Veselam
Dzīvesveids

Dienišķo maizi – pārdienās un vēl retāk. Maize ājūrvēdas skatījumā 2

Foto-Sergejs Akuraters

Latviskajā dzīves izjūtā maize allaž uzskatīta par svarīgāko maltītes sastāvdaļu. Rupjā rudzu – ikdienas spēkam un izturībai, baltā un plāceņi – svētkiem, miežu, sēnalu un pelavu maize – grūtdieņiem. Rūpīgi izmīcīta, kārtīgi uzraudzēta, ar mīlestību cepta un ilgi lietojama. Savukārt klasiskā ājurvēda ar raugu vai ieraugu ceptu maizi nepazīst, tajā tiek runāts vienīgi par plāni izveltnētiem ūdens un miltu mīklas izstrādājumiem. Arī mūsdienu ājurvēdas speciālisti rauga maizi ir izzinājuši un par veselīgu neatzīst, taču veikalu plaukti lūst piedāvājuma bagātībā. Kā neapmulst šādā viedokļu sadurā?

Mūsdienu ājurvēdas speciālistu negatīvā attieksme pret maizi nenozīmē graudaugu produkcijas noniecināšanu. Pat kviešu bīdeļmiltiem ir dažas labas īpašības, piemēram, tie nomierina vātu. Par maizes kaitīguma vaininieku tiek uzskatīts galvenokārt raugs.

Viskareivīgāk viedokli par rauga postošo ietekmi uz veselību pauž Krievijas ārsts un mistiķis Valērijs Siņeļņikovs. Viņš uzskata: rauga sēni Saccharomyces cerevisiae iemācījās audzēt un pavairot tikai pagājušā gadsimta vidū, taču šā produkta ražošanas procesā tiek lietoti vairāki ļoti toksiski preparāti. Galaproduktā jeb termofilajā raugā paliek attīrīta sēne, kas mīklā strauji vairojas, padarot to acainu un pufīgu, bet pati cepot iet bojā, tomēr saharomīču izraisītie un līdz galam neizzinātie procesi maizē turpinās arī pēc tam. Ne velti ar rūpniecisko raugu cepta maize ātri bojājas, bieži pārklājas ar gaišām saliņām vai apaug ar pūkām. Ēdot tādu maizi, tikpat strauji, kā notikusi rūgšana, organismā ceļas vāta, kas rada gan paaugstinātu uzbudināmību, gan aktivizē vātas došas āmas jeb toksisko atkritumu veidošanos un vairošanos. Visam, kas vairojas, nepieciešams izejmateriāls, un šim nolūkam strauji tiek izmantots tas, kas nepieciešams pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai, piemēram, B vitamīns.

Termofilais raugs organismā izraisa šoku. Dabiskā flora un fauna tiek izjaukta, un tas grauj veselību. Dabiskais ieraugs, ko, izmantojot citus mikroorganismus, maizes rūgšanai lietoja mūsu senči, tapa lēni. Kas lēni veidojas, to organisms pagūst iepazīt un iemanās ar to labāk sadzīvot.

Uzmanību: sarkans, dzeltens, zaļš!

Ājurvēda aizstāv viedokli, ka satvisks, veselīgs ir tikai tas, kas dabisks un uzreiz pēc pagatavošanas tiek apēsts. Mūsdienu pasaulē pārtikas produktu piedāvājums ir tik plašs, ka ne ražotāji, ne patērētāji sevi ar obligātu šā principa ievērošanu neapgrūtina. Tāpēc vēl jo svarīgāk katram pašam iemācīties atšķirt veselībai noderīgo – satvisko – no smagā un depresivitāti vairojošā – tamasiskā, attiecinot to arī uz maizi.



Bīstamais luksofors

* Ja pēc luksofora principa veidotu dažādu maizes izstrādājumu topu, kaitīguma ziņā jeb sarkanajā, trauksmes galā būtu ar raugu gatavota piepūstā baltmaize, kas cepta no lielražošanā iegūtas labības. Milzīgajās graudkopības saimniecībās lauku pirmspļaujas apstrāde ar ķīmiskiem preparātiem ir tikai pēdējā veselību graujošo vielu deva, kas paliek graudā. Tāpēc svarīgi lietot pārtikā tikai tādu labību, kas audzēta ekoloģiski uzticamās saimniecībās.

Tajā pašā plauktiņā ierindojamas ar raugu gatavotas smalkmaizītes, it sevišķi, ja mīklai pievienots piens. Reizi nedēļā apēst pa vienai – nekas slikts nenotiks, jo mūsu kompensācijas mehānisms ir apbrīnojami izturīgs un pacietīgs, taču iekļaut raudzētas baltmaizes produktus ikdienas ēdienkartē ir bezatbildīgi pret sevi.

* Dzeltenajā sektorā iederas neskaitāmās nosacīti veselīgās pustumšās un gaišās maizes šķirnes, saldskābmaizi ieskaitot, kas gatavotas no rauga mīklas, bet uzlabotas ar dažādām ekoloģiski pārbaudītām piedevām – uzbriedinātiem pilngraudiem, klijām, sēklām. Zinot, ka raugs šādai maizei likts klāt tik un tā, gudrāk tomēr dažādos šķiedrvielu labumus uzkaisīt putrai.

* Zaļā segmenta zemākajā plauktā ievietojami klaipiņi, kas tapuši ar dabisko ieraugu un cepti no bioloģiskajās saimniecībās iegūtiem graudiem. Šāda maize, gan rupjā, gan pelēkā un saldskābā, no enerģētiskā viedokļa ir dzīva. Taču satviska var būt tikai pašu gatavotā un malkas krāsnī ar mīlestību izceptā maize, bet tieši tāds pats veikalā nopērkamais kukulītis jau būs ar aktīvām radžiskām īpašībām.

Zaļā sektorā veselīgākā daļa – visas bezrauga maizes: lavašs, čapati, puri. Mūsu senčiem vistuvāk šādiem izstrādājumiem bija plāceņi.



Vislabākā – ar mīlestību ceptā

* Vislabāk, ja maize ir no bioloģiskiem graudiem un pašu cepta – prasmīgi iejaukta, ar rokām mīcīta, ar mīlestību cepta un tajā pašā dienā apēsta.

* Jebkura veida un šķirnes maizi, arī ceptu ar dabisko ieraugu, pirms ēšanas vēlams tosterī mazliet apgrauzdēt, jo karstums rauga aktivizētos kaitīgos procesus vismaz daļēji apstādina.

Katram savs, tikai jāpazīst

Katrai došai – savas attiecības ar maizi.

Vātai maizi pēc iespējas mazāk

* Ājurvēdā līdzīgs vairo līdzīgu. Maizes īpašības – sausa, smaga, rupja. Lai nevairotu sausumu un raupjumu – vātas raksturīgāko īpašību, šīs došas pārstāvjiem maize pieļaujama tikai kombinācijā ar mitru, siltu, krēmīgu ēdienu, piemēram, zupu; mitrā sadaļa – no 80 līdz 90%, maizes piedeva – 10%. Nekādas sviestmaizes, jo tajās ir pavisam cita produktu proporcija! Aizvietot ēdienreizi ar maizi vātai noteikti nav prāta darbs.

* Protams, jebkurš var ēst jebko, it īpaši, ja ļoti garšo un gribas, bet jāņem vēra, ka agri vai vēlu būs jātiek galā ar sekām.

Vispirms tās, iespējams, izpaudīsies gremošanas traucējumos. Mūsdienu cilvēkiem vāta arī bez jebkādas provocēšanas uzlēkusi līdz griestiem, tāpēc būtu neprāts to celt vēl augstāk. Vātai par smagu pat ar dabisku ieraugu ceptā ekoloģisko rudzu maize, tai, ja galīgi bez maizes nevar iztikt, piemērotāka ir dabiskā ierauga saldskābmaize vai tosterī uzgrauzdēta kviešu kliju maizīte, bet vislabākais ir svaigs lavašs vai čapati.

* Ja jau parādījušās vātai raksturīgās veselības problēmas – sāpes, nervozitāte, vēdera pūšanās, uztraukums –, labāk tomēr uz nedēļu vai divām no maizes atteikties pavisam, tās vietā pārejot uz kviešu plēkšņu, rīsu un auzu putrām, kam var pievienot turku zirņu miltus, vai ēst kuskusu, paretam pilngraudu makaronus.


Pitai – spēka maize

* Pitai maize ļoti garšo, arī gremošanas uguns tās pārstrādei pietiek, tāpēc visas produktā esošās labās vielas nevis paliek izkārnījumos, bet gan tiek uzsūktas. Jo maize stingrāka un rupjāka, jo labāk – pitai patīk iekosties, just struktūru. Rupjā rudzu maize, saldskābā, visu veidu pelēkās, protams, tikai tādas, kas raudzētas ar dabisko ieraugu. Taču ir viens sarežģījums: raugs organismā paaugstina skābumu, bet uguns jau tāpat ir skāba – pitai skābuma pašai pārpārēm. Atkal tas pats – arī labu ar mēru.

Toties pita paretam var atļauties arī sviestmaizes – brokastīs ar gī sviestu apziestu rudzu riku un avokado. Jāatceras, ka gaļa ar maizi nedraudzējas. Arī pitai maizīti labāk mazliet pagrauzdēt.

Kaphai jāiztiek bez rupjmaizes

* Smags vairo smagumu, tāpēc kaphai rupjā rudzu maize nekādi neder. Kvieši teorētiski būtu labi – viegla labība, taču tie vairo gļotas, un arī no tām kaphai jāizvairās. Tāpēc atliek kāda no vieglajām maizēm – pa reizei apgrauzdēta saldskābmaize. Ideāls variants ir galetes vai krekeri (tie savukārt izslēdzami no vātas ēdienkartes), uradāla un rīsu plāceņi, čapati (tie ir labi visām trim došām). Kaphu samazina plānas pankūkas no rīsu, zirņu, griķu vai miežu miltiem ar zirņu miltu piedevu. Ar miežu miltu izstrādājumiem kapha pat varētu tievēt.

Nesteidzība vairo veselību

Sasteigts dzīvesveids ātri izraisa paātrinātus karmas risinājumus, kas izpaužas konfliktos, neiecietībā, kašķos, bet atduras pie slimībām. Skrējienā apēsta sviestmaize – uzskatāmākais pretstats apzinātam dzīvesveidam, kas prasa apsvērt produktu izvēli, vajadzīgo iegādāties, pielikt darbu, ēdienu gatavojot. Ātrajiem nav laika apzināties, kas ir un kas nav svarīgs. Ja pastāvīgi gatavo veselīgus ēdienus – zupas vai sautējumus –, maizi vajag ļoti maz. Ja grib dzīvot tikai ātri un komfortabli, tā kļūst par galveno. Tāpēc jautājums, ēst vai neēst maizi, cik daudz un kad to lietot, patiesībā rāda, vai cilvēks sevi mīl un grib dzīvot ilgi un skaidru galvu, vai izvēlas sev atvēlēto laiku pavadīt iluzorā komfortā, taču drīz saslimstot.


Der zināt

* Jāskatās ne tikai uz cilvēka došu, bet arī uz gremošanas uguns stiprumu. Ja tā tikko plēn, maize par labu nenāk.

* Rīsu milti der visām došām, bet to atvēsinošais efekts sevišķi labs ir pitām.

* Gatavojot maizi mājās, vēlams izmantot ne tikai pazīstamākos kviešu un rudzu miltus, bet tos kombinēt ar mazāk pazīstamiem .

Maize (un citi cieti saturošie produkti) nesader

* ar olu, pienu, banāniem, datelēm, medu, jogurtu, melonēm, arbūzu,

* ar gaļu.

Vēl par maizi ājurvēdā

* Termofīlajam raugam nokļūstot asinīs, paaugstinās risks saslimt ar sēņu izraisītām kaitēm, cilvēkam ir maz enerģijas un paaugstināta vēlme pēc saldumiem.

Saistītie raksti

* Lai pārliecinātos par kaitīgo ietekmi, ko rada ar raugu gatavotie miltu izstrādājumi, vērts veikt eksperimentu – vienu mēnesi no šādiem produktiem atteikties, izdarīt secinājumus par pašsajūtu, tad apēst divas smalkmaizītes. Šķitīs, ka tanks pārbraucis.

Recepte


Čapati jeb indiešu maize (6 personām)

200 g plēkšņu kviešu vai speltes miltu (kvieši); vēlami nevis rupjie, bet smalkākie, taču ne bīdelētie

120–150 ml silta ūdens

pustējkarote sāls

uzziešanai – nedaudz gī sviesta

Traukā iesijā miltus, pievieno ūdeni un sāli, kārtīgi samīca. Plastilīna konsistences mīklu ietin dvielī, pāris stundu ļauj pastāvēt istabas temperatūrā, izveltnē čūskiņā, sagriež 12 daļās, katru no tām apkaisa ar miltiem, izrullē, liek aplīšus uz karstas un sausas, vēlams čuguna pannas, apcep no abām pusēm pa minūte; ja rodas pūslīši, tos pārdur. Tad ar pinceti paņem plācenīti un patur virs atklātas liesmas (var arī uz gāzes plīts), kamēr tas piepūšas. Pankūciņas vislabāk apziest ar gī sviestu un ēst uzreiz. Tā ir klasiskā indiešu maize, tomēr labi noder arī latviešiem.

LA.lv