Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. oktobris, 2016
Drukāt

Diriģents: Mūziķu ģērbtuves Lielajā ģildē ir graujošā stāvoklī

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Andris Poga

Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO), domājot par koncertzāli Rīgā, ir būtiski, lai koncertzāles projektā būtu paredzēta rezidence orķestrim, intervijā aģentūrai LETA akcentēja LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Andris Poga.

Poga uzskata, ka lielā mērā arī viņa uzdevums ir cīnīties par to, lai Rīgā būtu koncertzāle un lai tā būtu arī orķestra mājvieta. “Mums pats galvenais ir, lai koncertzāles projektā būtu paredzēta rezidence orķestrim, pretējā gadījumā mēs šādus projektus vienkārši neatbalstām. Mēs nevarētu atbalstīt arī vienkārši arhitektoniski brīnišķīgi ideju, ja orķestris ieplānotajā koncertzālē nevar ikdienā strādāt,” sacīja diriģents.

Viņš ir pārliecināts, ka reģionālās koncertzāles ir atvērušas mūziķu un klausītāju acis un ausis uz to, kā ir jāskan mūzikai īstā koncertzālē un kāpēc Lielā ģilde tam nav līdz galam piemērota.

“Arī sadzīves apstākļi orķestra mūziķiem Lielajā ģildē ir nepiemēroti. Mūziķu ģērbtuves ir ļoti mazas un graujošā stāvoklī. Mēs iespēju robežās risinām arī šos jautājumus, piemēram, ir dažas tehniskās telpas, kas tiek pielāgotas orķestru ģērbtuvēm. Tāpat mūziķiem ir nepieciešamas vingrināšanās telpas, jo ne katrs mūziķis var vingrināties mājās. Ir mūziķi, kuri uz Lielo ģildi nāk arī dienās, kad nav mēģinājumu,” skaidroja Poga.

Rīgā koncertzāle ir vajadzīga, domājot gan par orķestra komfortu un koncertu kvalitāti, gan arī kā par kultūras templi – vietu, kur klausītājam iet un baudīt simfonisko mūziku, norāda diriģents. “Marisa Jansona koncerts visiem deva enerģiju ilgam laikam un spārnus pacelties mazliet virs ikdienas, taču maestro pieņemšanā pēc koncerta, klātesot arī valsts augstākajām amatpersonām, sacīja, ka nākamreiz atbrauks un diriģēs jaunajā koncertzālē,” minēja Poga.

Viņš arī informēja, ka no Skanstes attīstības aģentūras pašlaik ir parādījies viens konkrēts piedāvājums par publisko privāto partnerību, kas būtu multifunkcionālais centrs, kurā būtu gan koncertzāle, gan konferenču zāle. Jaunākais orķestrim prezentētais modelis paredz, ka šajā centrā paredzēta mājvieta arī orķestrim. Tiekot runāts ne tikai par koncertzāles izmantošanu ikdienas darbam, bet arī par mūziķu ģērbtuvēm un mēģinājumu telpām.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrija valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā Ministru kabinetam vienoties par vienu nacionālās koncertzāles kā akustiskās koncertzāles risinājumu.

Informatīvajā ziņojumā tiek apskatīti trīs varianti. Viens no tiem paredz atgriezties pie starptautiskā konkursā uzvarējušā risinājuma uz AB dambja. Šis variants paredz, ka koncertzāle pilnībā tiek īstenota par valsts budžeta līdzekļiem, kas būtu vismaz 100 miljoni eiro. “Mēs neredzam, ka tuvākajā laikā šādu summu varētu tam atvēlēt, ņemot vērā valsts noteiktās prioritātes tuvākajiem gadiem,” iepriekš Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Otrs piedāvātais variants ir Rīgas Kongresu nama pārbūve. Rīgas Kongresu nams ir Rīgas pašvaldības īpašums. Ar šo piedāvājumu tiktu īstenota multifunkcionāla pieeja, iegūstot arī zāli. Melbārde minēja, kā arī šajā piedāvājumā būtu jārēķinās ar valsts budžeta līdzekļiem, taču lielākie izaicinājumi būtu saistīti ar akustiku.

Trešais piedāvātais variants ir publiskā privātā partnerība, kur konkursa kārtībā tiek izraudzīts privātais partneris, kuram tiek dota iespēja apgūt Eiropas fondu finansējumu. Šajā piedāvājumā būtu arī valsts līdzfinansējums, kā arī privātais nāktu ar savu kapitālieguldījumu.

Kultūras ministrija uzskata, ka visreālāk un visātrāk Rīga pie akustiskās koncertzāles varētu tikt, ja šis projekts tiktu īstenots publiskā privātā partnerībā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+