Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. decembris, 2015
Drukāt

Ļeņins un Artmane nav savienojami! Saruna ar Ojāru Spārīti par pieminekļiem Rīgā (13)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Uzziņa

"Pieminekļu padome iniciē un īsteno pilsētas ilgtermiņa attīstības vīziju vides dizaina un mākslinieciskās kvalitātes jomās; sagatavo atzinumus par visu veidu pieminekļu, memoriālo ansambļu, tēlnieciski dekoratīvo veidojumu un piemiņas zīmju uzstādīšanu, atjaunošanu un pārveidošanu publiskajā ārtelpā Rīgā; izvērtē iesniegtos priekšlikumus un sagatavo atzinumus par sabiedriski un kultūrvēsturiski nozīmīgu notikumu vai personu piemiņas iemūžināšanu publiskajā ārtelpā. Tāpat padomes uzdevums ir sniegt profesionālas konsultācijas fiziskām un juridiskām personām par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un jaunu kultūras, mākslas un sabiedriski nozīmīgu objektu izvietošanu publiskajā ārtelpā, kā arī sniegt atzinumu par dāvinājumu un pašvaldības valdījumā pārņemamu visu veidu pieminekļu, piemiņas zīmju un tēlnieciski dekoratīvo veidojumu uzstādīšanu un izvietošanu."

Avots: "Rīgas domes Pieminekļu padomes nolikums"

Rīgā jebkurai jaunai pieminekļa vai vides objekta uzstādīšanas idejai pirms īstenošanās jāiziet apspriešanas fāze Rīgas domes Pieminekļu padomē. Skaidrs, ka padomes priekšsēdētāja amats nav tas pateicīgākais. Vadot 17 locekļu lielo sabiedrisko institūciju, kurā līdzās domē pārstāvētiem politiķiem ir arhitekti, tēlnieki, mākslas vēsturnieki, vēsturnieki, dizaineri, visbiežāk nākas meklēt vidusceļu. Turklāt padomes lēmums nemaz nav juridiski saistošs. “Vairākumā gadījumu mūs uzklausa un ar mums rēķinās,” apgalvo Pieminekļu padomes priekšsēdētājs, LZA prezidents, mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis. Amatā viņu ievēlēja šā gada septembrī, taču Spārīša kungam minētajā postenī ir vairāk nekā desmit gadu pieredze vēl no agrākajiem gadiem. Akadēmiķis pieļauj: kādam varbūt radies priekšstats, ka viņš ir “komunists, kas dzied un dejo pēc Ušakova stabules”, bet tā neesot vis.

– Uzstādīt pieminekli Rīgā nozīmē saskarties ne tikai ar mākslinieciskiem jēdzieniem, bet arī politiku un, iespējams, diplomātisko etiķeti. Kā tur atrast zelta vidusceļu?

– Katra jauna publiskas skulptūras iecere nāk ar autoru, viņa domubiedru kopīgu redzējumu par, viņuprāt, optimālāko atrašanās vietu, materiālu, formu. Diskusijā starp piedāvājumu un pilsētas gaumi, tradīciju, ko pārstāv Pieminekļu padome, veidojas dialogs. Bieži vien polemizējošs. Tomēr pasaulē nav tādas pilsētas, kurā sabiedrisko pieminekļu celtniecība attīstītos pēc noteikta, 50 vai 100 gadu, plāna. Tendences mainās atkarībā no sabiedriskajām aktualitātēm. 50. gados Rīgā bija pieminekļi Staļinam, Ļeņinam, 1965. gadā Esplanādē parādījās piemineklis Rainim, 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā oficiālās mākslas tendenču straume atkal plūda citādāk. Šajā straumē reti kad gadījās kas tāds, kas izkristu no konteksta. Un tad nāca atmodas laika lūzums. Un mūsu vēsturiskā apziņa sāka producēt iepriekšējā periodā noklusētos vēsturiski nozīmīgos momentus, cenzūras aizturētās apziņas simbolus. Pirmie desmit gadi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pagāja iepriekšējā periodā cenzēto vēstures simbolu apgūšanā – izsūtīto vagons un memoriāls represētajiem Torņakalnā, Balto krustu komplekss Meža kapos, piemineklis gaisa spēku izpalīgiem, pieminekļi Zemitānam, Padegam, Irbītem, “Bārenīte” pie Rīgas pils, ebreju memoriāli Biķerniekos, Rumbulā un daudz kas cits. Kad noplaka pieminekļos pārcelto sāpju kliedzienu vilnis, sākās nākamais posms. Sabiedrība vēlējās traumatiskās vēstures faktus redzēt pārceltus dziedinošā estētikā, līdzīgi kā redzam Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietā, kad ir objekts ar piemiņas funkciju, bet tāds, kas necenšas vairot sāpes un apliecina dzīves enerģiju.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Nesaprotu, kā Spārītis varēja pieļaut to bezgaumīgo tizlo pieminekli Mārim Liepam?

  2. Kukuļdošanā,ņemšanā ,pieprasīšanā iesaistītais Spārītis noteikti nav savienojams ar kultūru ,varbūt tikai ar vēsturi kā samaitātas varas posmu. Diemžēl joprojām esošo

  3. Etnogrāfiskais muzejs Atbildēt

    Rimi celt priekšā etnogrāfiskajam muzejam – kas to atļāva ? Unikāls muzejs Eiropas kontekstā. Cūcība steidzami jālabo.

  4. Artmane ļoti labi kalpojusi Lenina idejam, tā kā tā vieta viņai ir piemērota. Dabīgi ka man nejautās, bet domāju, ka nevajag steigties likt pieminekļus PSRS nopelniem bagātiem. Vienalga, kā viņus vērtēt, vienalga viņi ir talantīgi kalpojuši kolonistu varas nostiprināšanai. Pataupīsim vietu jaunām, brīvā Latvijā izaugušām, izcilībām. Tie vecie, pamatā, ir vajadzīgi politiķiem lai pieverst sev uzmanību un galvenais ir tas, ka viņi nav bīstami.

  5. Es gan nezinu, vai Pieminekļu valde veto uzlika, vai kāds cits, tak savulaik lieliski izdevās nepieļaut ne Lāčplēša atjaunošanu Saeimas nama nišā (es gan tur liktu autentisko, Pletenbergu), ne fontāna Zelta bruņinieks atjaunošanu Pulvertorņa priekšā uz Basteja bulvāra un Smilšu stūra, ne 1812. gada uzvaras kolonnas atjaunošanu vēsturiskajā vietā. Tā kā strādā, strādā ļaudis, lai tā Rīga neizskatītos kā senāk.

  6. PSRS laikos uzcēla pieminekli latvietim Pliekšānam…
    Tagad gudro kuram latvijietim celt…

  7. artmanei ir piemineklis dzīvs-tas kaspars dimiters!

  8. Kad atceros tās kundzes karjeru LPSR KP , tad man šķiet, ka pašā reizē ar to vadoni.

  9. Drīz pieminekļu mūsu zemē būs vairāk kā dzīvo…

  10. Konstantīnam Čakstem Atbildēt

    Ilgi gaidītais piemineklis ir joprojām tabu. Ojārs Sparītis łoti labi saprot ka tādi latviešu patrioti kā Konstantīns Čakste ir Rīgas okupantu kungiem pavisam nevajadzīgi.

  11. Vai tiešām mums ir vajadzīgas šīs diplomātiskās vides dāvanas!
    Es domāju, ka nē.
    Mums ir jāaizstāv sava latviskā, elegantā, klusā vide – nevis it kā piesārņot to ar visu iegribām.
    Diezin vai ir laba pilsētvide, kas ir pilna ar dažādiem suvenīriem? Nē.

    • Izejot Kronvalda parkā liekas, ka tā ir pieminekļu izgāztuve. Bet nu tas parks vispār ir sačakarēts.

    • Spārītis ļoti labi izskaidroja, kāpēc vajag diplomātiski dāvātos pieminekļus – tie ir papildinājums labām attiecībām ar kādu valsti. Bez tam daudzi šādi objekti ļoti labi iedzīvojas pilsētā. Kobes pulkstenis, par provi.

Draugiem Facebook Twitter Google+