Vislabāk Dziesmu svētku gars jūtams starp dziedātājiem – tieši tur sastopams virsdiriģents Ints Teterovskis. Foto-Timurs Subhankulovs

Dimd, skan un turpinās 0

Pasaules latviešu dienā 450 dejotāji un folkloras kopu dalībnieki koncertā “Cilvēks. Mūžs. Dimd!” priecēja skatītājus Rīgas Latviešu biedrībā un koncertā “Cilvēks. Mūžs. Skan!” Esplanādi pieskandināja 1100 koristi un folkloristi. Diasporas latviešiem jautāju: “Ar kādām domām un izjūtām vadāt Latvijas simtgades gadu dzīvesvietās un kādi ir iespaidi svētkos?”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas
Foto-Timurs Subhankulovs

Juris Zariņš no Zviedrijas, dzied Stokholmas latviešu korī: “Latvieši, kopjot mūsu brīnišķīgo kultūru, dzied visā pasaulē – ne tikai Rīgā, Jelgavā, Liepājā, bet arī Stokholmā, Oslo, Amerikā! Mūsu koris bija Dziesmu svētku dalībnieks jau 2013. gadā. Man tā dziesmu būšana tik ļoti patīk un ir ļoti svarīgi piedalīties. Korī esam 70 cilvēki, un mēģinājumos vienmēr ir ap 50 cilvēkiem. Dzīvoju tālu no Stokholmas, un, uz kori braucot, man katru reizi piecas stundas paiet ceļā. Šīs emocijas simtgades svētkos ir atalgojums! Vēlējums Latvijai – lai nākotnē valsts divsimtgade tiktu svinēta tikpat vērienīgi.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Foto-Timurs Subhankulovs

Ingrīda Jansone no ASV, konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” dalībniece: “Ņujorkā šogad notiek simts pasākumi par godu Latvijas simtgadei. Esam pateicīgi Latvijai par atbalstu diasporai, jo koncertēt un spēlēt teātri brauc viesi no Latvijas. Dienā, kad sāka pārdot Dziesmu svētku biļetes, biju starp tiem, kas astoņarpus stundas nosēdēja pie datora, un kaut ko jau dabūju. Svētdien apmeklēju garīgās mūzikas koncertu Domā “Es esmu…” – bija ļoti saviļņojošs un fantastisks! Visiem novēlu turpināt kopt latviskās tradīcijas un saglabāt svēto latvisko mantojumu!”

Foto-Timurs Subhankulovs

Jānis Čečiņš no Sidnejas: “Kā Austrālijas latviešu 55. kultūras dienu vadītājs konferencē stāstīju, ka ikgadējās kultūras dienas ir mūsu, Austrālijas latviešu, Dziesmu svētki un lielā latviskuma pote. Latvijas simtgadē visi draugi un paziņas cenšas ierasties šeit, uz svētkiem sabraukuši daudzi simti mūspuses cilvēku. Sastopam pat tos, ar kuriem Austrālijā neesam tikušies gadus desmit, un ik pa laikam dzirdu kādu runājam latviski ar austrāliešu akcentu. Jūnijā Sidnejā, Jāņus svinot, visas sarunas bija par braukšanu uz Latviju, uz Dziesmu svētkiem! Sidnejā pirms kāda laika bija izputējis jauktais koris, taču tagad vēlmē braukt uz Dziesmu svētkiem 30 cilvēki sanāca kopā dziedāt un kļuva par daļu no Austrālijas virtuālā kora “Atbalss”. Virtuālais koris – tas nozīmē, ka cilvēki no ieskaņojumiem paši iemācās dziesmas un pēdējā pusgadā reizi mēnesī nedēļas nogalēs samēģina kopā. Melburnā pirms diviem gadiem nodibinājās vīru koris “Veseris”, kurš arī ieradies svētkos.”

Foto-Timurs Subhankulovs

Jūlija Apse no Kanādas, Toronto kopas “Daugaviņa” dejotāja: “Gājiens bija tik foršs, un Dziesmu svētki Latvijā ir lielisks piedzīvojums! “Daugaviņā” danco arī mana māsīca Dārija Gulēna. Piedalāmies gan Pasaules latviešu dienas koncertā, gan lieluzvedumā “Māras zeme”. Nākamgad mums būs Dziesmu un deju svētki Toronto. Mājās interesanta pieredze bija NBA basketbola spēle, kurā piedalījās Kristaps Porziņģis; “Daugaviņa” bija aicināta uzstāties pirms spēles, un mēs Kristapam Porziņģim par godu nodejojām “Audēju deju”.”

Foto-Timurs Subhankulovs

Pēteris Blumbergs no ASV, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietnieks, konferences dalībnieks: “Dziesmu svētku gājiens bija vienreizējs – taču ar šo vārdu ir par maz, lai izteiktu tā emocionālo noskaņu! Man bija svarīgi atbalstīt ārvalstu latviešu dziesmu un deju grupas dalībniekus, kas gājienā devās jau vakarā, tuvu noslēgumam. Ir labi, ka Latvijā visi virzās uz priekšu, un labi, ka neatkarīgā Latvija ir daļa no Rietumu sabiedrības un varam turpināt baudīt savu kultūru, dziesmas un dejas.”