Foto-Diāna Jance

Digitālā kultūras karte – čiks vien? 3

“Kulturzīmes” sazinājās ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un vairākiem muzejiem. Vairākums kultūras profesionāļu, meklēdami dažādus kultūras objektus un notikumus, gan centušies izmantot digitālo kultūras karti, taču, diemžēl, atskaitot statistikas sadaļu, to atzinuši par nepilnīgu un praktiski neizmantojamu. Protams, kultūras iestāžu pārstāvji saprot, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) finansējums šim projektam – 588 tūkstoši eiro (kopumā vēl tajā tika ieguldīti 78 tūkstoši eiro valsts budžeta naudas un 395 tūkstoši eiro no Bila un Melindas Geitsu fonda) ir iztērēts, un šobrīd vietne kulturaskarte.lv vairs palikusi vienīgi par valsts kultūras statistikas apkopošanas mehānismu, kas gan neapšaubāmi atvieglo ierēdņu darbu un taupa dabas resursus. Taču no gandrīz deviņiem tūkstošiem VKPAI pārraudzībā esošajiem objektiem kartē atrodami vien 186. Turklāt daļai ievietoto objektu precizitāte ir visai nosacīta, jo, piemēram, informācijā par Baldones sēr­avotu ievietota Ķemeru sēr­avotiņa fotogrāfija. Tā arī nav izpildīts, savulaik uz ES naudu pretendējot, solītais, ka “ikviens interesents www.kulturaskarte.lv varēs atrast, kurā Latvijas pilsētā vai pagastā atrodas viņu interesējošais kultūras objekts”.

21. jūnijā “Kultūrzīmes” pievērsa uzmanību Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) uzturētās vietnes kulturaskarte.lv trūkumiem saistībā ar informācijas par Latvijas kultūras un vēstures mantojumu apzināšanu un fiksēšanu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

Kā piemēru izmantojām situāciju ar ievērojamā pagājušā gadsimta kultūras darbinieka Līgotņu Jēkaba dzimtajām mājām “Dauknām”, kuru pēdējie pamatakmeņi Salgales pagastā pamazām iegrimst zālē un krūmos, un drīz nekas vairs neliecinās, ka te dzīvojuši latviešu zemnieki, kuru ģimenē piedzimis reiz pazīstams un latviešu kultūrai nozīmīgs rakstnieks un literatūrkritiķis. Esam nolēmuši turpināt šo nozīmīgo tēmu, jo līdzīgu vietu Latvijā ir ļoti daudz. Taču tajā pašā laikā Latvijas apzinātā un dokumentētā kultūras vēsture nemaz nav tik sena, un – lai gan nav saprotams, kāpēc šis darbs ignorēts visus atjaunotās Latvijas pastāvēšanas gadus, – vēl joprojām ir iespējams gandrīz visas nozīmīgās vietas atzīmēt un saglabāt.

2005. gada aprīlī Latvijas Kultūras ministrija (KM) sāka Latvijas reģionu kultūras kartēšanas projektu, kura mērķis bija izveidot īpašu digitālu datubāzi – kultūras karti. Tajā bija paredzēts ievietot vienkopus pieejamu detalizētu informāciju par kultūras objektiem un norisēm Latvijā. Diemžēl visus labos nodomus nav izdevies (vai arī nav bijusi pietiekama griba) īstenot. KISC (2006. gada sākumā digitālās kultūras kartes projekta vadību uzticēja šai valsts aģentūrai) pārstāvis Jānis Ziediņš “Kultūrzīmēm” taisnojās, ka centrs atbild tikai par vietnes kulturaskarte.lv tehnisko uzturēšanu un tehniskā atbalsta sniegšanu lietotājiem un nekas cits uz valsts aģentūru neattiecoties. Savukārt KM Kultūrpolitikas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas referente Ieva Maurāne papildināja: “Informāciju Latvijas digitālajā kultūras kartē ievada kultūras institūcijas, statistisko informāciju sniedzot reizi gadā, bet pārējās ziņas labojot pēc nepieciešamības. Savukārt pārējā informācijas daļa institūciju profilos (apraksti, ziņas par pakalpojumiem u. tml.) šobrīd kapacitātes trūkuma dēļ netiek rediģēta.”

“Kulturzīmes” sazinājās ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un vairākiem muzejiem. Vairākums kultūras profesionāļu, meklēdami dažādus kultūras objektus un notikumus, gan centušies izmantot digitālo kultūras karti, taču, diemžēl, atskaitot statistikas sadaļu, to atzinuši par nepilnīgu un praktiski neizmantojamu. Protams, kultūras iestāžu pārstāvji saprot, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) finansējums šim projektam – 588 tūkstoši eiro (kopumā vēl tajā tika ieguldīti 78 tūkstoši eiro valsts budžeta naudas un 395 tūkstoši eiro no Bila un Melindas Geitsu fonda) ir iztērēts, un šobrīd vietne kulturaskarte.lv vairs palikusi vienīgi par valsts kultūras statistikas apkopošanas mehānismu, kas gan neapšaubāmi atvieglo ierēdņu darbu un taupa dabas resursus. Taču no gandrīz deviņiem tūkstošiem VKPAI pārraudzībā esošajiem objektiem kartē atrodami vien 186. Turklāt daļai ievietoto objektu precizitāte ir visai nosacīta, jo, piemēram, informācijā par Baldones sēr­avotu ievietota Ķemeru sēr­avotiņa fotogrāfija. Tā arī nav izpildīts, savulaik uz ES naudu pretendējot, solītais, ka “ikviens interesents www.kulturaskarte.lv varēs atrast, kurā Latvijas pilsētā vai pagastā atrodas viņu interesējošais kultūras objekts”.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.