Dimants: “Padzinu” LTV vadītāju Edgaru Kotu 0
Pēc sarunas ar Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Edgaru Kotu, kurā Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants teicis, ka, pārvēlot LTV vadību, Kots nesaņemtu viņa balsi, Kots oficiāli paziņojis, ka pamet LTV no gadu mijas, Dimants stāstīja sarunā ar biznesa portālu “Nozare.lv”.
NEPLP vadītājs uzskata, ka saruna likusi Kotam saprast, ka viņš nebauda NEPLP atbalstu, un tādējādi varētu teikt, ka, steidzinot LTV ģenerāldirektora lēmumu, Dimants to savā veidā “padzinis”. Kota lēmumu aiziet no LTV arī steidzinājis kāds publiski neatklāts darba piedāvājums, jo NEPLP vadītājs tikai teicis, ka nebalsotu par pašreizējā LTV ģenerāldirektora palikšanu amatā no 2013.gada marta. Kots no LTV aizies gadu mijā.
Par to, ka ietekmējis Kota lēmumu pamest LTV vadību, Dimants arī izteicās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē, to minot kā piemēru, ka NEPLP cenšoties ietekmēt LTV darba kvalitāti.
Apakškomisijas sēdē, kuru vadīja Raivis Dzintars (VL/TB-LNNK), uzstājās NEPLP loceklis Gints Grūbe, kas ziņoja par zināmām grūtībām no LTV iegūt apmierinoši pamatotu pārskatu par to, kā sabiedriskā televīzija 2013.gadā redz sabiedriskā pasūtījuma izpildi.
Kā sacīja Grūbe, līdz šim NEPLP iesniegtā sabiedriskā pasūtījuma koncepcija “nav gatava”, jo tā nesatur pamatojumu, kādēļ noteiktu saturu jeb programmas būtu jāiekļauj. Gaidāms, ka tuvākajās dienās NEPLP saņems koncepcijas pārrakstītu versiju, viņš teica.
Iecerēts, ka 2013.gadā LTV ieviesīs programmu kvalitātes izvērtēšanas sistēmu, taču tā vēl jāprecizē, Grūbe sacīja. Kā vēlamus kritērijus LTV satura kvalitātes novērtēšanai un vienlaikus mērķus gaidāmā jaunā sabiedriskā medija satura veidošanā Grūbe nosauca lielāku viedokļu daudzveidību, žanru dažādību un lielāku lomu pētnieciskai un analītiskai žurnālistikai. Viedokļu daudzveidībā iekļaujas arī lielāka interese par Latvijas reģionos dzīvojošo uzskatiem, kā arī par Latvijas emigrantu kopienām ārzemēs.
Vienlaikus jāvairo kultūras raidījumu skaits un jāveido interneta platforma, lai LTV saturs būtu redzams visā pasaulē ar iespēju skatītājiem izmantot atgriezeniskas saites komunikācijai ar sabiedrisko televīziju, teica Grūbe.
Domu apmaiņā ar apakškomisijai pieaicinātiem NEPLP pārstāvjiem Dzintars teica, ka viņam vairāk interesējot tas, kā sabiedriskais pasūtījums vairos cieņu pret latviešu valodu un veicinās iedzīvotāju patriotiskās jūtas. Deputāts kritizēja LTV valsts svētku vakara ziņu pārraidi, kurā, viņaprāt, netika atspoguļots partijas “Visu Latvijai!” (VL) rīkotais lāpu gājiens, tāpat viņu neapmierinot LTV otrās programmas LTV7 sižets par leģionāru piemiņas pasākumiem 16.martā, kad kameru priekšā galvenokārt esot runājusi kāda leģionāriem naidīga persona.
Dzintars arī iebilda pret to, ka dažās pārraidēs “rāda veiksmīgu aizbraucēju”, kas varētu mudināt citus iedzīvotājus pamest valsti. Uz deputāta kritiskām piezīmēm Dimants atbildēja, ka “tieši vadīt LTV” nav NEPLP uzdevums.
Savukārt Ingūna Rībena (V) sacīja, ka elektronisko mediju reportāžas par Uzvaras dienas svinībām 9.maijā, kurās pārsvarā piedalās krievu tautības Otrā pasaules kara veterāni, viņu piederīgie, pēcteči un līdzjutēji, viņai atgādinājušas “Padomju Latvija divi”. Rībena teica, ka sabiedrisko mediju raidījumu vadītājiem ir jābūt līdzīgiem māksliniekiem, nevis profesionāļiem, kā tas izskanēja no NEPLP puses. “Profesionālisms nav māksla”, no kuras “jāpiedzīvo iekšēja katarse”, sacīja Rībena.
Dzintars uzteica “Latvijas Neatkarīgo televīziju” (LNT), kuras 18.novembra pārraides viņu apmierinājušas. Uz to Grūbe atbildēja, ka LNT viena no galvenajām filmām valsts svētkos bijusi “Avatārs” – zinātniska fantastika par citas planētas iedzīvotājiem, kas cīnās pret svešplanētiešiem no Zemes.
Dimants teica, ka NEPLP izvirzītie un deputātu minētie mērķi – labs saturs latviešu valodā, kas audzinās skatītājus demokrātiskā patriotisma garā, – tiks panākti, ja jaunais sabiedriskais medijs kļūs par galveno, ļoti profesionālu un populārāko mediju Latvijā, kas ar šīm īpašībām stiprinās latvisko identitāti.
