Foto: LETA

Cik pelnīs skolu direktori? 0

Pēc mēneša, 18. septembrī, pie Saeimas gaidāms skolotāju pikets. Valdošajai koalīcijai gan vēl ir iespēja no tā izvairīties, ja tā piekritīs pildīt pedagogu prasības un celt atalgojumu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Lasīt citas ziņas

Tādu lēmumu vakar pieņēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome. Kā stāsta LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, tuvākajās dienās sāksies gatavošanās piketam. Taču, ja līdz 31. augustam skolotāju pārstāvjiem izdosies satikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un vienoties, ka kaut daļēji tiek pildīts valdībā šoziem pieņemtais skolotāju algu celšanas grafiks, pikets tiks atcelts.

Gribēja kaut 15 eiro pielikumu

Valdība janvārī vienojās, ka jau no šā gada 1. septembra sāks celt minimālo algu par pedagoga likmi, to paaugstinot no pašreizējiem 680 eiro līdz 710 eiro. Zemākās likmes paaugstināšanās turpinātos līdz 2022. gada septembrim, kad minimālā likme būtu 900 eiro. Taču valdība arī noteica, ka algas tiks celtas, ja skolu tīkla kārtošanas rezultātā radīsies finanšu ietaupījums. Cik liela summa tikšot ietaupīta, tikpat daudz no valsts budžeta piešķiršot papildus algu celšanai. Tā kā ietaupījums nebija tik liels, kā cerēts, valdība pagājušajā nedēļā nolēma grafiku nepildīt, bet skolu reorganizācijas un slēgšanas rezultātā ietaupīto naudu novirzīt pedagogu prēmijām un piemaksām 88 pašvaldībās, kas vislabāk izpilda valdības prasības gan par skolu tīklu sakārtošanu, gan arī par to, cik skolēnu ir uz vienu skolotāju.

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Vanaga uzskata, ka arī nelielo ietaupījumu, kas bija radies, varēja izlietot algu palielinājumam: “Tās varēja necelt par 30 eiro, kā bija paredzēts, bet tikai par 15 eiro.” Viņasprāt, valdība apzināti manipulējusi ar skaitļiem. Proti, pērn ietaupījums no skolu tīkla sakārtošanas bija 1,9 miljoni eiro. Ja valdība, kā iepriekš solīts, būtu piešķīrusi šādu pašu summu algu celšanai, jau būtu teju četri miljoni eiro. Tā vietā valdība rēķinājusi ietaupīto pēdējo trīs gadu laikā. Tāpēc summa iznākusi mazāka.

I. Vanaga atzīst: Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) taisnība, sakot, ka vairāk nekā puse pedagogu jau tagad pelna vairāk par minimālo likmi, taču minimālās likmes celšana nozīmētu pakāpenisku algu palielināšanu arī citiem skolotājiem, jo sistēmā nonāktu vairāk naudas.

“Neviens pedagogs nav sajūsmā par to, ka savas tiesības nāksies aizstāvēt ar tādām metodēm – ejot piketēt. Tāpēc vēl esam gatavi kompromisam,” teic I. Vanaga.

Ministrija prasa papildu miljonus

IZM vismaz pagaidām nesola, ka tiks celtas skolotāju algas. IZM gan prasīs nākamo trīs gadu budžetā vairāk naudas pedagogu atalgojumam, taču nākamgad papildfinansējums, ko varētu iegūt, tikšot atkal sadalīts skolotāju prēmijām un piemaksām, līdzīgi kā tas ir šogad. Tikai no 2020. gada 1. septembra varētu tikt celtas algas, un arī tikai tādā gadījumā, ja izdosies iegūt visu IZM prasīto papildfinansējumu, atzina izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.

Nākamā gada budžetā IZM skolotāju algām prasa papildus 5,83 miljonus eiro. 2020. gadā – 10,27 miljonus, bet gadu vēlāk – jau 26,96 miljonus eiro.

Direktoru algas pieaugs

Valdība vakar pieņēma grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas paredz kārtību, kādā pašvaldības saņem mērķdotāciju pedagogu algām un aprēķina skolotāju atalgojumu.

Nākamajā mācību gadā mainīsies sistēma, kādā skolotājiem maksā piemaksas par kvalitātes pakāpēm. Iepriekš daļa mērķdotāciju bija paredzēta tieši šīm piemaksām. Turpmāk skolas saņems tā saukto direktora fondu, kas būs ne mazāks kā 14,5 procenti no kopējā skolai piešķirtā finansējuma. Šo fonda naudu direktors izmantos gan piemaksām par kvalitātes pakāpēm, gan tam, lai maksātu kādas citas prēmijas vai piemaksas. Attiecībā uz kvalitātes pakāpēm noteikts arī, ka to apmērs būs proporcionāls pedagoga darba slodzei. Lai izglītības iestādē tiktu ievērots vienlīdzības un samērīguma princips, pedagogiem ar vienādu kvalitātes pakāpi un darba slodzi piemaksas nedrīkstēs atšķirties.

Reklāma
Reklāma

Beidzot varētu būt atrisināta gadiem ilgusī problēma, par ko mēdz sūdzēties skolotāji un skolu vadītāji. Proti, ka, sākoties mācību gadam, skolas vēl nav saņēmušas finansējumu skolotāju algām un ir apgrūtināta avansu izmaksa. Nauda algām pašvaldībās un skolās nonāca tikai septembra beigās vai oktobra sākumā, kad bija saskaitīts, cik katrā skolā ir skolēnu, un valdība apstiprinājusi mērķdotāciju sadalījumu. Līdz šim IZM pārstāvji skaidrojuši, ka citāda sistēma nav iespējama, jo daļā pašvaldību skolēnu skaita izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir būtiskas, un tas ietekmē arī finansējuma apjomu. Tomēr tagad rasts risinājums: pašvaldības jau septembra sākumā saņems avansa maksājumu 75 procentu apmērā no iepriekšējā mācību gada viena mēneša mērķdotācijas.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt starp skolām finansējumu skolotāju algām. Pašvaldības varēs pārdalīt tikai finansējumu atbalsta personālam, kā arī ilgstoši slimojošo skolēnu un bērnu izglītošanai ārpus izglītības iestādēs slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs, kā arī reemigrējošo izglītojamo atbalstam.

Vakar pieņemtie grozījumi arī paredz paaugstināt zemākās mēneša darba algas likmi skolu direktoriem, izvērtējot viņu darba intensitāti un personisko ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā. Iespējamais atalgojuma palielinājums atkarīgs arī no skolēnu skaita.