Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. aprīlis, 2015
Drukāt

Agris Liepiņš: Krievijas seriāli uzbur pārticības un laimes laikus Staļina pārvaldītajā zemē (30)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Pirms vairākiem gadiem mūsu pašu Ivars Kalniņš, kurš tobrīd vēl filmējās Krievijā, intervijā pauda atziņu – kas nu mums par seriāliem, lūk, Krievijā, tur gan mākslinieka darbu novērtē un seriālos iegulda milzu naudu. Drīz vien ritenis iegriezīšoties un mēs redzēšot iznākumu. Tagad palēnām redzam. Pēdējā laikā Krievijas telekanālos rāda lielbudžeta seriālus, kuros attēlota dzīve Staļina laikā. Jāatzīst, ka naudu šiem projektiem krievi patiešām nav žēlojuši – ekrānā redzami visi labākie un populārākie kaimiņzemes aktieri. Viņu sniegums ir ar augstu aktiermākslas raudzi, vienīgi atklāts paliek jautājums: kā šajos seriālos tiek attēlota dzīve tautu tēva laikā?

Piemēram, kinodarbs par Staļina laika krievu aktrisi Ļubovu Orlovu un tā laika padomju kinoindustriju. Liekas – kāda tur politika, filmā attēlots izcilas aktrises radošais un nebūt ne vieglais mūžs. Aktrisei nav ne vainas, bet tam, kā tiek attēlots Staļina valdīšanas laiks, gan ir propagandas raksturs. Visa kino uzņemšanas grupa kā no Rietumu modes žurnāla vāka izkāpuši, kinostudijas radošā gaisotne līksma un brīva, uzņemšanas laukumā dzirkstī joki un aktieru savstarpējā āzēšanās, bet pāri visam – sevi un citus cienošas ļaužu attiecības. Mīlas līkloču peripetijas piedod vajadzīgo asumiņu. Citiem vārdiem sakot – zelta laikmets!

Staļina laikā uzņemtās filmas uzbūra dzīvi, kuras nebija. Pretstatā kino radītajam mītam par vīnogu ķekaros slīkstošajiem galdiem, labi nobarotajiem lopu ganāmpulkiem un elegantajiem modes kostīmiem reālajā dzīvē veikalu plauktos bija veidņu maize, pavasarī kolhozu govis iekāra striķos, jo izbadējušās ragaines nespēja nostāvēt kājās, bet tauta staigāja kirzas zābakos, puķainos katūna svārkos un vienmuļos zilgani pelēkos vateņos. Šodienas Krievijas seriālos šo nabadzību, slikto apgādi un bezgaumību neredzēt, kino ļaudis, tāpat kā Staļina laikos, uzbur pārticības un laimes laikus. Ne bez nolūka, jo diktatora glorificēšana Putina prezidentūras laikā kļūst aizvien jūtamāka.

Jaunajai paaudzei nav atmiņu par tā laika beztiesiskumu, visaptverošo baiļu un nodevības atmosfēru, bezcerību un visaptverošo pompozi uzmācīgo un melīgo vadoņa slavināšanu. Tāpēc viņiem var pasniegt pasaciņu par kinoļaužu vidū valdošo brīvi nepiespiesto gaisotni. Staļina laika radošo brīvību precīzāk raksturo šāds fakts. Uz Kremli tika uzaicināts kinorežisors, lai uzklausītu vadoņa kritiskās piezīmes. “Tas nāks par labu gan režisoram, gan viņa darbam,” izteicās Staļins. Kad režisors izdzirda, ka Staļins par kādu sekretāra atnestu dokumentu nočukst “muļķības”, viņš pārprata, ka par muļķībām ir nosaukta viņa filma, pielaida bikses un paģība.

Kinolentē par Orlovu ir daudz glamūra falša. Tikpat izskaistinātus, Staļina laikiem glaimojošus melus redzam seriālos, kuros attēlota padomju armijas uzvara pār fašismu! Nevis uzvara ir meli, bet “atbrīvotāju” attēlošana. Padomju karavīri ir skaisti un cēlsirdīgi puiši labi pašūtos mundieros. Virsnieki laistās savos zeltītajos uzplečos. Vaigi spīd no labas barošanas, acu skatiens možs un mīlestības pilns. Tas ir pilnīgā pretstatā kara laikus piedzīvojušās paaudzes stāstītajam. Latvijā ienākošie padomju karavīri bija noplukuši, slikti ģērbti, putekļu klātām, pelēkām un vienaldzīgām sejām. Daudziem automāts karājās virvē iesiets, jo trūka ādas siksnu. Bijusī padomju armijas gvardes vecākā leitnante Ingrīda Sokolova atceras Maskavas aizstāvēšanu 1941. gada oktobrī. “Tajās dienās ieraudzīju ko nesaprotamu – atkritumos milzīgas kaudzes ar grāmatām sarkanos vākos. Tūkstošiem sējumu no Ļeņina kopotajiem rakstiem, marksistiskā literatūra. Tos dedzināja. Viss centrs bija pilns sūriem dūmiem, sniegs melns. Dedzināja arī dokumentus, jo vācieši teju, teju ienākšot pilsētā, tanki jau esot pie Odincovas pilsētiņas (taču tur to nebija!). Kad, atgriezusies savā daļā, to pastāstīju komandierim, viņš atteica: “Tas vēl nav viss. Izlaupīts Maskavas gaļas kombināts, grauj veikalus. Diemžēl otru tulku sūtīt nevaram, jo viņš ir ebrejs, un notiek arī ebreju grautiņi.” [..] Tikt galā ar paniku Maskavā izdevās tikai ap 20. decembri, kad oficiāli ieviesa aplenkuma stāvokli ar patruļām un komandanta stundu.”

Žēl, ka Krievijas aktieri savu talantu ļauj izmantot Staļina laiku slavināšanai. Viņi patiešām ir izcili mākslinieki.

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. ................... Atbildēt

    pūlim pūļa barība, kā pie mums , tā tur: sports, meli, šovi

  2. Ave Putinus, imperator ! Atbildēt

    Krieviem meli patīk. Viņi pie tiem ir pieraduši.

  3. bet ko nu katrs skatās, kad paskatās Kriminālās krievijas seriālus………ek, mūsu Ķēķis tikai lielā izmērā, mums tomēr nospiedoš vairākums godīgo

  4. tāpēc vietā ir ‘Aculiecinieks’, nofilmēt viņu gavno

  5. Čakli, kad jāapspriež kaimiņvalstī notiekošais. Skabargu kaimiņa acī redz, baļķi savā nē.

  6. “Sveika, bāreņu tauta! Sveika, aizvien vēl bāreņu tauta!” – Māra Zālīte, 1988.g.8.oktobrī.
    Traki, ja pirms ceturtdaļgadsimta izskanējušais aicinājums “atbrīvoties no šī bārenības kompleksa” īzvērtās par vēl nepieredzētām vaimanām, pelnu bēršanām uz galvas, cietēju nostājā, melno lentīšu dienām…..
    Kas vainīgs par izniekoto laiku un līdzekļiem – tas tagadiņ’ dreb bailēs skatoties seriālus par Staļinlaikiem?

    • Lasīju ziņu kur Izraēla runā par ieroču piegādi Ukrainai, ja Krievija pārdos raķetes Irānai. Forši, vai ne, Joskel?

  7. Tv 5 tiek rādīts seriāls “Tautu tēva dēls”, kur sākotnēji šķiet, ka seriāla nosaukumā ir ietverta skarba ironija, taču nē, seriālā Staļins ir attēlots kā diezgan lādzīgs onka, kurš dažreiz ir nedaudz paskarbs, bet taisnīgi, un dēls attēlots kā varonīgs smukulis, kompānijas dvēsele. Traki, un to translē Latvijas televīzijās, pie kam ne reizi vien.

  8. visi seriāli-slavinoši-muļķības
    iesaku-seriālus-Господа-товарищи, Марьина роща,LIKVIDĀCIJA /ar Parečenkovu starp citu/
    Pati tikko noskatījos- 2012 Однажды в Ростове- un noķēru tādu šoku.Nezināju,ka PSRS laikā šauts uz cilvēkiem…

  9. Latvijas Avīzes lasītājus ar Staļinlaiku seriāliem nenobaidīt:
    “Tagad par pēckara periodu runā maz un neobjektīvi. Piemin tikai represijas. Es 1946. gadā pabeidzu vidusskolu. No visas klases tikai kādas divas vai trīs meitenes neaizgāja studēt, visi pārējie iestājās augstskolās. Miera laikā tā nekad nebūtu noticis. Visi skrēja mācīties.”
    Kā rāma upe mana dzīve plūst. Saruna ar karikatūristu Ēriku Ošu (LA/Mājas Viesis, 13.01.2015)

    • un tie kuriem rados bija legionari, ari ja nobeidza augstskolu, atbildigos amatos joprojam nevareja tikt.

      • Bez diploma arī zināšanas bija vajadzīgas:”Viņš, piemēram, pieņēma darbā bijušo leģionāru, vēsturnieku un sociologu Tālivaldi Vilciņu. Kad Samsonam tāda ”nepartijiska” rīcība kādā sapulcē publiski pārmesta, viņš pēlējam asi atbildējis: ”Ko tu kasies! Viņš [Vilciņš] tur [leģionā] tikai tauri pūta!”
        Partizānu un akadēmiķi Vili Samsonu pieminot (LA, 21.09.2011 )

    • Ar staļinlaiku seriāliem nenobaidīt, bet video no Donbasa mēdz būt iespaidīgi 🙂
      Aktieris Porečenkovs šauj dzīvajā mērķī 🙂

      • Kas tur iespaidīgs, ja likumīgās varas pārstāvis iešauj mugurā (!) bēgošajam?
        “South Carolina officer dismissed after shooting man in back”

  10. Propaganda ir propaganda un tā no visām pusēm. Mums arī rāda Ulmaņa laika hronikas kā visi kaisa puķes vadonim un stāsta kā vis plauka un ziedēja ,bet ka paklausījos ,ko par savu bērnību Latgales laukos stāstīja darba kolēģe ,mati sacēlās stāvus. Pats esmu dzīvojis Hruščova laikos un nabadzību atceros ,bet kolēģes stāstītais par Ulmaņa laikiem bija daudz briesmīgāks. Par Staļina laiku dzīvi kolhozos ir daudz lasīts ,bet dzīvi vairs ir maz cilvēku ,kuri to jaunatnei varētu stāstīt ,tāpat pie mums ,cik tad ir to cilvēku ,kuri varētu stāstit kā bija Ulmaņa laikos un filmās var rādit tikai visādus labumus ,tāpat kā par Staļina laikiem Krievijā.

    • stradiga piensaimnieciba vareja labi izdzivot. Tiesi tadel, ka laukos vareja kaut cik labi pat vienkarsais cilveks dzivot, nemaz nepieminot ari mazos saimniekus, Ulmanis tika pieciests, pat slavets. Ulmana laikos lauku cilvekiem negaja slikti, daudziem pat loti labi. Kas naca pec tam ir atkal kaut kas cits.

  11. un tas, diemžēl, efektīvi iedarbojas uz jauno paaudzi

  12. Augšā izdevīgums ir svarīgāks par naidīgas propogandas radioaktīvajiem pelniem. Ukrainā aizliedza visus TV seriālus, kuri ražoti pēc 2014.gada 1.janvāra. Izņēmums, ja titros pieminēta Ukrainas kompānija, kas piedalījusies tā tapšanā. Nosacījums diezgan slidens, bet vismaz kaut kas. Mums toties demokrātija- tukši muldam un visi nesam politisko atbildību.

  13. …veikli bodnieki parasti bojātu mantu ietin greznā papīrītī. Tā ar Staļina – Putina režīmu. Vienīgais tajos laikos opozicionārus uz ielām nešāva un rīkojas tāpat, tikai čekas pagrabos. Jā viens tāds pagrabs ir arī Rīgā, kuru čekas mantinieki neparko negrib atjaunot muzejam… paprasiet to katram deputātam un ministram… te jums Staļina ”kino” arī Latvijas varnešos…

    • Šāva gan! 1962. gadā, Novočerkaskā strādnieki, protestējot pret to, ka algas tiek samazinātas par 30%, bet sākas runas, ka grasās cenas palielināt arī par 30%, izgāja demonstrācijā (zem komunistiskiem lozungiem!), ko apšāva.

  14. Krievu smadzenes saviem kungiem ir vienmēr bijušas viegli skalojamas. Ko tas saka par viņu inteliģences līmeni?

  15. Latvijas Avīzes lasītājus ar Staļina laiku seriāliem nenobaidīt:
    “– Kad 1951. gadā pārņēmu kolhozu, no govs slauca 900 litrus. Vienā gadā pacēlām uz 1100 litriem, otrā gadā pielikām vēl tūkstoti, kamēr slaukums sakāpa līdz 4500 – 5000 litriem gadā. Un kā tūkstoti paceļ, tā ordenis klāt. Tāda tolaik takse.” Jānis Blūms: Godīgi sakot, es to esmu nopelnījis (LA, 15.11.2012)

    • Ta piena statistika ir tads blefs! Atbildēt

      biezi pasas slaucejas viltoja statistiku lai tiktu pie lielam premijam un goda tituliem. Cilveki vienkarsi darija ko vareja.

      • Ar to paveikto vajag lepoties, tad nebūs Krievijas seriālus jāskatās un recenzijas jāraksta:
        ” Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru. Bija ap simt traktoru un tikpat automašīnu.” ulis
        Diplomētais agronoms Jānis Rubulis (1927) bija Saldus rajona kopsaimniecības “Druva” priekšsēdētājs,
        “Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli (LA,16.09.2011 )

  16. Latviete - draudzīgā Atbildēt

    Ļoti nožēlojami, ka cilvēks komentē filmu, kuru nav noskatījies, jo es neticu, ka Liepiņa kungs nav šo filmu sapratis.
    Filma “Orlova un Aleksandrovs” bija patiesa traģēdija, kas ļoti precīzi parādija visus tā brīža notikumus, politiskās spēles un to kā šis laiks salauza šos māksliniekus. Sen nebiju redzējusi tik izcilus aktierdarbus, kauns ka esat uzrakstījis par šo filmu tik nepatiesus vārdus!
    Nebūt neatbalstu Putina realizēto politiku, bet nevajag izcilus meistardarbus nolikt tikai tāpēc ka tie radīti Krievijā!
    Kad beidzot šādas filmas varēs redzēt arī 2.kanālā, apriebies tas Muhtars, ko tur rullē!

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Izlasiet, lūdzu, vēlreiz Liepiņa kunga rakstu!
      Izsakoties dzejas rindās, …..runa nav par krekliem, bet par sirdsapziņām…..
      Liepiņa kgs raksta par kopējo fonu un ļaužu attiecībām! Jāsaka, ka izsakās pat ļoti maigi. Esmu Staļina laikos dzīvojis, gājis skolā, cietis, pazemots, bet nesalauzts! Un tikai tādēļ, ka biju krietna latviešu saimnieka mazdēls, ka mana māte bija LU absolvente, Latvijas patriote un stingra rakstura!
      Te viens raksta par Latgali. Ulmanis bija tieši tas, kurš saprata, ka Latgalei ir jāsniedz palīdzīga roka un to reāli darīja, taču veselu gadsimtu ilgušo apspiestību un pašu (ne visu) nevēlēšanos mainīt Latgalē pastāvošo kārtību, nevarēja novērst sešu gadu laikā. Katolisks dzīves veids, šņores un tumšās pagātnes mantojums nesa līdzi savus negatīvos augļus. No ražīgajiem, darbīgajiem, nacionālajiem Ulmaņa laikiem ir pagājis 12,33 reižu garāks laika posms, bet Latgalē vēl šodien daudzi tālāk par kontrabandu nav tikuši! Kur te LIEPIŅA vaina!?

      • Sveiks, tāmniek! Pagājušo vasaru biju tavā dzimtajā ciemā – redzēju, ka jūs tur dzīvojat pilnīgā nabadzībā, brauciet ar zirgiem un vecām grabažām, joprojām vietām bez elektrības, jo esiet vadus pārdevuši un naudu nodzēruši. Pie jums tur ienācis 21.gs. posts – jaunieši ir slinki un narkomāni, strādāt neprot – sēž tikai pie datora un dzīvo no sociālajiem pabalstiem. Lauki jums aizauguši, pagalmi nekopti, mājām jumti cauri – totāla nabadzība un bezsaimnieciskums. Pie vietējā veikala daudz dzērāju, kuri no tūristiem prasa naudu pudelei un daudz prostitūru, kuras gatavas atdoties par 3 eiro. Un man nav saprotama tā jūsu tradīcija – kopošanās ar kazām un citiem dzīvniekiem.
        Un sveiciens katoļticīgajiem suitiem un liepājniekiem – tie gan ir krietni cilvēki un nenoniecina savus tautiešus no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Sēlijas un Latgales.

    • un pat pabrīnījos, jo Staļina tēls tādu despotisku ļaundari atgādināja un arī par 30. gadu represijām bija parādīts, vienīgi interjers vairāk atbilda pēckara gadiem, ja salīdzina ar agrāk uzņemtajām filmām

  17. Atceros Krievijas pastrādātos noziegumus Atbildēt

    Staļins deportēja čečenu tautu no Čečenijas. Staļins deportēja gandrīz visu Krimas tatāru tautu no Krimas. Staļins un krievu okupanti deportēja uz Sibīriju latviešus, igauņus, lietuviešus. Staļins vērsa genocīdu pret daudzām citām tautām.
    Jautājums – vai šo seriālu demonstrēs arī Latvijā? Vai NEPLP var aizliegt šādu seriālu deportēšanu, kas vilto vēsturi, attaisno masu slepkavu staļinu un noklusē Krievijas pastrādātos noziegumus pret baltiešiem, ukraiņiem, poļiem, čečeniem, tatāriem un daudzām mazajām tautām, kuru etniskā dzimtene joprojām atrodas Krievijas sastāvā (tajā skaitā prūšiem).

  18. Ne tikai seriālos. Izklaides portālos gandrīz katru dienu kāds raksts ar foto no padomju laikiem un nostaļģiskas atmiņas par to, cik tad visi bija laimīgi, jo nedzinās pēc mantas, draudzējās un arī tad veikalos viss bija un vairāk nevienam nevajadzēja, jo tāpat visi bija laimīgi. Tagad gan visi viens otram kā zvēri un tā ir Rietumu ietekme. Cik saulaina bērnība visiem bija, pionieru ugunskuri, pārgājieni, peldēšanās ezeros. Tik iespaidīgi, jo tas viss jau arī bija… nerunājot par visām negācijām, kas arī bija tikai Rietumu kaitīgā ietekme.
    Hibrīdkarš, izmantojot cilvēku dabisko īpašību – atcerēties tikai labāko.

Draugiem Facebook Twitter Google+