Ainārs Dimants
Ainārs Dimants
Foto – Dainis Bušmanis

NEPLP vadītāja atbrīvošanu no amata nosauc par “politisku izrēķināšanos” un pat “inkvizīciju” 10

Vakar piecdesmit Saeimas deputāti nobalsoja par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Aināra Dimanta atbrīvošanu no amata. Viņa vietā jaunu NEPLP locekli Saeima plāno apstiprināt rudenī. Pagaidām NEPLP vadītāja pienākumus pildīs A. Dimanta līdzšinējā vietniece Aija Dulevska.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Lasīt citas ziņas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) paziņoja, ka A. Dimanta atcelšana nav administratīvs akts, bet gan politisks lēmums. Šis lēmums ir balstīts uz vienpadsmit Saeimas deputātu iesniegumu prezidijam, ka no amata būtu atbrīvojami visi NEPLP pārstāvji, taču komisija rosināja vērsties vienīgi pret Dimantu. Par atbrīvošanas iemeslu tiek minēts tas, ka, ņemot vērā Valsts kontroles ziņojumu, padome 2014. gadā nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā, nav nodrošinājusi pietiekamu kontroli pār komerctelevīzijām piešķirtās valsts dotācijas izlietojumu. Dimantam tiek pārmests arī tas, ka “Radio Skonto Plus” ir kļuvis par krievu valodā raidošu staciju.

“Jāatzīst, ka manī ir neliela interese par Dimanta motivāciju. Varbūt viņš domāja, ka Valsts kontrole neievēros pārkāpumu, varbūt bija pārliecināts, ka viņš ir labs saimnieks. Visticamāk gan, ka viņš domāja: iepūt man tur, kur skan, tev tāpat neskan tā kā man,” sacīja deputāts Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionālā apvienība), kurš tiek uzrādīts kā galvenais iniciators iesniegumam par NEPLP atlaišanu. Viņš norādīja, ka Dimanta atbrīvošanai no amata neesot sakara ar mediju brīvību, žurnālistu pašcenzūras riskiem, dažādām tiesiskuma izpratnēm vai citiem mācību grāmatās izlasītiem jēdzieniem, par kuriem sabiedriskie mediji nepamatoti radot morālo paniku.

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Kaimiņu papildināja Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) un Andris Buiķis (Nacionālā apvienība). Šadurskis atzina, ka šī lēmuma projekta sakarā pēdējā laikā esot kults daudz tukšu salmu. No mediju ekspertu puses dzirdēts daudz spekulāciju, sazvērestības teoriju, tukšu izdomājumu un apmelojumu, tajā skaitā pat tas, ka iesniedzēji vēršas pret tiesisku valsti. Savukārt Sudraba aicināja Tieslietu ministriju tuvākajā laikā iesniegt Saeimā impīčmenta likumu, kurā būtu noteikta kārtība valsts augstāko amatpersonu atcelšanai no amata.

Gan Veiko Spolītis (“Vienotība), gan Boriss Cilevičs (“Saskaņa”) bija uz viena viļņa, norādot, ka tie argumenti, ko izvirzījuši priekšlikuma iesniedzēji, neiztur kritiku, jo Valsts kontrole kritizē visus. “Tiesas sprieduma nav, izmeklēšanas nav, krimināllietas nav. Tā ka pagaidām par to visu pāragri spriest,” secināja Cilevičs.

Ar asām un argumentētām runām uzstājās “Vienotības” deputātes Lolita Čigāne un Ilze Viņķele. Čigāne ieteica līdzās impīčmenta likumdošanas paketei pie reizes izveidot “politiskās inkvizīcijas” likumdošanas paketi. “Tas nozīmētu, ka ar jebkuru personu valstī var politiski izrēķināties atkarībā no tā, kāds ir valdošais politiskais uzstādījums.

(..) Šobrīd ir neskaidrības par to, kā valsts iestādes rīkojas ar naudas summām, kas tām gada beigās ir palikušas pāri un, iespējams, izmantojamas nākamajā gadā. Šis jautājums nav jārisina Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet gan Ministru kabinetam, un galvenokārt tas ir Saeimas jautājums par labu budžeta līdzekļu vadību,” sacīja deputāte.

Arī Viņķele uzskata, ka notiekošais ir politiska izrēķināšanās un tā, viņasprāt, ir ļoti bīstama tendence. I. Viņķele: “Tās sekas mēs neapzināmies. Mēs principu “man patīk, man nepatīk” un lobija intereses šodien nostiprinām ar likuma spēku. (..) Man ir patiešām kauns par to, ka man jāpiedalās šodienas farsā.”

Ilmārs Latkovksis (Nacionālā apvienība), Kārlis Seržants (ZZS) un Jānis Vucāns (ZZS) necentās Dimanta atbrīvošanā ievilkt VK revīzijas atzinumu, bet gan runāja par raidījumu saturu. Seržants, kuram esot liela dzīves pieredze, pat divi gadi padomju armijā, kas nu nekādi nav bijusi tā estētiskākā vieta, un kuram šķiet, ka viņu vairs nekas nevar pārsteigt, tomēr izsitis no sliedēm “Latvijas Radio 5” ar saviem raidījuma tekstiem. Ja Seržants būtu Dimanta kungs, “Radio 5” būtu ciet. K. Seržants: “Mēs runājam par valsts iestādi, kuru ievēl Saeima un kurai ir tiesības prasīt no šīs iestādes kaut kādus rezultātus. Vai mediju jomā ir vērojami uzlabojumi pēdējo trīs gadu laikā? Nav. Vai sabiedriskie mediji un komerciālie mediji ir nostājušies uz kaut cik vienotas platformas un mēģina kopā rūpēties par valsts iedzīvotāju labklājību, patriotismu? Nē, nekas tāds nav noticis.

Reklāma
Reklāma

(..) NEPLP iesniegtie likumprojekti ir bijuši absolūti nelietojami, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tos ir pārstrādājusi. Neraugoties uz to, ka padomē ir sekretariāts ar trīs juristiem un tikpat ekspertiem, kā arī ļoti vērtīgs līgums ar advokātu Liepas kungu. Tad ir jautājums: ko viņi no sevis iedomājas un kāpēc galu galā, tērējot valsts līdzekļus, nes uz Saeimu atklātu brāķi?”

Balsojumā deputātu balsis dalījās interesanti – daļa “Vienotības” bija par, bet daļa pret (tā dēvētā Viņķeles grupa). Tāpat viedoklis atšķīrās arī Nacionālās apvienības deputātiem, no kuriem vairākums bija par, taču, piemēram, Ilmārs Latkovskis balsoja par, bet Aleksandrs Kir­šteins atturējās. Taču 24 deputāti balsojumam vispār nereģistrējās, izvairoties paust savu nostāju šajā jautājumā. Pārsvarā tā bija “Saskaņas” frakcija, taču tāpat balsoja arī Einārs Cilinskis un Janīna Kursīte-Pakule (abi NA) un Māris Kučinskis (ZZS).

A. Dimants uzskata, ka parlaments ir spēris antikonstitucionālu, prettiesisku soli, jo nav konstatēti pārkāpumi, kuru dēļ saskaņā ar likumu kādu padomes locekli varētu atsaukt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.