Veselības ministrs Guntis Belēvičs (no kreisās) un Nacionālā veselības dienesta direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Andrejs Doveiks cenšas pārliecināt par nepieciešamību valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanu nodalīt no maksas medicīnas pakalpojumiem.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (no kreisās) un Nacionālā veselības dienesta direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Andrejs Doveiks cenšas pārliecināt par nepieciešamību valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanu nodalīt no maksas medicīnas pakalpojumiem.
Foto – LETA

Disciplinēs ārstus, sāpinot pacientus 11

Tiklīdz Saeima pieņems 2016. gada valsts budžetu, sāksies diskusijas par valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu uz sociālā nodokļa bāzes. Valdības protokollēmumā fiksēts, ka par to vienojušās Finanšu ministrija, Veselības ministrija un Labklājības ministrija. Arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma, atskaitoties Saeimai par valdības deklarācijas īstenošanu, norādīja, ka vēlas pieteikt reformu veselības jomā, kas paredzētu obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu no 2017. gada. Bet otrdien veselības ministrs Guntis Belēvičs ar sava preses dienesta starpniecību nāca klajā ar pēkšņu plānu ierobežot valsts apmaksātos veselības pakalpojumus maksātspējīgiem pacientiem, kas nekādi neiet kopā ar minēto apņemšanos ieviest obligāto veselības apdrošināšanu un tādējādi veicināt nodokļu maksāšanu. Tas ir arī pretrunā Satversmei, kura aizsargā cilvēku veselību. Turklāt šis radikālais nodoms paziņošanas brīdī nebija saskaņots ne ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, ne arī Zaļo un zemnieku savienību, kuru ministrs pārstāv.

Reklāma
Reklāma

“Ziņas atstāsta atstāsts”

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Ministrs Belēvičs, uzzinot, ka viņa priekšlikums ir sacēlis milzu vētru sabiedrībā, vakar rīkoja preses konferenci, lai izskaidrotu sava plāna būtību un taisnotos, ka tas, kas izskanējis masu saziņas līdzekļos, ir “ziņas atstāsta atstāsts”. Nekāda reforma, ne arī revolūcija neesot gaidāma, vien ārsti tikšot aicināti ievērot Ministru kabineta noteikumus, kur norādīts, ka par valsts naudu var ārstēt un sūtīt izmeklēties tikai no valsts apmaksātie ārsti jeb tie, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). “Ģimenes ārstam ir nevis automātiski jāizraksta izmeklējumi, ko pastellē privāti praktizējošs ārsts, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, bet vienkārši jāizvērtē, vai visi šie izmeklējumi ir nepieciešami,” sacīja Belēvičs. Kā zināms, arī ģimenes ārstam ir noteiktas kvotas uz izmeklējumiem, tāpēc tā izvērtēšana var notikt tikai un vienīgi valsts piešķirto kvotu ietvaros – ja kvotas beigušās, tad pacientam atliek atvērt savu naudas maku.

Ministrs informēja, ka NVD kopā ar Veselības inspekciju cītīgi kontrolēšot, vai ģimenes ārsti pilda MK noteikumus, un paklausīgākie dakteri tikšot pagodināti ar piemaksu par labu darba kvalitāti. Savukārt tie, kuri nepakļausies noteiktajai disciplīnai, saņems vēstuli no ministrijas ar aicinājumu laboties. Ja nelabosies, tad lai vairs necerot uz līgumu ar valsti. Viena šāda vēstule jau esot nosūtīta kādam ģimenes ārstam, kurš pārtērējis savas kvotas par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro. Vēstules saņēmuši arī laboratoriju vadītāji un speciālisti. Belēvičs norādīja, ka pēdējos četros piecos gados, neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits samazinās, izmeklējumu apjoms esot dubultojies, un uzsvēra, ka nelietderīgs līdzekļu izlietojums nenākot par labu pacientiem. “Par izmeklējumiem ietaupīto naudu varēs izmantot, lai samazinātu pacientu rindas, kā arī līdzmaksājumus, un tas nāks par labu Latvijas iedzīvotājiem,” solīja Belēvičs. Vakar viņam bijusi telefona saruna ar valdības vadītāju Straujumu, kurai viņš uzdevis jautājumu: cienījamā premjerministre, vai kvotas vajag ievērot vai ne? Ministru prezidente esot piekritusi, ka vajagot. Bet tomēr, kā man sacīja premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga, Straujuma pieprasījusi ministram rakstisku paskaidrojumu par viņa iecerēto plānu un komunikācijas kļūdu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pārsteigts par Veselības ministrijas “ziņas atstāsta atstāstu” bija arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, ko viņš neslēpa LTV intervijā. Bet veselības ministrs žurnālistus preses konferencē mierināja, ka sarunā ar viņu Brigmaņa reakcija bijusi absolūti adekvāta. Šodien viņš Brigmanim uzdošot to pašu jautājumu, ko Straujumai, un cerot, ka frakcijas vadītāja atbilde būšot pozitīva.

Atbildība jāuzņemas politiķiem, nevis ārstiem

Ko par ministra iecerēm saka ārsti? Ja valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu grozs ir tik mazs, tad politiķiem par to ir jāuzņemas atbildība, uzskata Lauku ģimenes ārstu asociācijas līdere Līga Kozlovska: “Nedrīkst jaukt privātos medicīnas pakalpojumus ar valsts apmaksātajiem, un ne jau ārstam par to jāatbild, ka viņš nevar pacientam nodrošināt valsts apmaksāto pakalpojumu, jo kvotas beigušās. Tā ir politiķu atbildība, ka medicīnai katastrofāli nepietiek naudas.”

Skopo finanšu deķīti raustot no vienas puses uz otru, Belēvičs nācis klajā ar ieceri 2016. gadā par 10 – 20 procentiem samazināt finansējumu sekundārajai veselības aprūpei un to novirzīt neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām. “No ieceres varam saprast, ka pacients par valsts finansējumu var doties pie ģimenes ārsta, bet nākamais solis jau ir neatliekamā palīdzība slimnīcā. Likvidējot vidējo posmu – sekundāro ambulatoro veselības aprūpi – pazūd viens veselības aprūpes posms,” uzskata Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis. Viņš kopā ar saviem kolēģiem prognozē, ka pieaugs ielaisto slimību skaits, kas kopumā prasīs lielākus līdzekļus pacientu ārstēšanai stacionārā.

Reklāma
Reklāma

Pirmie soļi obligātās apdrošināšanas virzienā

Bet kamēr veselības ministrs pārsteidz sabiedrību, tikmēr no atvilktnes izvilkts

bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes izstrādātais obligātās valsts veselības apdrošināšanas modelis. Tas tiks uzlabots, lai veicinātu nodokļu maksāšanu. Circene plānoja veselības apdrošināšanu sasaistīt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet pašreizējā koalīcija vienojusies to nomainīt ar sociālo nodokli un pēc budžeta pieņemšanas diskutēs par to, cik procentus no šī nodokļa atvēlēt medicīnai. Atšķirība ir arī tā, ka iepriekšējās ministres modelī nebija paredzēts ieviest saprotamu veselības aprūpes kvalitātes vadības sistēmu.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) pastāstīja, ka pirmais solis obligātās veselības apdrošināšanas virzienā būs sociālā budžeta papildināšana par aptuveni 70 miljoniem eiro. Kā tas notiks? Sākot no 2017. gada valstī tiks ieviesta obligātā minimālā sociālā apdrošināšana, kad būs jāmaksā sociālā iemaksa vismaz no minimālās algas. “Tas nozīmē, ka sociālajā sistēmā ieplūdīs vairāk naudas, 2017. gadā tie varētu būt apmēram 70 miljoni eiro. Patlaban vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju strādā mikrouzņēmumos un maksā ļoti mazas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi pretendējot uz pensiju, kas nav lielāka par četrdesmit eiro.

Latvijā ir 163 tūkstoši cilvēku no 900 000 strādājošo, kas mēnesī saņem minimālo algu vai mazāk par to. Bet sabiedrībai tas nozīmē to, ka šie cilvēki nenomaksā sociālo nodokli pat minimālajā līmenī. Kad šie cilvēki pensionējas vai viņiem nepieciešams kāds sociālais atbalsts, tad pārējie ir spiesti dalīties no sava kapitāla, lai citi varētu saņemt minimumu. Tāpēc ir jāpanāk, lai tie 163 tūkstoši samaksā vismaz minimālās sociālās iemaksas,” sacīja Ašeradens. Nākamais solis būšot skaidri saprotamas veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas izveide, kas parāda, kur paliek nauda. A. Ašeradens: “Diemžēl Latvijā ir grūti aptvert, kas šobrīd notiek ar veselības aprūpes sistēmu. Var paveikties un pakalpojumu saņemt par velti izcili labā kvalitātē, bet tikpat labi var nepaveikties, ārstējoties par lielu naudas summu un ar lielām problēmām. Tāpēc obligātajai valsts veselības apdrošināšanai ir jānodrošina, ka ikvienam ir skaidri zināms, kas, kam, par ko maksā.”

Patlaban pastāv seši sociālās apdrošināšanas veidi, un ar obligāto valsts veselības apdrošināšanu tiks radīts septītais. Līdzko tiks pieņemts valsts budžets, ministrijas sāks diskusijas, vai veselības aprūpei gadā novirzīt divus vai trīs procentus (1% ir apmēram 70 miljoni eiro) no esošā sociālās apdrošināšanas līmeņa. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs uzskata, ja izdosies vienoties ar Labklājības ministriju par vismaz divu procentu piešķiršanu medicīnai gadā, tad tā varētu būt samērā pieklājīga naudas summa.