Apsūdzētais polittehnologs Jurģis Liepnieks pirms tiesas sēdes Rīgas apgabaltiesā.
Apsūdzētais polittehnologs Jurģis Liepnieks pirms tiesas sēdes Rīgas apgabaltiesā.
Foto: LETA

Digitālās TV lietā spriedumu pārsūdzējuši visi apsūdzētie, kuri netika attaisnoti 0

Rīgas apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā digitālās televīzijas (TV) lietā pārsūdzējuši visi tajā apsūdzētie, kuriem tika piespriests sods, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Tajā informēja, ka lietā apelācijas protestu iesniegusi Ģenerālprokuratūra, bet tāpat ir saņemtas 14 sūdzības no apsūdzētajiem vai viņu aizstāvjiem.

Tostarp tiesas spriedumu pārsūdzējis apsūdzētā “Kempmayer Media Latvia” valdes locekļa Andreja Zabecka un bijušā Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētāja Andreja Ēķa aizstāvis Dmitrijs Skačkovs, ekspremjera Andra Šķēles bijušā runasvīra Jurģa Liepnieka aizstāvis Varis Klotiņš, kā arī pats Liepnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat spriedumu pārsūdzējis bijušais Digitālā Latvijas valsts radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde, apsardzes kompānijas “Falck apsargs” bijušā valdes priekšsēdētāja Valda Purvinska aizstāvis Rinalds Bušs un lietā apsūdzētais advokāts Jānis Loze.

Tiesas spriedumu pārsūdzējis arī apsūdzētais uzņēmējs Uldis Kokins, ar Šķēli saistītā grāmatveža Harija Krongorna aizstāves Elīna Kaminska un Guna Kaminska, pats Krongorns, apsūdzēto “Kempmayer Media Latvia” valdes locekļu Jāņa Svārpstona un Jāņa Zipa advokāts Jānis Rozenbergs.

Vienlaikus neapmierināti ar tiesas spriedumu bija arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušā pilnvarnieka Andriana Boldana (iepriekš Ļublina) aizstāvis Valentīns Cers, pats Boldans, bijušā LVRTC pilnvarnieka Didza Jonova advokāts Alvis Marga, kā arī LVRTC bijušais pilnvarnieks Ojārs Rubenis.

Sūdzības par tiesas spriedumu saņemtas pārsvarā 16. un 17. novembrī.

Apelācijas lietas skatīšanas datums vēl nav noteikts. Lietu plāno skatīt tiesnese Irēna Logina.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 15. maijā tā dēvētajā digitālās TV lietā Liepniekam un Ēķim piesprieda naudas sodu attiecīgi 200 un 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Savukārt Spundem piespriests viens gads cietumā un soda nauda 80 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kokinam tiesa piesprieda divus gadus cietumā un soda naudu 100 minimālo mēnešalgu apmērā, Svārpstonam – trīs gadus cietumā un soda naudu 70 minimālo mēnešalgu apmērā, Zipam – divus gadus cietumā un soda naudu 70 minimālo mēnešalgu apmērā, bet Zabeckim – trīs gadus cietumā.

Purvinskim tiesa piesprieda sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā, savukārt Rubenim, Jonovam un Boldanam – soda naudas 50 minimālo mēnešalgu apmērā.

Reklāma
Reklāma

Tiesa Krongornam piesprieda trīs gadus cietumā, Lozem – divu gadus cietumā un soda naudu 100 minimālo mēnešalgu apmērā.

Neviens no tiem, kuriem piespriests reāls cietumsods, tiesas zālē apcietināts netika.

Tiesvedība saistīta ar 2002. gada 14. novembrī DLRTC noslēgto līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto “Kempmayer Media Ltd.”, kas paredzēja Latvijā vairākos posmos ieviest digitālo televīziju, tostarp līgums paredzēja maksāt 53,5 miljonus ASV dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. Stokholmas Starptautiskā šķīrējtiesa noslēgto līgumu atzina par spēkā neesošu 2006. gada 31. augustā.

Digitālās TV krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī. Tiesā krimināllieta nonāca 2007.gada oktobrī, bet pēc būtības lietu sāka skatīt 2009.gadā. Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Sākotnēji šajā lietā apsūdzības tika ierosinātas pret 20 personām. Viņu vidū bija arī LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, taču pašlaik pret viņu veselības stāvokļa dēļ norit process medicīniska piespiedu līdzekļa noteikšanai. Savukārt 2013. gada augustā mira krimināllietā apsūdzētā LVRTC bijusī valsts pilnvarniece Ināra Rudaka un tiesvedība pret viņu tika izbeigta. Līdz ar to apsūdzēto statuss šobrīd ir 18 personām.

“Kempmayer Media Latvia” valdes loceklis Juris Ulmanis lietā tika attaisnots. Tāpat attaisnoti DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, kā arī attaisnots advokāts Mārtiņš Kvēps un kompānijas “Interbaltija Invest” bijušais valdes loceklis Gints Bandēns.

Visas uzklausītās personas savu vainu apsūdzībās neatzina.

Prokurors no18 lietā apsūdzētajiem reālu brīvības atņemšanu prasīja sešiem, tostarp Liepniekam prokurors prasīja brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt otrs lietas prokurors Monvīds Zelčs lietā apsūdzētajam Liepniekam prasīja piemērot maigāku sodu, proti, viņš Liepniekam prasīja noteikt sodu 400 minimālo mēnešalgu apmērā, jo prokurors Liepnieka rīcībā saskatījis vainu mīkstinošus apstākļus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.