Pasaulē
Eiropa

Digitālā ekonomika Latvijā atpaliek 16

Foto – Shutterstock

Jaunākajā Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija jau otro gadu pēc kārtas ierindojusies tikai 19. vietā. Sakaru infrastruktūra attīstījusies, taču tās izmantošana atpaliek.

 

Digitālās prasmes būtiski klibo

DESI veidotāji norāda, ka Latvija progresējusi savienojamības aspektā, īpaši pieminot gan ātrdarbību platjoslas tīklu pārklājumu, gan to izvēršanas līmeni. Tāpat gada laikā krietni esam uzlabojuši digitālos publiskos pakalpojumus, īpaši atverot Latvijas Atvērto datu portālu. Lielākās problēmas saistītas ar iedzīvotāju digitālajām prasmēm, kuru pietrūkst vai esot zemā līmenī pusei iedzīvotāju.

Latvijā par digitālās ekonomikas attīstību tieši atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis “LA” atzina, ka nākamos gadus Latvijai būs jādomā, kā efektīvi attīstīt valsts, biznesa un sabiedrības digitalizāciju, jo tikai tā Latviju varēšot saukt par digitālu valsti. “Pāris flagmaņi, pāris vadošās valsts iestādes un uzņēmumi nepalīdzēs. Digitalizācijas procesi jāsaprot visiem, tostarp valsts pārvaldei un sabiedrībai,” sacīja E. Beļskis. Viņš piesauca, piemēram, Ekonomikas ministriju, kam būtu īpaši jāstrādā pie biznesa digitalizācijas jautājumiem, piemēram, pie elektroniskās informācijas apmaiņas, e-komercijas un pārrobežu tirdzniecības tiešsaistē.

 

Teju 200 miljonu ietaupījums

VARAM valsts sekretāra vietnieks arī nosauca vairākas sfēras, kurās tuvākajā laikā gaidāmi jaunumi un uzlabojumi. Piemēram, šogad darbu sāks e-adrese, kas nodrošinās iedzīvotāju elektronisko saziņu ar valsti. Tāpat arī Valsts kanceleja strādā pie vienotas valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldības platformas izveides, kur iedzīvotāji saprotamā veidā varēs saņemt sev nepieciešamo informāciju. “Esam aprēķinājuši, ka tuvāko 10 – 15 gadu laikā valsts varēs ietaupīt 170 miljonus eiro, ja valsts iestādes klātienes apmeklējumu aizstās ar e-pakalpojumu izmantošanu. Tā būs iespēja virzīties uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi, resursu efektīvu izmantošanu,” norādīja E. Beļskis. Tāpat, viņaprāt, jāpalielina IT speciālistu skaits un absolventu skaits STEM nozarēs (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika).

 

Pilnvērtīgi neizmantojam infrastruktūru

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta samērā zemo vietu DESI indeksā skaidro ar to, ka Latvijā nepilnvērtīgi izmanto infrastruktūras priekšrocības. “Lai gan digitālo tehnoloģiju integrēšana uzņēmumos, kā arī pieaug e-pārvaldes pieejamība un izmantošana, kopumā temps nav izcils un attīstība nav vispusēja. Iespējams, kūtrā IT integrēšana saistīta ar to, ka Latvijā nav tik sīvas konkurences, lai uzņēmumi kā primāro konkurētspējas paaugstināšanas veidu izvēlētos IT risinājumu ieviešanu. Drīzāk tiek optimizēts uzņēmuma piedāvāto preču un pakalpojumu sortiments vai cilvēkresursi, kas nodrošina uzņēmuma darbību,” sacīja LVRTC vadītājs.

J. Bokta, precīzāk stāstot par platjoslas tīklu izbūvi, sacīja, ka optisko kabeļu izbūve līdz katrai mājai nav lētākais variants mazapdzīvotās vai reti apdzīvotās vietās, jo tā izbūve vidēji izmaksā 18 000 eiro uz vienu kilometru, taču bezvadu risinājumi ieguldījumu ziņā ir lētāki. “Tāpēc reģionos fiksētais platjoslas pieslēgums vienmēr būs izaicinājums. Zemā apdzīvotības blīvuma, kā arī salīdzinoši augsto investīciju, kas operatoriem nepieciešamas “pēdējās jūdzes” izveidē, dēļ bez papildu atbalsta instrumentiem straujš pieaugums nav iespējams. Arī DESI pārskata veidotāji norāda, ka “ne visur tiek veiktas privātās investīcijas “pēdējās jūdzes” infrastruktūras izbūvē”. Tomēr ir arī pozitīvi piemēri, kur operatori ir izmantojuši infrastruktūras pieejamību, piemēram, Bauskas novadā. Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd daudz pieminētais 5G tīkls faktiski būs pieejams tikai tur, kur ir optikas tīkls. Līdz ar to, ja netiktu izbūvēts šāds tīkls, visticamāk, daudzviet Latvijā komunikācijas pakalpojumu attīstība būtu ļoti ierobežota vai neiespējama.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv