Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. jūnijs, 2015
Drukāt

Kāpēc “valkāt” Dieva vārdu. Saruna ar mākslinieku Krišu Salmani (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā norisinās mākslinieku – brāļa un māsas – Annas Salmanes un Kriša Salmaņa izstāde “Dziesma”. Viens no izstādes veidotāju uzdotajiem jautājumiem – vai 21. gadsimta latvietis patiesi ir tāds, kāds ir viņa paštēls lielākajā latvietības manifestācijā – dziesmu svētku kopkora dziesmās? Pētot šo jautājumu, mākslinieki apkopojuši visas pēc neatkarības atgūšanas Dziesmu svētku noslēguma koncertos iekļautās dziesmas, un iznākumā tapis skaniski vizuāls “dokuments”, kura uzmanības fokusā nokļuvis daudziem it kā tik pašsaprotamais jautājums par latvietību.

Krišs Salmanis ir viens no pēdējo gadu Latvijas laikmetīgās mākslas spilgtākajiem māksliniekiem – kopā ar Kasparu Podnieku viņš veidojis ekspozīciju Latvijas nacionālajam paviljonam 55. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē, bet 2010. un 2012. gadā mākslinieks nominēts Purvīša balvas fināla atlasei. Darbojoties fotomākslā, video, instalāciju, animācijas un grafikas jomā, viņš veido konceptuāli uzlādētus darbus, ironiski un kritiski pievēršot uzmanību mūsu dzīves parādībām, kas, lai cik absurdas reizēm būtu, kļuvušas par mūsu ikdienu. Piemēram, mākslinieka pēdējā laika veikumi – izstāde “100 grāmatas, ko nevajag paspēt izlasīt” (izstāde nominēta Purvīša balvai 2015) ironizē par, iespējams, bezjēdzīgajām lietām, ko nepaspējam izdarīt. Kopā ar mākslinieku Andri Breži šajā pavasarī veidotā izstāde “Viss, ko mēs meklējam, allaž ir tepat tuvumā, varbūt vien norādes tiek lasītas nepareizi?” skatītāju mulsināja sadegušu piparkūku namiņu gruvešu sērija, provocējot jautājumus gan par mākslinieka sūtību, gan reizē par eksistenciālām tēmām.

Šoreiz Kriša Salmaņa un Annas Salmanes uzmanības lokā nonākusi 150 gadus senā latviešu Dziesmu svētku kora dziedāšanas tradīcija jeb, precīzāk, kora dziesmu saturs.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Spriežu pēc raksta, neesmu redzējis – varbūt kļūdos…
    Āfrikas primitīvākajā ciltī gan tādu “mākslu” neatļautos. Ja atļautos – ciltsbrāļi “mākslinieku”
    izceptu uz ugunskura un apēstu vakariņās.
    Latvijā var atļauties ne tik to vien.
    Laikam pārmācijušies aritmētiku ? Pat miegā skaita – viens, divi, … , piecsimt tūkstoš sešsimt septiņdesmit astoņi … … u.t.t. līdz modinātājs zvana, ka jāceļas …
    .

  2. Kas ir dziesmu SVĒTKI, varbūt ir vērts pameklēt vēsturē – 1ie Dziesmu Svētki Dikļos un tur dziedātais repertuārs, Svētku organizētāji un Svētku dalībnieki. Varbūt to uzzinot nebūs jāšausminās par musdienu izrādīšanās masu pasākumiem, kuri sen jau nekādi svētki.

    • Svētki Dikļos bija TAUTAS uzdrīkstēšanās parādīt sevi.
      Ko līdz augsti skolotas mutes, ja dvēseli nevar izteikt.
      Tā kā ir vien jāšausminās par musdienu izrādīšanās masu pasākumiem 🙁

  3. bāžas iekšā, kur nelūdz Atbildēt

    Kad mākslā vairs nav, ko darīt…, tad mēģina kaut ko gluži ar varu “izdzemdēt”.

  4. Salmans. Baarda. Nebriinos, ka tiek kjengaata latviesu dziesma. ASValstiis shie ljaudis kjengaa kristiigo ticiibu. Kautkaadi manevri. Riebiigi.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+