Ekonomika
Bizness

Olafs Zvejnieks: Digitālajās prasmēs tikai divās jomās esam pirmajā desmitā0

Foto: Pexels

Publicēts jaunais, 2019. gada “Digitālās Ekonomikas un sabiedrības indekss” (DESI). Īsumā apkopojot Latvijas rezultātus – progress ir, bet nepietiekams.

Apkopojot 2019. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātus starp 28 ES valstīm, Latvija ierindojusies 17. vietā (pērn – 19. vieta).

Uzlabojuma iemesli – ātrdarbīga un īpaši ātrdarbīga fiksētā un mobilā platjoslas tīkla plašā pieejamība un arvien lielāka e-pārvaldes pakalpojumu izmantošana, tāpat Latvijā labi darbojas digitālie publiskie pakalpojumi.

Kopumā vērtējot, digitālajā jomā Latvijas attīstības temps ir tāds pats kā Eiropas Savienībā.

Tas nebūt nav digitāli visattīstītākais pasaules reģions.

Jautājums tikai – vai šāds miegains attīstības temps atbilst Latvijas valsts un iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm kļūt par modernu valsti un pārdot preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Atbilde ir acīmredzama – neatbilst vis.

Latvijas uzņēmējdarbības nozare joprojām atpaliek no ES vidējiem rādītājiem ne tikai digitālo tehnoloģiju integrācijas aspektā, bet arī cilvēkkapitāla jomā.

Gandrīz pusei iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, un sagatavoto IKT speciālistu skaits atpaliek no augošā pieprasījuma darba tirgū.

Vislielākais progress vērojams daudz kritizēto valsts sniegto digitālo pakalpojumu jomā.

Tomēr digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumu vidū ļoti atpaliek, jo Latvijas uzņēmumi neizmanto iespējas, ko piedāvā e-komercija.

Arī sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanā Latvijas uzņēmumu rādītāji ir ievērojami zemāki par ES vidējiem rādītājiem.

Digitālo progresu mūsu valstī virza arvien lielāks to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas aktīvi izmanto e-pārvaldes pakalpojumus, un arvien lielāka automātiski daļēji aizpildītu veidlapu un atvērto datu pieejamība.

Tādā svarīgā jomā kā iedzīvotāju digitālās prasmes Latvija mīņājas uz vietas – 48% iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās prasmes, tikpat cik pērn, un par 2% mazāk nekā 2016. gadā.

Vidēji Eiropā šis skaitlis ir 57%. Kopējais Latvijas cilvēkkapitāla vērtējums ir – 21. vieta Eiropā un nekāda progresa pēdējos gados.

Papildus tam vērojama arī neefektīva pieejamo resursu izmantošana – lai gan informācijas tehnoloģiju un sakaru jomas absolventu ziņā uz 1000 iedzīvotājiem Latvija ir septītajā vietā Eiropā, tomēr liela daļa no tiem nestrādā savā specialitātē – reālo IKT jomas speciālistu ziņā esam sešpadsmit vietas zemāk – 23. vietā.

Ja runājam par iedzīvotāju digitālajām prasmēm, tad tikai divās jomās esam pirmajā desmitā – interneta banku lietošanā un videozvanu veikšanā, abās esam sestajā vietā Eiropā.

Pirmais noticis, pateicoties relatīvi ātrākai interneta banku ieviešanai Latvijā, bet otrs ir plašās emigrācijas un relatīvi augsto ārvalstu telefona sarunu cenu radītas piespiedu sekas.

Taču ar to arī prieki beidzas – mēs nemācāmies digitālajā vidē un neizmantojam profesionālos sociālos tīklus (abos – 24. vieta), nepārdodam tiešsaistē (22. vieta), lai cik tas būtu dīvaini, maz izmantojam interneta video, mūziku un spēles (20. vieta), nesaņemam konsultācijas un nebalsojam tiešsaistē (18. vieta).

Saistītie raksti

81% Latvijas iedzīvotāju ir interneta lietotāji (Eiropā – 83%) un 13% nekad nav lietojuši internetu (Eiropā – 11%).

Jā, tas ir labāk nekā pēdējos gados, kad interneta nelietotāju skaits bija attiecīgi 16 un 17 procenti, tomēr pašapmierinātībai pamata nav nekāda.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Liepājas lidostā novērots būtisks pasažieru skaita pieaugums. Ar ko tas skaidrojams?
10 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Autobraucēji jau tagad samaksā vairāk, nekā ir nepieciešams ceļiem.” LCB par akcīzes celšanu dīzeļdegvielai 2
11 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Maxima” paziņo par jauna pakalpojumu centra izveidi
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Negribēja nogalināt draugu…Jaunietim piespriež astoņus gadus cietumā
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Sevastova Jūrmalas WTA turnīru sāk ar pārliecinošu uzvaru
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Reiram būs jālemj par mutisku aizrādījumu VID vadītājai Jaunzemei. Ministrija skaidro iemeslus
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Nervu sabrukums, parādi līdz ausīm…” Kokneses kokaīna lietā aizturētais garāžas saimnieks izlaists no cietuma
12 minūtes
LE
LETA/LA.LV
Pasaulē
Pēc atteikšanās no cūkgaļas diviem bērnudārziem Vācijā vajadzīga policijas aizsardzība
4 stundas