Mobilā versija
+1.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
24. maijs, 2017
Drukāt

Dienu strādā, pusgadu – pabalsts (6)

1. Spiesti ņemt slimības lapu, gaidot rindā pie ārsta

1no3
Foto - LETAFoto - LETA

Pēdējo piecu gadu laikā dubultojušies izdevumi slimības un bezdarbnieku, kā arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksai. Labklājības ministrijas (LM) aprēķini liecina, ka arī turpmāk tie tikai pieaugs, tāpēc tiek meklēti un iedibināti risinājumi, kas ierobežotu iespēju izmantot sociālās apdrošināšanas sistēmu ļaunprātīgi. Viena no shēmām, ko izmanto, lai likuma ietvaros gūtu finansiālu labumu no sociālā budžeta, ir šāda: nostrādā vienu dienu un saņem slimības pabalstu gandrīz septiņus mēnešus.

Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati, pērn vidējais bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits mēnesī bija par 8700 personām lielāks nekā pirms pieciem gadiem. Arī attiecīgais pabalsts palielinājies no vidēji 159,6 eiro mēnesī 2012. gadā līdz 247,4 eiro pērn. Līdzīga situācija arī ar slimības pabalstu saņēmēju skaitu – pēdējo piecu gadu laikā tas pieaudzis par ceturto daļu – pērn to vidēji mēnesī saņēma 15 000 cilvēku. Turklāt arī slimības pabalsta vidējais apmērs krasi pieaudzis – par 334,7 eiro.

LM norāda uz vairākiem objektīviem apstākļiem izdevumu pieaugumā – paaugstinās pensionēšanās vecums, cilvēki ir ilgāk darba tirgū, pieaug vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, attiecīgi arī slimības un bezdarbnieka pabalsta apmērs. Tāpat no 2015. gada slimības pabalsti tiek izmaksāti pilnā apmērā, proti, nav spēkā izmaksājamā pabalsta summas ierobežojums, ko noteica krīzes laikā.

Palielinoties cilvēku vidējam dzīves ilgumam, pieaug arī slimības pabalsta saņēmēju vecums, uzlabojas dzimstības rādītāji, kā dēļ biežāk slimības pabalsti vecākiem tiek izmaksāti bērnu slimošanas gadījumos.

Pie vainas arī ārstu nepieejamība

“Ir gadījumi, kad cilvēkam ģimenes ārsts nevar noteikt diagnozi, jo nepieciešami papildu izmeklējumi. Uz darbu iet nevar, jo ir sūdzības par sāpēm, bet izmeklējums valsts rindā ir tikai, piemēram, pēc diviem mēnešiem. Tie, kas var, izdara to par saviem līdzekļiem, bet tie, kas nevar – gaida. Un šo periodu saņem darbnespējas pabalstu. Cilvēki ir spiesti sēdēt ar slimības lapu, jo viņiem nav iespējas samērīgā laika posmā tikt pie speciālista,” skaidro LM Sociālās apdrošināšanas departamenta eksperte Inese Upīte. Ģimenes ārsti esot situācijas ķīlnieki – ielīst cilvēkā iekšā nevarot, bet, ja sūdzības ir, tad riskēt, sūtot pacientu uz darbu, arī nevarot. LM gan paredz, ka līdz ar obligātu elektronisku darbnespējas lapu izsniegšanu no septembra beidzot būs vienota statistika, kas, iespējams, ļaus vieglāk konstatēt negodprātīgus gadījumus attiecībā uz darbnespēju: “Varbūt vienam ģimenes ārstam uzrādīsies ārkārtīgi daudz izsniegto darbnespējas lapu attiecībā pret pacientu skaitu, varbūt lapās uzkrītoši bieži figurēs kāds konkrēts darba devējs, kas varētu radīt aizdomas par kādu shēmu vai nepilnību,” uzsver I. Upīte.

  1. Spiesti ņemt slimības lapu, gaidot rindā pie ārsta
  2. Liek šķēršļus shēmotājiem
  3. Kādam par to ir jāmaksā

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS

  2. Tās ir sekas pilnīgam kontroles trūkumam un ģimenes ārstu bezatbildībai. Slimības lapas tiek dalītas katram simulantam un slaistam bez sirdsapziņas pārmetumiem. Labklājības ministrija novedīs sociālo budžetu līdz bankrotam, ja neieviesīs darba nespējas kontroles sistēmu.

  3. Arī sēdošā darba darītājiem,intensīvi strādājot:grāmatvežiem,datorspeciālistiem un darba darītājiem pie datora ir problēmas ar muguru,skaustu un rokām,tā ka slimības pēc 10-15 gadiem dot ziņu.Jūtu līdzi smagu darbu darītājiem un lauksaimniekiem,zinu pēc personīgās pieredzes,kā 60 gadi,tā slimības klāt uz palikšanu.Deputātiem guļot,klačojoties forši strādāt,tāpēc par tautu nedomā.Ar vienu roku iedot ar otru atņem.Uzskatu ka dažu desmitu pielikšana pie algas situāciju neuzlabo,paši sev pielika simtus taču….

  4. Cik gan “tupam” jābūt, lai nesaprastu, ka te viss aprakstītais ir SEKAS!!! – gan mazajām algām, uzspiestajam dzīvesveidam līdz spēku pagurumam darbos, gan normālai medicīnas nepieejamībai utt, utjp.
    Nākotnē viss būs vēl neprognozējamāk, gan slimos, gan kļūs par invalīdiem, dzims jau invalīdi, tā ka valstij jāgatavojas straujam sociālo izdevumu lēcienam ar tādu politisko attieksmi.

  5. Jo vecāki mēs paliekam tajā darbā,jo vairāk esam spiesti ņemt slimības lapu,jo līdz ar vecumu saasinās muguras sāpes,asinspiediena problēmas un citas slimības. Kas mēs par strādniekiem 60 gadu vecumā? Grāmatvedībā vēl varētu pasēdēt,bet fiziska darba darītājiem pēdējie gadi pirms pensijas ir īstās mocības. To jau mūsu 100 gudrie, sēdēdami uz savām tuklajām pakaļām, nesaprot.

  6. Greizo spoguļu karaļvalsts pilnīgi visās sadzīves sfērās jau 27. gadu pēc kārtas!

Draugiem Facebook Twitter Google+