Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. marts, 2014
Drukāt

Dīgsti – veselīgi, bet ne brīnumlīdzeklis


2

Līdz astronomiskajam pavasarim vēl jāpaciešas, bet pirmos zaļos asniņus gribas baudīt jau tagad. Ziema un tumšais laiks mūs ir nogurdinājis un šķiet – organisma rezerves teju, teju jau izsmeltas. Tāpēc pienācis īstais brīdis savu ēdienkarti papildināt ar dīgstiem, teic uztura zinātniece GUNA RIJKURE.

Dīgsti bagātīgi satur A, B1, B2, B6, B12, C, D un E vitamīnus, minerālvielas – dzelzi, fosforu, cinku, kāliju, magniju, kalciju, varu, mangānu, arī aminoskābes, hlorofilu, fermentus un šķiedrvielas. Turklāt, brokastu omleti vai launaga sviestmaizi pārkaisot ar dīgstiem, ne tikai dažādosim ikdienas ēdienkarti, bet arī gūsim vizuālu baudījumu.

Ik dienu būtu vēlams apēst ne vairāk kā vienu ēdamkaroti dīgstu – redīsu, kressalātu, sinepju, saulespuķu sēkliņu vai kviešu zelmeņa. Lai arī tie ir dzīvības un spēka pilni, jāpatur prātā – to realizācijas laiks ir gaužām īss – tikai pāris dienas.

Dīgsti ir ieteicami arī tievētājiem, jo zaļajos asnos ir ļoti neliela enerģētiskā, bet augsta uzturvērtība.

No dīgstiem var gatavot arī sulu. Tā mazina apetīti un palīdz likvidēt liekos kilogramus, kas varbūt uzkrājušies ziemā. Dīgstu sula gan nav īpaši garšīga, tādēļ to var uzlabot, pievienojot kāda cita dārzeņa sulu, un tā nodrošinot vēl lielāku vitamīnu devu.

Tomēr jāpatur prātā – iekļaujot uzturā dīgstus vai dzerot to sulu, bet neievērojot saprātīgas ēšanas paradumus, nepiedzīvosim brīnumu. Ik dienas jāuzņem pilngraudu produkti, svaigi vai saldēti dārzeņi, nedaudz augļu, turklāt, vēlams, no pašu pagraba. Ēdienkartē noteikti jābūt arī olām, kvalitatīvām zivīm, gaļai un piena produktiem. Tikai tad būsiet veseli un enerģiski.

Dīgsti, īpaši auzu, sagādās prieku arī pūkainajiem mīluļiem – kaķiem.

Diedzēšanai der kviešu, auzu, rudzu un miežu graudi, linsēklas, lucerna, rutki, redīsi, sinepes, kressalāti, saulespuķes, no pākšaugiem – zirņi un lēcas u. c.

Atcerieties – diedzēt drīkst tikai nekodinātas sēklas.

Kā izdiedzēt dīgstus? Ir vairākas metodes. Viena no tām: sēklas mērcē aukstā ūdenī 4 – 12 stundas (atkarībā no sēklu šķirnes). Pēc tam noskalo, notecina sietā. Jo sēklas sausākas, jo labāk. Ieber stikla traukā un pārsien ar divkārt salocītu marli. Skalošanu zem auksta ūdens strūklas turpina katru dienu vairākas reizes, pēc tam ūdeni rūpīgi notecina.

Otra metode: sēklas izber lēzenā traukā uz divās kārtās salocītas males, viegli aplaista ar ūdeni, pārklāj ar pārtikas plēvi, kurai ar dakšiņu sabakstīji sīki caurumiņi. Trauku novieto uz palodzes.

Trešā metode: Puķu podā ieber zemi, bet sēklas nevis iesēj, bet saber uz augsnes un ar plaukstu nedaudz piespiež. Augsni apsmidzina ar ūdeni.

Kressalātus viegli izaudzēt, uzberot sēklas uz lēzenā traukā ieklātas samitrinātas vates. Gaidīto rezultātu sasniegsiet ātrāk, ja pirmās divas dienas trauku ar sēklām turēsiet tumšā vietā. Kressalātu dīgsti ir ēdami, kad izauguši 5 cm garumā, garākiem būs sīva piegarša.

Dīgstošās sēklas nedrīkst turēt pie radiatoriem vai tiešā saules gaismā.

Dīgstiem vislabvēlīgākā temperatūra ir +20 – 24 grādi. Rūpīgi jāseko līdzi, lai sēklas neiekalst.

Sēklas, kas vienreiz uzdīgušas un asni nogriezti, otrreiz nediedzē.

Visgaršīgākie dīgsti ir līdz 2 mm garumam. Tāda garuma asnus parasti iegūst jau aptuveni pēc piecām dienām. Sēklas nedrīkst diedzēt ilgāk par septiņām dienām, jo pārauguši dīgsti ir negaršīgi, rūgti, samazinās arī to uzturvērtība.

Ja dīgsti ir pārauguši, pirmā pazīme – tie gāžas ārā no trauka.

Mājās audzētus dīgstus pirms celšanas galdā nav vēlams mazgāt.

Vienā ēdienreizē nav ieteicams baudīt dažādus dīgstus. Katram dīgstam ir sava specifiska garša, kas jāizbauda.

Parasti dīgstus ceļ galdā tikko nogrieztus, tad tie garšo vislabāk, bet nekas slikts nenotiks, ja pāris dienas tos uzglabāsiet ledusskapī. Viens veids, kā tos uzglabāt, ir ietīt mitrā drāniņā un nolikt vēsumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+