Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. jūlijs, 2016
Drukāt

Kā vērtējat valdībā pieņemto skolotāju algošanas modeli? (15)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente: “Labi, ka valdība paklausīja skolotāju arodbiedrības un LIVA ieteikumiem un noteikumos par skolotāju darba samaksu tomēr iekļāva ieteikumus direktoriem, kā aprēķināt dažādu mācību priekšmetu skolotāju darba slodzi. Pretējā gadījumā turpinātos tas pats, kas ir tagad, kad par vienu darbu skolotāji saņemt dažādas algas. Taču sarūgtina, kā notika dialogs starp nozari un ministriju. Piemēram, ka pēdējā brīdī nolēma necelt algas pirmsskolā, kā bija solīts, un ka ministrs visu laiku solīja, ka reformas rezultātā nevienam skolotājam alga nesaruks, taču tagad tomēr skaidrs, ka Pierīgā un Rīgā vismaz daļā skolu algas saruks. Cilvēki meklēs papildu ienākumus, un būs grūti noturēt darbā labus skolotājus. Pret Rīgu šis modelis ir sevišķi negodīgs arī tāpēc, ka strauji aug skolēnu un skolotāju proporcija, kas būs lielāka nekā citās lielajās pilsētās. Kā tas ietekmēs tieši manis vadīto skolu, to rēķināsim pēc 15. augusta. Nav pareizi, ka jaunais modelis tika pieņemts tieši skolu atvaļinājuma laikā, kad nav iespējas uzreiz veikt pārrēķinus. Sarūgtina arī, ka uz diviem gadiem tiek pārtraukta skolotāju kvalifikācijas pakāpju piešķiršana, kas skolotājiem palīdzēja tikt pie algas pielikuma.”

 

Viktors Litaunieks, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors: “Pavasarī apspriesto modeli kārtīgi izpētījām, izrēķinājām, kādas varētu būt algas. Sanāca, ka, lai arī nedaudz, bet tās tomēr būs lielākas nekā līdz šim. Tas nozīmē, ka skolotāju pārslodze mazināsies. Tāpēc uz jauno mācību gadu finansiālā ziņā raugāmies cerīgi. Kā aprēķināt skolotāju darba slodzi saskaņā ar jauno modeli, mums arī principā ir skaidrs. Vienīgā bēda – koeficients, pēc kura aprēķina finansējumu skolotāju algām, 6. klasei, kad skolēniem jāapgūst daudz vairāk mācību priekšmetu, ir tāds pats kā 1. klasītei, kur priekšmetu un mācību stundu ir daudz mazāk. Savukārt pēc 6. klases koeficients strauji pieaug. Somijā vislielāko uzmanību pievērš sākumskolai, taču pie mums to apdala. Skolēnu un skolotāju proporcijas prasības gan ir vienādas kā 1., tā 12. klasē, kaut sākumskolā skolotājam katram bērnam jāvelta daudz lielāka uzmanība. Visu, ko gribam, nevaram dabūt, tāpēc jāpieņem situācija tāda, kāda ir, un jāstrādā tā, lai gan skolotājiem, gan skolēniem labi un vecāki paļautos, ka viņu bērni skolā iegūst tiešām labu izglītību.”

 

Sergejs Čevers, Carnikavas pamatskolas direktors: “Mērķdotācija mūsu skolai matemātiski pieaugs, jo pieaug skolēnu skaits. Taču valsts apmaksāto skolotāju likmju skaits saruks. Tāpēc sanāks tā, ka skolotāju darba samaksa var sarukt par 20%, un var būt arī tā, ka, pat strādājot vairāk, pedagogs saņems mazāk nekā līdz šim. Līdz šim Carnikavā bija salīdzinoši labs skolotāju atalgojums, bet nu tā vairs nebūs. Algas saruks tieši tiem, kuri strādāja visvairāk, jo nu darba slodzes aprēķinās citādi un par to pašu nostrādāto stundu skaitu viņiem divas slodzes vairs nesanāks kā līdz šim. Noteikts arī darba slodzes ierobežojums, tāpēc daļai skolotāju būs jāpārņem no kolēģiem pāri palikušās stundas. Iespējams, nāksies pieņemt arī jaunus skolotājus, taču eksaktajos mācību priekšmetos tos īsti nav kur ņemt. Direktori būs ķīlnieku lomā. Pirmkārt, mēs būsim tie, kam jāizlemj, kā sadalīt tā saukto motivācijas fondu, otrkārt, mēs dalīsim stundas, noteiksim skolotāju slodzi. Būs neapmierinātie.”

 

Taisa Sorokina, Aizputes novada Neklātienes vidusskolas direktore: “Mūsu skolā skolēnu skaits diemžēl strauji sarūk. Septembrī skatīsimies, cik nu viņu būs. Ja pavisam maz, būs traki. Taču jaunais algu modelis arī nav labvēlīgs neklātienes vidusskolām. Iepriekš koeficients šādām izglītības programmām bija 0,75, bet tagad būs 0,60. Neklātienes vidusskolās apmaksā daudz mazāku stundu skaitu nekā parastajās skolās. Citur matemātikai ir sešas stundas, bet mums tikai divas. Skolotājiem jau tā nav viegli savākt slodzi. Taču eksāmeni visu skolu absolventiem jākārto vienādi.”

 

UZZIŅA

 Valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja jauno skolotāju algošanas modeli, pēc kura skolotājus sāks algot jau no 1. septembra. Tas nosaka, ka skolotāja minimālā darba likme būs 30 stundas nedēļā, par ko viņiem būs jāsaņem vismaz 680 eiro. 30 stundās būs iekļauta gan mācību stundu vadīšana, gan citu pedagoģisku pienākumu veikšana.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Mana alga, visticamāk, samazināsies, bet darba pienākumi – nē! Un arī turpmāk neviens nemaksās skolotājam par pārbaudes darbu veidošanu un mācību materiālu izstrādi, bet valsts sākumskolām tos nenodrošina !!!

  2. Kamēr lielajās pilsētās būs krievu skolas, nekas nemainīsies uz labo pusi!!! Vai tad valsts valoda nav latviešu Latvijā??? Kā saprast auklēšanos un tās rezultātā nemitīgu ālēšanos starp krieviem un latviešiem pašu zemē??? Tiek nodarīts ļaunums pamatiedzīvotājiem. Vai tad Ŗīga ir Latvijas galvaspilsēta??? Kaut kā neizskatās gan…. Cik ilgi tā jezga turpināsies??? Varbūt valdība un Saeima varētu informēt tautu – pamatiedzīvotājus???

  3. kamēr dominēs lielajās pilsētās krievu skolas, nekas nemainīsies uz labo pusi!??? Būs tikai arvien sliktāk un sliktāk!!! Kad kaut ko uz labo pusi sāks mainīt Latvijas valdības un Saeima??? Vai ilgi vēl jāgaida uz izmaiņām???

  4. Kad kaut ko tādu pajautā kādam skolas direktoram, tad tas uzreiz pamanās kļūt par tādu mīsli, ka muldas tā, it kā ministrs pūstu karstu elpu pakausī un pats kļūst tik komiski ļengans, ka liekas, – arī savu pakaļu tūliņ nolaizīs…

  5. Kolosāli, super!Beidzot ir !

  6. Principā neko NEIZMAINĪJA, bet pamainīja saskaitāmo secību.
    Krikumi no banku dzīru galda pamatā aizgāja klerku algām.
    Direktori var pielikt tādu priekšmetu pasniedzēju algām, kurus paši savieto(t.i. paši sev).

  7. Principā neko NEIZMAINĪJA, bet pamainīja saskaitāmo secību.

  8. Principā neko NEIZMAINĪJA, bet pamainīja saskaitāmo secību.

  9. Algas jāpaaugstina tiem skolotājiem kuri strādā krievu skolās, tur ir draudzīgāka atmosfēra. Ukraiņu,čigānu,ebreju,tagad arī bēgļu bērni priekšroku dod mācībām krievu skolās.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+