Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. jūlijs, 2013
Drukāt

Dievnams vai svešas “maigās” varas simbols?

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jūrmalas aizsardzības biedrība pauž satraukumu par nodomu celt Jūrmalas centrā, Turaidas ielas rajonā, pareizticīgo baznīcu, kas slietos 38 metrus augstu. “Kāpēc Jūrmalas centrā jāuzceļ tornis, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz šajā teritorijā atļauto ēku augstumu, kas ir vien 12 metri!” – jautā jūrmalnieks, Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Rihards Pētersons.

 

Šāda celtne izkropļotu Jūrmalas ainavu. Pareizticīgo dievnams šajā vietā gan esot bijis, un pret tā atjaunošanu vēsturiskajā izskatā nevienam nebūtu nekādu iebildumu. 1896. gadā Dzintaros (toreiz Edinburgā) no koka tika uzcelta Kazaņas Dievmātes ikonas baznīca. Taču arhitekts Aleksejs Kīzelbašs, projektējot to, ņēma vērā gan Rīgas Jūrmalas mazstāvu koka arhitektūras mērogus, gan pareizticīgo baznīcu būvniecības tradīcijas Latvijā. 1962. gadā baznīcu nojauca, tās vietā uzceļot paviljonus, kurus izmantoja tā laika mākslas izstādēm.

 

Neveiksmīgs projekts

Viņaprāt, satraukumu rada arī šā gada sākumā pašvaldības rīkotajā publiskajā apspriešanā baznīcas pārstāvju sacītais, ka kādā brīdī gan bijis nodoms atjaunot dievnamu pirmatnējā izskatā no koka, taču sponsori jeb naudas devēji pieprasījuši būvēt monumentālu mūra celtni. Gada sākumā Latvijas Arhitektu savienībā rīkotajā sanāksmē, kurā nebija ieradušies ne baznīcas pārstāvji, ne projekta īstenošanas investori, piedāvātais projekts ticis novērtēts kā neveiksmīgs.

Arhitekte Ludmila Kļešņina, autore pareizticīgo dievnamu projektiem Ogrē, Balvos, Lielvārdē un citās vietās, uzskata, ka Jūrmalā piedāvātais projekts neatbilst Latvijā celto pareizticīgo baznīcu arhitektūras tradīcijām.

Viņasprāt, piedāvātajam baznīcas jaunbūves projektam trūkst idejas, kas ļautu pazīt tās konfesionālo piederību. Arhitekte iesaka pārstrādāt šo projektu, mainot ēkas nesamērīgās proporcijas un torņa augstumu.

Par neveiksmīgu projektu, kas neiederas Jūrmalas ainavā, to uzskata arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

 

Naudas vācējs nesaprot

Dievnama atjaunošanas fonda valdes loceklis Eduards Rastoropovs, kas nodarbojas ar naudas vākšanu iecerētajai būvniecībai, nesaprot, kāpēc ir iebildumi pret projekta īstenošanu tādā izskatā, kā to izstrādājis arhitekts Didzis Krūmiņš. Viņaprāt, celtne nekā neizbojāšot, drīzāk uzlabošot Jūrmalas izskatu. Kad jautāju, kāpēc baznīcu nevarētu atjaunot tādā izskatā, kāda tā reiz bijusi, fonda pārstāvis atbild, ka arī pati Jūrmala vairs neesot tāda, kāda bija pirms diviem gadsimtiem. Pilsētā esot uzceltas vēl augstākas ēkas par projektēto dievnamu, 38 metru augsts būšot tikai dievnama tornis, pati ēka tik augsta nebūšot.

 

Maldinošā apspriešana

Projekta autors Didzis Krūmiņš domā, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība šo traci sacēlusi pilnīgi lieki. Viņš uzskata, ka biedrības pārstāvji tā gribējuši pievērst sev uzmanību pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, ar viņa projektu to nevarot saistīt. “Sabiedriskajā apspriešanā atbalstu projektam pauduši apmēram 7000 jūrmalnieku. Projekta īstenošanai piekritusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Jūrmalas domes būvvalde,” viņš piebilst.

“Mūs pārsteidz, kā Jūrmalas domē organizēta baznīcas projekta publiskā apspriešana, kas beidzas 12. jūlijā,” saka Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms. “Jūrmalniekiem jautā, vai viņi ir par ieceri atjaunot pareizticīgo baznīcu, nevis par šo ambiciozo, pilsētas ainavu izkropļojošo projektu. Šāds jautājums maldina cilvēkus.

Jebkurš atbildēs, ka neiebilst pret padomju varas laikā patvaļīgi nojauktā dievnama atjaunošanu. Un pret to jau neiebilst arī mūsu biedrība. Mēs iebilstam pret konkrētā, nepārdomātā projekta īstenošanu,” viņš skaidro.

 

Projekts jau saskaņots

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Katrīna Kukaine stāsta, ka par dievnama projektu inspekcijā esot notikušas diskusijas kopš pagājušā gada janvāra. Apspriesta arī ideja atjaunot dievnamu tā sākotnējā izskatā. Taču tam nav piekrituši projekta pasūtītāji un finansētāji, kuriem šķitis, ka savulaik no koka celtā nelielā baznīciņa neatbilst mūsdienu dievnamu prasībām. Pēc inspekcijas pieprasījuma projekts gan ticis vairākkārt pārstrādāts, sākumā tas esot bijis vēl iespaidīgāks. “Savu saskaņojumu devām tikai pēc tam, kad vairākkārt pārstrādātajam piekrita arī inspekcijā uzaicinātie baznīcas pārstāvji. Labāk lai ir baznīca nekā vēl viens restorāns vai viesnīca,” viņa saka.

Savukārt Uldis Kronblūms apgalvo, ka projektā nekas nav īpaši pārstrādāts, mainīts vien ieejas durvju novietojums. “Kāds tornis bija sākumā, tāds tas ir tagad!”- teic viņš.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis saka, ka inspekcijai juridiski neesot bijis tiesību to neapstiprināt. Pats viņš šā projekta apspriešanā un saskaņošanā gan neesot piedalījies.

Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode pavēstījusi, ka 28. jūlijā Jūrmalā, Dzintaros, vēsturiskajā vietā, kur atradās padomju laikā barbariski iznīcinātā Dievmātes Kazaņas ikonas baznīca, notiks svinīga celtnes pamatakmens ielikšana.

 

Tradīciju turpinājums

Jūrmalniece, rakstniece Anna Žīgure uzskata, ka, īstenojot šo projektu, būtībā tiek turpināta padomju laikā iesāktās agresīvās apbūves tradīcija – toreiz vecās koka ēkas bez žēlastības nojauca, to vietā uzceļot daudzstāvu sanatorijas un citas ēkas, kas sapostīja Jūrmalas dabisko ainavu. “Šķiet, tik grandiozas, no liela attāluma pamanāmas ēkas celtniecībai Jūrmalas centrā ir arī ideoloģiska nokrāsa, šīs idejas autori ar to grib netieši demonstrēt reālās varas simbolu Latvijā,” viņa saka.

Jūrmalnieks Bruno Libauers ir pārsteigts par Jūrmalas pašvaldības ierēdņu politisko tuvredzību laikā, kad pieaug Krievijas uzņemtais kurss uz “maigās varas” jeb samta okupācijas eskalēšanu bijušajās impērijas teritorijās.

“Būtu briesmīgi, ja jaunievēlētā Jūrmalas domes valdošā koalīcija, kas sastāv no tā sauktajām latviskajām partijām, atzītu par pieņemamu šādu ieceri,” spriež viņš.

Daži manis uzrunātie jūrmalnieki, kuri nevēlējās, ka atklāju viņu vārdus, ir pārliecināti, ka šādi ambiciozi projekti nav nejauši, ar tiem Jūrmalu grib pārvērst par vietu, kurā tiek iepotētas un propagandētas vietējiem iedzīvotājiem svešas paražas un tradīcijas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+