Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. jūlijs, 2013
Drukāt

Diplomātijā strādājošos rutīna nenomāc

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

“Diplomātam noteikti jāpiemīt vēlmei izzināt un apgūt ko jaunu. Tāpat nepieciešama komunikabilitāte un prasme argumentēt,” pārliecināts Ārlietu ministrijas (ĀM) bruņojuma kontroles nodaļas vadītājs Mārtiņš Pundors. Diplomātijā strādājošos rutīna nenomāc, pārmaiņu dažkārt ir par daudz.

 

 

Ārlietu dienestā viņš ir jau aptuveni desmit gadus un ieguvis otrā sekretāra rangu. Tāda ir diplomāta amata īpatnība, ka viņiem ir ne tikai amats, bet arī rangs!

Pēc pārrunām ar ministrijas amatpersonām Mārtiņš darbā tika pieņemts vēl tad, kad studēja politikas zinātni Vidzemes augstskolā. Kļūdams par vecāko referentu, viņš sākumā darījis tehnisku un administratīvu darbu, faktiski ‒ sekretāres funkcijas. Taču jau pēc nepilna gada ticis pie nopietnākiem pienākumiem politiskajā departamentā, ieguvis pirmo diplomātisko rangu – atašeja rangu.

“Kad iegūts diplomātiskais rangs, tava turpmākā karjera jau vairāk vai mazāk ir skaidra,” stāsta Mārtiņš. Pēc atašeja var kļūt par trešo sekretāru, tad par otro, pēc tam par pirmo. Seko padomnieka un vēstnieka rangi. Ik pa trim gadiem iegūst jaunu rangu.

 

Vakanču ir maz

M. Pundors uzsver, ka kādreiz atrast darbu ĀM bija vienkāršāk. Tagad vakances parādās reti, jo ekonomiskās krīzes iespaidā būtiski samazinājās štata vietu skaits. Turklāt tagad, lai iegūtu pirmo diplomātisko rangu, jākārto gana nopietns pārbaudījums, kam jaunie diplomāti ļoti nopietni gatavojas – mācās ar starptautiskajām attiecībām saistītus likumus un daudz ko citu. Agrāk pirms ranga piešķiršanas bijušas vien sarunas ar ministrijas vadību un svešvalodu pārbaude. Sarunā gan arī toreiz bija jāparāda savas zināšanas par Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu un citiem specifiskiem jautājumiem.

Kad Mārtiņš vēlēsies kļūt par pirmo sekretāru, viņu gaidīs jauns pārbaudījums – būs jāraksta 
kvalifikācijas darbs par kādu starptautisko attiecību tēmu.

 

Atšķirīgi pienākumi

Mārtiņš teic, ka diplomāta pienākumi atšķiras atkarībā no tā, vai viņš strādā ministrijā Rīgā vai kādā Latvijas vēstniecībā ārvalstīs. ĀM darbinieki rotē pa dažādām struktūrvienībām un vēstniecībām, tāpēc pienākumi mēdz regulāri mainīties. Piemēram, Mārtiņa uzdevums ir sekot, kā tiek ieviestas un pildītas konvencijas par dažāda veida bruņojuma ierobežošanu, kā arī sagatavot Latvijas nostāju, ja top jaunas starptautiskas vienošanās šajā jomā. Regulāri jādodas uz konferencēm, kur tiek apspriestas gan topošās konvencijas, gan pārskati, kā valstis ieviesušas esošās. Pirms tām jāsagatavo Latvijas viedoklis un uzrunas teksts amatpersonai, kas pārstāv mūsu valsti.

Līdz pērnā gada oktobrim kopumā trīs gadus Mārtiņš bija otrais sekretārs Latvijas vēstniecībā Londonā. Viņš skaidro, ka, strādājot vēstniecībā, diplomāts brīvāk pats sastāda darba kārtību, kaut darba prioritātes, protams, nosaka vēstnieks.

Darbs vēstniecībā ietver situācijas analīzi attiecīgajā valstī, tikšanos ar dažādiem cilvēkiem, tā saukto brīfingu apmeklēšanu. Brīfingos attiecīgās valsts ārlietu dienesta pārstāvji informē citu valstu diplomātus par dažādiem jautājumiem, piemēram, par attiecīgās valsts nostāju kādā jautājumā. Piemēram, Mārtiņš strādāja Londonā arī tad, kad tur notika olimpiskās spēles, un to sagatavošanas posmā brīfingi ārzemju diplomātiem notika katru dienu. Tā kā Londonā atrodas ļoti daudz dažādu valstu vēstniecību, darbs bijis ļoti intensīvs. Bieži jāiet uz pieņemšanām, kas diplomātu darbā nebūt nav izklaide, bet gan pasākums, kur satikt cilvēkus, veidot kontaktus, gūt darbam nepieciešamo informāciju. Tāpat arī pašiem vēstniecības darbiniekiem jārīko pasākumi, kas popularizē Latviju, piemēram, pieņemšanu 18. novembrī. Ja valstī, kur atrodas vēstniecība, ierodas Latvijas amatpersonas, jāorganizē viņu vizīte.

 

Pundors_KM_10Ceļošana – 
gan labi, gan slikti

Mārtiņš uzsver, ka, strādājot vēstniecībā, diplomātam bieži vien jābūt visu jomu speciālistam – jāuztur saikne ar latviešu diasporu attiecīgajā valstī, jāpārzina ekonomiskie un citi jautājumi. Aizvietojot kolēģus, uz kādu brīdi jāiedziļinās jautājumos, kas parasti nav diplomāta kompetencē. “Bet tas ir interesanti. Es uz to neskatos kā uz problēmu. Tikko tu uz darba pienākumiem raugies kā uz problēmu, ir grūti strādāt,” teic Mārtiņš.

Jautāju, kas visvairāk saista diplomāta darbā, Mārtiņš atbild, ka tās ir neierobežotas iespējas karjeras laikā uzzināt daudz jauna un redzēt pasauli, kaut arī komandējumu laikā tam parasti neesot laika. Tā kā diplomāta pienākumi un darba ritms ir mainīgs, šīs profesijas pārstāvjus parasti nenomāc rutīna. Jautāts par diplomāta darba ēnas pusēm, Mārtiņš atkal piesauc ceļošanu, daudzos komandējumus vai došanos darbā uz Latvijas vēstniecībām ārzemēs – tas ir grūti, kad jau izveidota ģimene. Pārceļoties uz vēstniecību ārzemēs, vienmēr jādomā, ko tur darīs partneris, vai atradīs darbu, kā svešā zemē klāsies bērniem. Gadījumā ja ģimene nepārceļas līdz ar diplomātu, tad ir jādzīvo šķirti. Ir ģimenes, kas diplomāta darba specifikas dēļ izjukušas.

Strādājot ministrijā Rīgā, profesijas ēnas puses ir ne pārāk lielā alga. Kad sācis strādāt ĀM, Mārtiņš priecājies, ka nu ik dienu varēs uzposties uzvalkā, jo viņam šis apģērbs ļoti paticis, bet nu jau šķiet apgrūtinoši, ka regulāri jāiegādājas uzvalki, kas darbā nepieciešami tikpat kā formastērps.

 

Studiju programma 
nav izšķiroša

Jauniešiem, kas nākotnē vēlētos būt diplomāti, Mārtiņš iesaka čakli apgūt ģeogrāfiju un vēsturi, lai būvētu pamatus starptautisko attiecību apguvei. Tāpat jāmācās politoloģija un, protams, svešvalodas – jo vairāk, jo labāk. Ar angļu valodu vien nākotnē varētu nepietikt – 
jāmācās arī franču, vācu un spāņu valoda. Lai attīstītu argumentācijas prasmi, būtu vērts piedalīties skolēnu un studentu debašu klubos.

Ko studēt nākamajam diplomātam? Mārtiņš saka: tas nav tik būtiski. Ja ir interese par starpvalstu attiecībām, tad diplomāta darbs padosies, lai arī kādā jomā būtu iegūta augstākā izglītība.

Arī ĀM oficiālajā atbildē, kad vaicāju, vai nākamie diplomāti tiek meklēti kādu noteiktu studiju programmu absolventu vidū, netika izcelti konkrētā nozarē studējošie. Ministrija jaunos darbiniekus meklē publiskā konkursā, ko izsludina “Latvijas Vēstnesī”, kādā dienas laikrakstā, kā arī ministrijas mājas lapā. Pēdējā gadā izsludināti 20 publiskie konkursi. Ministrija gan norādīja, ka tai izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas augstskolām, tātad arī prakses iespējas Ārlietu ministrijā, un studenti to labprāt izmanto.

 

Uzziņa

Diplomāta amatā nepieciešamās zināšanas Latvijā iespējams apgūt vairākās studiju programmās. Rīgas Juridiskajā augstskolā var iegūt sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesībās un diplomātijā. Programma paredzēta tiem, kas nākotnē vēlas strādāt ārlietu dienestā vai starptautiskās organizācijās.

Studiju programmas tiesību priekšmeti ietver starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūciju tiesisko regulējumu starptautisko attiecību kontekstā.

Latvijas Universitāte piedāvā apgūt maģistra studiju programmu “Diplomātija”, kurā var padziļināt zināšanas starptautiskajās attiecībās un diplomātijā. Studiju programmas īstenošanā piedalās arī diplomātijas praktiķi, kas savā pamatdarbā nodarbojas ar starpvalstu attiecību pārvaldīšanu.

Rīgas Stradiņa universitātē pamatstudijās iespējams studēt studiju programmā “Starptautiskās attiecības” – Eiropas studijas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+