Egils Līcītis: Dīls* jeb Nenoraidīt tautas veselo saprātu 3
Teorētiķi iegalvo – pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā jānoraida ideja par tautas vēlētu prezidentu. Tumsonīgā tauta pārāk iemīļojusi Ušakovu, Lembergu. Izšķirošajā kārtā godīgam latviešu vēlētājam nav par ko nodot balsi, jāpako čemodāni, jābrauc prom no “Lemberģijas”.
Tas nekas, ka tauta apzinīgumu pierādījusi, maksimāli nostiprinot latviešu valodas statusu referendumā, izdarot pareizās izvēles pēc Rīkojuma nr. 2 un caurmērā vēlēšanās. Šoreiz pilsoņi kļūdīšoties.
Vēl tā briesmīgā lieta. Krievu vēstniekam vērušās frakciju durvis, un viņš tīri kā aģitējis par tautas prezidentu! Ja jau Vešņakovam tik laipna pretimnākšana, kāpēc lietas sarežģīt un uzreiz nenosaukt vārdu vīram, kurš Krievijai labpatiktu kā Latvijas prezidents? Varbūt tā arī darīts? Vai tomēr Kremlim nav tik liela vara pār mūsu likumdevējiem? Nezinu. Taču deputāti neslēpti runā par spiedienu un naudas varas atgriešanos politikā. Par fondu naudu, ar ko gādā, piemēram, par TUA ierobežojumu atcelšanu.
Ķersimies populārajiem vēršiem pie ragiem. Lembergs iecienīts tāpēc, ka sakārtojis pilsētu, “labs saimnieks”. Bet tas nav vērtējums valsts prezidenta kvalitātei. Ticiet man, būtu Lembergs gribējis, sen kļūtu prezidents ar Saeimas deputātu balsīm, un to neizkārtotu tik nomaļā vietā kā zoodārzs. No ietekmes septītajām debesīm Ventspilī nevajag plašākiem logiem kabinetu ar skatu uz Latviju, papildu miesassargus, dienestmeitas. Zinu, kam to dikten gribētos, bet Aivaram – nevajag.
Ko latvietis vidējais praktiski domās, balsodams? Ventspilnieks ir smagos noziegumos apsūdzētais. Kā varēs veikt prezidenta pienākumus? Ko par prokuroru aizdomām, ka rokas nav tīras, teiks civilizētā pasaule, vai Berlīne, Londona nekauninās par izvēli? Un lai kāds saimniecisks atlants būtu Lembergs, latvietim viņš nav pietiekami eiroatlantisks.
Ušakovs. Jau zaudējis daudz no konkurētspējas, un nez vai prezidentu vērtēs pēc kreisā krāsojuma un pieglaimīga “došu visu visiem”.
Sudraba nāks kā mesija, kam uzskrūvēs reitingu? Viņai jārēķinās ar apzinīgā vēlētāja kontrargumentiem kā Ventspils kolēģim. Ingunu izslavēja jau kā 12. Saeimas topošo princesi, tikai lielās cerības izputēja. Viņas godība ir stipri apšaubīta un apšaudīta.
Pieņemsim, melnie spēki atradīs sevišķi nepatīkama izskata vīru, kas godīgu darbu nekad nav strādājis, un mēģinās viņu ieskapēt ar lielām reklāmām, ar šnabdegunu uzpirkšanu par eirīšiem. Taču ir piemēri par tauka finansējuma kampaņu izgāšanos, un policija vēl strādā. Kontrolēs, ka balsotājus nenoalgo. Būs priekšvēlēšanas, TV debates, sabiedrība izteiksies. Neredzu traucējošus apstākļus, lai piemēra pēc nosauktie Levits, Kalniete, Bērziņš, citas nobriedušas personības sekmīgi neuzvarētu divkauju ar “lielāko kretīnu” balsojumā.
Prezidentu izraugot Saeimā, tikai tik krietns, bet naivs deputāts kā Ilmārs Latkovskis izdomājis, ka vēlamos kandidātus ieteiks kultūrcilvēku konferencē un intelbeņķus kāds ņems vērā.
Kamēr mīņājamies, tikām VIŅI jau vēlē! Manīgākie zeļļi gudro galvu simtā stiķē un slēdz dīlus! Urbanovičs ir laimīgs un starojošs, ka atkal kādam vajadzīgs, nevis pelts, nievāts un atstumts! Viņš, kam pieder 25 balsis, ar lieliem vīriem piedalās vēlamā kandidāta izskaitļošanā! Diezin vai tam vārdā Andris Bērziņš. Bērziņam pārmet mērenību. Bet bija arī nosvērtība. Viņš nesvērās ne uz vienu, ne otru pusi. Neizjuta pateicību par “Saskaņas” balsīm, vismaz ne tādā mērā un veidā, kā “Saskaņai” gribētos. Nu nedosim tautai vēlēt valsts pirmo personu. Iznākumā to aizklāti, slepenā darījumā ievēlēs arī ar “Saskaņas” balsīm. Tā gadās.
* No angļu val., deal – darījums.
