Kultūra
Teātris un kino

Par mums pašiem šeit un tagad 16


“Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle aicina uz teātra desmitgades svinībām no 9. līdz 11. augustam.
“Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle aicina uz teātra desmitgades svinībām no 9. līdz 11. augustam.
Foto – Valdis Semjonovs

Izrāde, kurā iesaistīties
“Dirty Deal Teatro” pirms desmit gadiem nodibināts bez liela pompa un paziņojumiem par to, ka darbu sākusi jauna un ambicioza nevalstiskā teātra apvienība. Sākumā bija Kristapa Puķīša Andrejsalā dibinātā “Dirty Deal Cafe” – vēl pirmskrīzes laikā, kad Andrejsala solījās tapt par vērienīgu laikmetīgās kultūras centru – un teātra apvienība “Umka.lv” ar pašreizējo Leļļu teātra māksliniecisko vadītāju Ģirtu Šoli. Diezgan ātri neparastā savienība pārcēlās uz Spīķeru kvartālu. Kafejnīca mirusi dabiskā nāvē, Kristaps Puķītis jau vairākus gadus pievērsies audioierakstu producēšanai, savukārt “Dirty Deal Teatro” šonedēļ ar vērienu svinēs pastāvēšanas desmit gadus.

“Dirty Deal Teatro” vēstījumā pašiem par sevi teikts: “”Dirty Deal Teatro” ir nevalstisks profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeo­grāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.”

Laikmetīgā teātra pieredze ir savā ziņā sarežģīti definējama parādība, jo, plaši skatoties, “laikmetīgs” ir pilnīgi viss, kas notiek kādā jomā šajā brīdī, jo tas notiek tieši šeit un tagad. Tomēr “Dirty Deal Teatro” piedāvājums bieži ir ļoti tieši un nepārprotami saistīts ar “šeit un tagad” – tā, piemēram, 2011. gadā “DDT”, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo teātri, dramaturgs Jānis Balodis kopā ar režisoru Valteru Sīli radīja izrādi “Visi mani prezidenti” – tā saņēma “Spēlmaņu nakts balvu” kā labākais oriģināldramaturģijas darbs. Savukārt 2013. gadā dramaturgs un arī izrādes izpildītājs Jānis Balodis saņēma “Spēlmaņu nakts” žūrijas specbalvu par pilsonisko atbildību un spēju pārvērst valdības dokumentu atraktīvā izrādē “Nacionālais attīstības plāns”.

“Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle teātra izrādes iedala trīs plašos virzienos: “Mūsu mērķis no paša sākuma bija rakstīt jaunus stāstus par mums, un stāsti ir ļoti dažādi. Daļa ir sociāli un politiski aktīvi, tādi, kas liek domāt par sociāliem procesiem Latvijā un pasaulē. Otra daļa ir brīnišķīgi stāsti par atsevišķiem cilvēkiem – šeit var minēt izrādes “Benzīnvīrs”, kas ir vairāku gadu garumā veikts novērojums par cilvēku, kurš osta benzīnu, vai arī Ingas Gailes lugu “Trauki” par to, ko mūsdienās nozīmē būt sievietei. Trešā daļa ir stāsti par vēsturiskām personībām: Valters Sīlis iestudēja izrādi “Andrievs Niedra”, nākamajā sezonā Daiga Kažociņa iestudēs izrādi par Konstantīnu Raudivi, un mēs to darām, lai paskatītos uz vēsturiskiem procesiem mūsdienu cilvēka acīm.”

Jāpiebilst: ir arī ceturtā repertuāra daļa, un to “DDT” īsteno pirms trim gadiem radītajā izrāžu ciklā bērniem un jauniešiem “Šmulītis”. Anna Sīle stāsta, ka sākotnēji “Šmulītis” iecerēts “ar egoistisku vēlmi aizvest savus bērnus uz teātri, kurš iedotu klātesamības sajūtu”. Teātra vadītāja, nenoliedzot klasiskā teātra vērtību, uzsver – “Šmulītis” bērniem ļauj ieraudzīt teātri tuvplānā, ne tikai skatīties, bet arī, ja rodas tāda vēlēšanās, aptaustīt izrādes rekvizītus, izrādes vidū uzdot aktierim jautājumu. Citiem vārdiem sakot – iesaistīties izrādē. “Lai aktieris godīgi sarunājas un neizliekas, ka bērni un vecāki neatrodas tajā zālē. Lai ir iespēja iesaistīties. Tā, ka tu nevis no malas ieraugi teātra burvību, bet esi tajā iekšā,” skaidro Anna Sīle. Šajā sezonā top arī divas izrādes skolu jauniešiem projektā “Latvijas skolas soma”. Anna Sīle teic – tās būs izbraukuma izrādes, ko teātris rādīs skolās, un vēl nav izlemts, vai tās tiks piedāvātas arī kā repertuāra izrādes teātrī.

“Dirty Deal Teatro” nodarbojas ar laikmetīgā teātra veicināšanu arī citos veidos. Šeit regulāri notiek jauno dramaturgu lasījumi “10 minūtes slavas”, kopš 2009. gada tiek īstenots starptautisks mākslas festivāls “Dirty Drama”, notiek meistardarbnīcas jaunajiem teātra profesionāļiem, bet, reaģējot uz Ukrainas notikumiem, īstenots projekts “Kara piezīmes” – nevis dokumentāli stāsti par notikumiem Ukrainā, kur paši neesam bijuši, precizē Anna Sīle, bet gan dramaturgu acīm skatīta notikumu hronika, kā to atspoguļojuši mediji.

Nepārtrauktā attīstībā

Daudzi režisori, kuri sākotnēji savas izrādes radījuši “Dirty Deal Teatro”, patlaban regulāri veido iestudējumus “lielajiem” valsts teātriem. Valters Sīlis iestudējis izrādes gan Latvijas Nacionālajā teātrī, gan Liepājas teātrī, arī Leļļu teātrī, festivālā “Homo Novus” un citviet. Ģirts Šolis kļuvis par Latvijas Leļļu teātra māksliniecisko vadītāju un iestudē arī Liepājas teātrī. Mārcis Lācis kā režisors redzams Valmieras, Liepājas, kā arī Nacionālajā teātrī. Vladislavs Nastavševs, kura pirmā iestudētā izrāde Latvijā pēc studijām Sanktpēterburgā un Londonā bija tieši “DDT”, ar panākumiem iestudējis izrādes gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan Dailes teātrī, gan Nacionālajā teātrī. Tā varētu turpināt. Turklāt, kā apliecina “DDT” repertuārs, starp darbiem valsts teātros liela daļa “Dirty Deal Teatro” režisoru atgriežas pie saknēm.

Šosezon, kā pieklājas teātrim, kurš nemitīgi cenšas pārsteigt ne tikai skatītājus, bet arī pats sevi, iecerēta neparasta atgriešanās. “Domājot, kā atskatīties uz šiem desmit gadiem, sapratām, ka tas teātra dzīvē ir ļoti īss periods un jāskatās uz priekšu. Nolēmām, ka būtu jauki uzaicināt režisorus, kuri ar mums sadarbojušies, iestudēt īsizrādes – tā ir laba forma, kā viena vakara laikā noskatīties vairākas izrādes, un mēs gribam skatītājiem atgādināt, ka teātris var būt ļoti dažāds, un tas, ko izrādē var izjust, nav atkarīgs no tās garuma,” stāsta teātra vadītāja. Vienlaikus Anna Sīle veras pavisam jauno režisoru virzienā, norādot – Latvijas Kultūras akadēmijā režiju sāk studēt 11 jaunieši, un viņu idejas arī tiek gaidītas “Dirty Deal Teatro”, jo teātra auditorija gan daļēji aug kopā ar teātri, taču arvien nāk klāt jauni skatītāji, kuriem jāpiedāvā tieši viņus uzrunājoši iestudējumi. Tādēļ 2016./2017. gada sezonā izveidots izrāžu cikls “Jaunie pieaugušie”, kas radies ar vēlmi aktuālā un laikmetīgā teātra valodā uzrunāt jaunus cilvēkus vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem.

Pozitīvā nedrošība?

Iespējams, negaidīti, taču kā vienu no motivācijas faktoriem nemitīgai izaugsmei tā vadītāja min teātra nedrošo finansiālo situāciju. Esot nevalstiskam teātrim, “DDT” atkal un atkal jāprot pierādīt, ka šāds teātris ar šādām izrādēm Latvijas skatītājiem tiešām nepieciešams. “Noteiktai auditorijas daļai mēs varam šķist tikai tādi trakuļi, taču katrs no mūsu iestudējumiem izturējis ne tikai mūsu pašu caurskatīšanu, bet arī VKKF, Rīgas domes, “British Council” vai, piemēram, projekta “Radošā Eiropa” ekspertu atlasi. Tas nozīmē – mums jāprot precīzi atstāstīt, kādas būs šīs izrādes, kāpēc tieši šis iestudējums tieši šajā brīdī ir nepieciešams. Es teiktu – tas ir labi, jo sagatavo radošo grupu, sagatavo mūs pašus, lai katrai izrādei būtu pamatojums. Ir ļoti būtiski saprast, kāpēc kāda konkrēta organizācija strādā, kā izrādes var likt domāt konkrētai sabiedrības grupai, kā tās ietekmē teātra procesu kopumā,” pauž Anna Sīle.

 

VIEDOKĻI

Kultūras žurnāliste Anda Buševica: “Šī ir kultūras žurnālista kā procesa vērotāja atbilde, kurā ir laba tiesa brīnīšanās, nevis gatavu secinājumu. DDT bija viens no pirmajiem neatkarīgajiem teātriem, pirms desmit gadiem mani visvairāk pārsteidza tas, ka teātris strādāja bez garantēta valsts atbalsta, bet izrāžu kvalitāte (izņemot skatītāju krēslu ērtumu) bieži vien neatšķīrās. “DDT” pirmo reizi iegaumēju Vladislava Nastavševa vārdu, tā bija iespēja redzēt lielisku jaunu režisoru eksperimentus, kurus veiksmes gadījumā (Mārča Lāča, Valtera Sīļa izrādes) pārpirka valsts teātri, un te atkal var brīnīties, salīdzinot, ko no sākotnēji līdzīgas idejas var “izperēt” nevalstiskajā un valsts teātrī, atbilstoši ieguldītajiem resursiem, aktieru prasmēm.

Tā kā par savu darbu uzskatu ne tik daudz izrādes, cik publikas reakcijas dokumentēšanu, esmu pamanījusi, ka “DDT” ir savs fanu loks, kas izvēlas tieši politiskās izrādes. Spilgtā atmiņā palikusi KM pabalstītā bērnu un jauniešu izrāžu ciklā tapusī režisores Ingas Tropas “Mēness dārzā”, tās bija Kārļa Skalbes pasakas, adresētas pusaudžiem. “DDT” pa spēkam īstenot projektus, kas citur vienkārši nebūtu iespējami, piemēram, pastaigu gar Mārupīti. Pēdējos gados teātris atradis jaunu darbības lauciņu – starptautiskas jauno dramaturgu, režisoru meistardarbnīcas, šī darbības joma daļai skatītāju paliek neredzama, taču iezīmē “DDT” attīstības perspektīvu.”

Saistītie raksti

“Jaunā Teātra institūta” vadītāja Gundega Laiviņa: “Katrai pilsētai ir vajadzīga tāda vietā kā Dirty Deal Teatro – mazliet nomaļa, mazliet noslēpta un tumša, nepretencioza, bet labā nozīmē ambicioza, tāda, kurā saturs ir būtiskāks par fasādi. Vienā vārdā – alternatīva “meinstrīmam” gan satura, gan fiziskās telpas nozīmē. Novēlu teātrim vēl vairākas desmitgades un vēl konsekventākas mākslinieciskās izvēles.”

Skaitļi un fakti

“Dirty Deal Teatro” finansējums

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Teātra mākslas nozares profesionālu nevaldības organizāciju atbalsts” 2017. gadā – 65 000 eiro;

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latvijas skolas somas satura veidošana” 2017. gadā – 20 500 eiro.

Novērtējums: 2017. gadā “Spēlmaņu nakts balvām” izvirzītas piecas “DDT” izrādes. Kategorijā “Gada mazās formas izrāde” nominēta Valtera Sīļa “Būt nacionālistam”. Izrādes “Būt nacionālistam” (dramaturgs Matīss Gricmanis) un “Zvērīgā mīla” (dramaturgi Jānis Joņevs un Anete Konste) nominētas kategorijā “Gada sasniegums oriģināldramaturģijā”. Valters Sīlis nominēts kategorijā “Gada režisors” par izrādēm “Būt nacionālistam” “Dirty Deal Teatro” un “Veiksmes stāsts” Latvijas Nacionālajā teātrī. Savukārt kategorijā “Gada jaunie skatuves mākslinieki” par lomām Mārča Lāča bestiārijā “Zvērīgā mīla” nominēta aktrise Marija Linarte.

“Dirty Deal Teatro” sezonā:

veido 8 – 10 jauniestudējumus;

īsteno 20 – 25 viesizrādes;

2016./2017. sezonā piedāvāja 184 izrādes, kuras noskatījās ap 12 000 skatītāju.

Visvairāk spēlētās izrādes desmit gados:

“Mitjas mīlestība”, rež. Vladislavs Nastavševs;

“Baltā grāmata”, rež. Inga Tropa;

“Nacionālais attīstības plāns”, rež. Valters Sīlis.

LA.lv