Ekonomika
Bizness

Digitalizācija nav apturama. Intervija ar “Latvijas Pasta” priekšnieku Mārci Vilcānu0


“Latvijas Pasta” priekšnieks Mārcis Vilcāns
“Latvijas Pasta” priekšnieks Mārcis Vilcāns
Foto: Ivars Bušmanis

“Latvijas Pasta” priekšnieku Mārci Vilcānu satieku nevaļā. Decembra beigās sācies karstākais periods gan izdevējiem, gan pastam. Vai nākamgad digitālā abonēšana nepārspēs gājienu uz pasta nodaļu? Par to un citiem aktuāliem jautājumiem pasta nozarē turpinājumā intervijā ar Mārci Vilcānu.

 

Kā pašlaik ris abonēšana? Sekojam šiem skaitļiem kā rezultātam sporta ziņās, jo tie ir balsojumi arī par mūsu avīzi…

M. Vilcāns: Tā nav sakritība, ka otro gadu pēc kārtas abonementu skaits palielinās. Tā jau ir tendence. Sporta terminoloģijā runājot, tai starpfinišā novembra beigās noformēti 163 293 abonementi. Salīdzinot ar līdzīgu divu mēnešu periodu pērn, tas ir pieaudzis par 5020 abonementiem.

Karstākais periods ir sācies gan izdevējiem, gan pastam – tāpēc par finiša rezultātiem varēsim runāt tikai nākamā gada sākumā. Pāragri spriest par dalījumu starp avīzēm un žurnāliem, par dalījumu pēc iznākšanas biežuma, par abonentu skaitu – to apkoposim janvārī.

Varbūt varat pateikt, uz cik ilgu laiku visvairāk abonē preses izdevumus?

Kopš krīzes pārciešanas proporcija mainās par labu ilgākam abonēšanas periodam – gadam un pusgadam. Gada (pieskaitot arī desmit mēnešiem) noformēto abonementu skaits tagad sasniedz 84% no kopējā daudzuma, sešu līdz deviņu mēnešu abonementu skaits veido 10%, bet abonementu skaits līdz pusgadam – tikai 6%.

“Latvijas Pasts” digitalizējas. Kur drukātās preses lasītāji vislabprātāk abonē – internetā, pasta nodaļās vai pie pastniekiem?

Jebkurš ekonomiski aktīvs cilvēks digitalizējas gribot vai negribot. Elektroniskajā vidē abonē arvien vairāk, bet proporcionāli vēl joprojām dominē pasta nodaļās noformētie. 40% veido internetā iegādātie abonementi, bet 48% – abonementi, ko klienti noformējuši pasta nodaļās. Pārējie – pie pastniekiem, kas ir individuāls un tāpēc dārgākais risinājums.

Šis ir vēsturiski iegājies, un tāpēc neatceļam, kaut arī tas ir piņķerīgs risinājums ar skaidras naudas pieņemšanu un kvīts izrakstīšanu. To visbiežāk piesaka attālākos novados viensētās, kur pastnieks kļūst par preses konsultantu.

Attālināti noformēto abonementu skaits pieaug.

Un mēs to veicinām, būtiski uzlabojot abonēšanas procesu. Agrāk bija vajadzīgi padsmit klikšķu, bet tagad to var ar trim četriem klikšķiem. Pamainījām mājaslapu, piesaistot izdevējus abonēšanas rīkam.

 

Vai nākamgad digitālā abonēšana nepārspēs gājienu uz pasta nodaļu?

Digitalizācija nav apturama. Mūsu klienti atzinīgi novērtē sūtījumos ieviesto digitālo parakstīšanos pastnieka viedtālrunī. Tas ir mīts, ka internetā abonē tikai jaunāki. Pats esmu runājis ar klientiem – piemēram, viena kundzīte gados, kas lasa ilgstoši un kam pāri septiņdesmit, pārgājusi uz attālinātu abonēšanu.

 

Vai digitalizācija nenovedīs pie tā, ka atmirs abonēšanas kampaņas? Presi taču var abonēt jebkurā brīdī uz jebkādu periodu?

Arī tagad var. Tā ir vēsturiska tradīcija, ka presi abonē gada beigās. No savas puses noteikti domāsim, kā veicināt abonēšanu vai nu jūnijā, vai janvārī. Decembris dabīgi izveidojies kā laiks, kad gribam kādu apsveikt un kad gribam janvārī kaut ko sākt no jauna.

 

Kas mainījies pastnieku dzīvē, kopš šogad esat sadevuši viedtālruņus?

Tas joprojām ir liels un izaicinošs projekts, taču priecājos, ka lielākā daļa pastnieku ar entuziasmu to uzņēma. Pastnieki jūtas novērtēti, ka labāk aprīkoti un var klientiem dot digitāli parakstīties. Šī gada mērķis bija izsniegt maksimāli daudz sūtījumu – pavisam 3,4 miljoniem sūtījumu terminālī paņemts elektronisks paraksts.

Nākamā gada sākumā, analizējot saņemtos datus, domāsim, kā pilnveidot piegādes procesus.

Vai kompensācijas preses piegādei laukos saņemat un saņemsit arī turpmāk?

Likumā iezīmēts, ka preses piegāde laukos mums jānodrošina līdz 2019. gada beigām, un mēs savas saistības godīgi pildām. Starpību starp abonenta veiktajām un reālajām izmaksām kompensē valsts. Šobrīd mums vēl nav kompensēts viss, kas pienākas. Parasti pirmā daļa tiek iemaksāta pēc pirmā pusgada, bet līdz šim esam saņēmuši mazāk par pusi no sniegtā pakalpojuma izmaksām. Zinu, ka mūsu sadarbības partneris ir pietiekami atbildīgs, kas dod pamatu cerēt, ka kompensāciju saņemsim pilnā apmērā.

 

Vai Ziemassvētkus mērāt tonnās vai gabalos?

Tranzīta sūtījumus mērām ne tonnās, bet lidmašīnās – kopš novembra vidus esam papildus saņēmuši 11 lidmašīnas. Jeb gandrīz 300 tonnas. Pēc “Melnās piektdienas” un citām interneta veikalu izpārdošanām tagad piegādājam nopirktās preces. Nākamais vilnis ir Ziemassvētku pasūtījumi, kas pienāk negaidīti, neplānoti. Vakar un aizvakar preču daudzums dubultojās attiecībā pret iepriekšējo nedēļu. Tas turpināsies.

Aviokompānijas nespēj piegādāt visu pasūtīto, un visvairāk tas ietekmēs izejošo plūsmu.

Sagaidāma sūtījumu aizkavēšanās uz Ameriku, visticamāk – tie tiks piegādāti pēc Ziemassvētkiem. Par to tikai vakar uzzinājām. Savukārt kanādieši neņem pretī sūtījumus, jo tur notiek streiki.

Saistītie raksti

Katros Ziemassvētkos kādas dāvanas tiek piegādātas pēc svētkiem, bet visvairāk pie tā vainojams paša pasūtītāja “pēdējā brīža” sindroms.

 

Apsveikuma kartītes jau sūta?

Neaizmirstiet apsveikt savus tuviniekus! Šajās dienās jau sākas. Bet atgādinu – lai kartīte sasniegtu adresātu Latvijā līdz Ziemassvētkiem, rīt ir pēdējā diena. Vēl trešdien var paspēt ar “A” klases vēstuli. Tiem, kam galīgi nevedas rakstīt ar roku, tie var internetā izmantot mūsu pakalpojumu “Pasta balodis” – mēs kartīti izdrukāsim un aizsūtīsim norādītajam adresātam.

LA.lv