Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Dīķī trūkst skābekļa

Pie mājas izrakām palielu dīķi, tas ir bez caurteces, bet nav aizaudzis. Diemžēl pavasaros tur nobeidzas zivis – asari un brekši. Ko darīt? 
Igors Jelgavas novadā

 

Divas problēmas

– Šis jautājums ir aktuāls daudziem dīķu īpašniekiem, – atzīst SIA “Akvedukts” inženieris konsultants Gints Jaudzems. – Ja izrakts liels dīķis bez caurteces un tajā salaists daudz zivju, jārēķinās, ka šāda dīķa uzturēšanai vajadzēs patērēt ievērojamus enerģijas un finanšu resursus. Vai arī jācer uz “laimi loterijā”: varbūt izraktā bedre tomēr atrodas uz avotiem…

Lai izvēlētos pareizāko risinājumu, jāizprot problēmas cēlonis. Samazinot zivju daudzumu, var regulēt skābekļa patēriņu dīķī, taču skābekli ūdenī izmanto ne vien zivis un citi ūdens dzīvnieki, bet arī augi sadalīšanās procesā. Dīķī augošie skābekli patērē tikai naktīs, bet dienā tie ražo skābekli, turklāt lielākā apjomā, nekā izlietojuši naktī.

Pūšanas jeb sadalīšanās process ir viens no lielākajiem liekajiem skābekļa patērētājiem, tādēļ tam jāpievērš īpaša uzmanība. Jo mazāk skābekļa patērēts sadalīšanās laikā, jo vairāk tā tiek ūdens iemītniekiem. Jo mazāk netīrumu (atmirušie augi, nogrimušās lapas, koku zari), jo mazāk skābekļa vajag, lai tie sadalītos.

 

Pamatā ir divas problēmas. Pirmā – nepietiekamas ūdens apmaiņas dēļ skābeklis no dīķa augšējā slāņa nenonāk apakšējā, tādēļ nogulšņu sadalīšanās process notiek ļoti lēni, tas turpinās arī ziemā. Otra pro­blēma – sadalīšanās procesā radušās gāzes ziemā neizplūst no aizsalušā dīķa, zivis ūdenstilpē nosmok nevis skābekļa trūkuma, bet gan indīgu gāzu (amonija) klātbūtnes dēļ.  

 

Kā to novērst?

Pavasarī un rudenī no dīķa izvāc gružus, izgrābj lapas un zarus, izpļauj ūdenszāles, cik iespējams. Ja trūkst skābekļa, to piegādā papildus. Dīķī, kur ir nepietiekama ūdens cirkulācija, vasarā darbina ūdens cirkulācijas sistēmu.

Lai pūšanas procesā radušās gāzes brīvi izkļūtu no ūdens, ziemā (sevišķi tās otrajā pusē) veido āliņģus. Tiem jābūt pēc iespējas lielākiem (no zemledus makšķernieku izurbtajiem nav lielas jēgas, tad šādu urbumu vajadzētu ļoti daudz).

 

Aerācijas ierīces

Efektīva ir peldošā aerācijas iekārta Air Flo (1,5 kW vienfāzes vai trīsfāžu režīmā). Speciāls propellersūknis nodrošina iespaidīga ūdens apjoma cirkulāciju (aptuveni 160 m3/h) un strūklaku 1 m augstumā, 5 m diametrā, tā bagātinot ūdeni ar skābekli. Iekārta paredzēta 100 – 5000 m2 lielām ūdenstilpēm. Polijā šādas iekārtas darbina cauru gadu, arī ziemā, Latvijā darbināšana ziemā vēl nav praktizēta. Iekārtas mīnusi – augsta cena (tātad liels sākotnējais ieguldījums) un troksnis (lielais ūdens daudzums no strūklakas gāžas atpakaļ dīķī līdzīgi ūdenskritumam).

Cenas ziņā ekonomiskāks ir aerā­cijas ežektors Oxy. Tas jāap­rī­ko ar sūkni (jauda vismaz 1,3 kW), jāizvieto stacionāri kādā dīķa vietā, no kuras ar ūdens strūklas palīdzību tiks padots gaiss dīķa ūdenī, nedaudz nodrošinot arī ūdens cirkulāciju. Izmaksas ežektoram Oxy 50 ar sūkni Priox 1,3 kW – vidēji 375 lati.

Ziemā āliņģa uzturēšanai var izmantot aerācijas kompresoru Aqua Oxy 4800 vai kādu no AirMac iekārtām komplektā ar aerācijas difuzoru (disku vai cauruli). Āliņģa uzturēšanai gaisa izplūdes punktus izvieto tuvu ūdens virsmai (0,5 – 1 m) – tad gaisa burbuļi neļaus ūdens virsmai aizsalt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+