Zemes Dienvidu puslodē katru dienu tiek reģistrēti jauni ledus platības rekordi, liecina dati no satelītiem, kas apkopoti Ilinoisas Universitātes mājas lapā.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Aprīļa beigās ledus daudzums Dienvidu okeānā – jūrās ap Antarktīdu – sasniedza 7,5 miljonus kvadrātkilometru, kas ir aptuveni 125 procenti no 1979.-2008.gada vidējā rādītāja.

Tik plaša ledus klāta ūdens platība aprīļa beigās Antarktikā konstatēta pirmo reizi novērojumu vēsturē.

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Kokteilis

VIDEO. Aktieris Kaspars Dumburs atklāj, vai gatavs spert nākamo soli attiecībās ar Sanktpēterburgā dzimušo draudzeni

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi

Dienvidu puslodē tuvojas ziema, un ledus daudzums strauji aug. Vislielākā ledus noklātā teritorija parasti tiek sasniegta septembra beigās.

Jūras ledus daudzums Antarktikā aprīļa beigās bija 1,5 miljonus kvadrātkilometru lielāks par normu, bet Arktikā – aptuveni 500 tūkstošu kvadrātkilometru mazāks par daudzu gadu vidējo rādītāju. Līdz ar to ledus platība pasaules ūdeņos kopumā bija aptuveni vienu miljonu kvadrātkilometru lielāka par normu.

Pēdējos gados saglabājas tendence, ka Ziemeļu puslodē ledus platība ir mazāka par normu, savukārt Dienvidu puslodē ledus pārņēmis lielāko teritoriju kopš novērojumu sākšanas.

Saskaņā ar satelītu mērījumiem gaisa temperatūra uz Zemeslodes visstraujāk paaugstinās Arktikā – par 0,4 grādiem desmitgadē uz sauszemes un par 0,5 grādiem desmitgadē okeānā. Savukārt Antarktikā gaisa temperatūra pēdējās desmitgadēs nav būtiski mainījusies. Pasaulē vidēji gaisa temperatūra paaugstinās par 0,14 grādiem desmitgadē jeb par 1,4 grādiem gadsimtā.