumu. Ja, piemēram, diennaktī izdalās tikai litrs urīna, plūsma, lai tas notiktu, ir par vāju.

Ja vien nav augsts asinsspiediens un sirds mazspēja, izdzert par daudz nav iespējams. Tieši otrādi – jo vairāk šķidruma, jo labāk.Nieru mazspēja nozīmē, ka orgāns nevis nejaudā filtrēt ūdeni, bet veikt savu galveno uzdevumu – attīrīt organismu no šlakvielām. Izskalot smiltis un iekaisuma produktus var vienīgi ar pietiekamu šķidruma daudzumu. Ja, piemēram, diennaktī izdalās tikai litrs urīna, plūsma, lai tas notiktu, ir par vāju.

Ja daudzums niecīgs

Izvērtējot urīna diennakts apjomu, jāņem vērā uzņemtais šķidruma daudzums un fiziskā aktivitāte. Apmēram puslitrs šķidruma dienas laikā izdalās elpojot un svīstot. Ja ir stress un liela fiziska piepūle – vairāk. Pastiprināti to zaudē arī vemšanas un caurejas gadījumā, tad tiks izčurāts mazāk.

Ja cilvēks nav fiziski aktīvs un stipri nesvīst, ar urīnu izdalās apmēram puslitrs mazāk par diennaktī izdzerto. Ekstremālos apstākļos, piemēram, strādājot ļoti augstā temperatūrā, caur ādu tiek izvadīts vairāk šķidruma, kas jākompensē, pastiprināti dzerot.

Jo vairāk svīstam, jo mazāk čurājam.

Kritisks rādītājs ir, ja podā iztecējis tikai puslitrs vai vēl mazāk. Apmēram tāds daudzums gaidāms, brokastīs iztukšojot tasi kafijas, pusdienās glāzi kefīra, bet vakarā – krūzi tējas.

Nieru darbu apgrūtina zems asinsspiediens un bagātīga sāls uzņemšana, jo tas aiztur šķidrumu. Tās var tikt bloķētas pēc pārmērīgas fiziskas slodzes, kad orgānā nokļuvis liels slāpekļa vielmaiņas sabrukšanas produktu vai citu nevēlamu vielu daudzums.

Urīna izvadei jāseko tiem, kuri sirgst ar slimībām, kas pasliktina nieru darbību – cukura diabētu, hronisku nieru un citu iekaisumu, kā arī ja ilgstoši tiek lietoti medikamenti, kas pasliktina nieru funkciju, piemēram, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi.

Kāpēc gribas čurāt naktī

Lai regulāri nerastos tāda vajadzība, lielāko šķidruma daudzumu ieteicams uzņemt dienas pirmajā pusē. Ja pirms gulētiešanas nav bagātīgi dzerts, tā nevajadzētu būt. Veselas nieres naktī guļ, tad izdalās tikai trešdaļa diennakts urīna.

Iespējams, tualetes apmeklējumam liek celties sirds mazspēja. Ja tai nepietiek jaudas, pa dienu organisms vispirms cenšas apgādāt ar asinīm smadzenes, sirdi un kājas, naktī – nieres. Tad tās darbojas intensīvāk.

Bieža pamošanās neatliekamas vajadzības dēļ mēdz būt, ja ir hronisks urīnpūšļa iekaisums un vīriešiem – prostatas kaites.

Kā pareizi savākt urīnu analīzēm

* Pēc vienas porcijas izmeklēšanas to nevar pilnībā novērtēt. Urīns mēdz mainīties, piemēram, no rīta tas ir koncentrētāks nekā vēlāk. Reizēm nepieciešams savākt visu diennaktī izdalīto daudzumu.

* Lai dati būtu precīzāki, iepriekš jāapmazgājas ar tīru ūdeni. Sākuma daļa jānočurā podā, lai nepievienotos gļotas un citi piemaisījumi no dzimumorgāniem, kas var mainīt analīžu rezultātus. Taču atsevišķos gadījumos, piemēram, lai pārbaudītu apakšējo urīnceļu veselību, izmeklē arī pirmo porciju.

* Analīzes ierasts nodot no rīta, taču to var darīt arī citā laikā.

LA.lv