Diskomforts labajā pakrūtē, vājums, slikta dūša, nespēks: simptomi, kad pārbaudīt aknas 0
Tiek lēsts, ka valstī aptuveni 2% iedzīvotāju jeb 40 000 tūkstošiem ir hronisks vīrushepatīts C, bet lielākā daļa par to pat nonojauš. “Viens no cēloņiem nezināšanai ir fakts, ka līdz 1990. gadam analīzes, lai noteiktu hepatītu, netika veiktas un cilvēki nav iedomājušies, ka tolaik notikusī inficēšanās ir cēlonis veselības problēmām šodien”, skaidro AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Pulss 5” radioloģe Tatjana Volohova. Viņa uzsver, ka no 2016.gada tiek nodrošināts valsts finansējums jaunām un efektīvām kompensējamām zālēm hroniska C vīrushepatīta ārstēšanai noteiktām pacientu grupām.
“Diskomforts labajā pakrūtē, liekais svars, vājums, slikta dūša un nespēks ir galvenie simptomi, kad vajadzētu aizdomāties par aknu problēmām un doties pie ģimenes ārsta”, skaidro ārste. Vienīgais veids, kā noteikt aknu saslimšanas ir, veicot analīzes, ultrasonogrāfiju un, ja nepieciešams, aknu elastogrāfiju. “Aknas nesāp, jo tajās nav nervu receptoru”, uzsver ārste. Vienīgais gadījums, kad akna “var sāpēt”, ir iespēja, kad tā ir pārāk liela un spiež un pārējiem orgāniem. Ja pacientam ir vizuāls vēdera pieaugums un šķiet, ka tas ir pilns ar ūdeni, kā arī ķermeņa krāsa kļūst dzeltenīga, nekavējoties ir jādodas pie ārsta.
Kā viena no vīrusa saslimšanām, kas raisa izmaiņas aknās, ir hepatīts. Diemžēl ne visi hepatīta vīrusa nēsātāji ir informēti par šo saslimšanu. Tiek liests, ka valstī 2% jeb 40 000 iedzīvotāju ir šī saslimšana, bet liela daļa par to nenojauš. Daktere Volohova iesaka tiem, kam ir pāri 40, veikt analīzes uz hepatītu, jo, iespējams, tas bija iegūts vēl agrā jaunībā, kad hepatīta diagnostika valstī netika veikta. Hronisks hepatīts ir slēpts process, kas organismā var lēni progresēt vairākus gadu desmitus bez jebkādiem simptomiem līdz jau ir izveidojušies aknu bojājumi. Jo vairāk šūnas aizvietojas ar saistaudiem, aknas kļūst blīvākas, graudainākas un zaudē savu funkcionalitāti. Neārstētā hepatīta gadījumā var attīstīties aknu ciroze un aknu vēzis.
No 2016.gada tiek nodrošināts valsts finansējums jaunām, daudz efektīvākām kompensējamām zālēm hroniska C vīrushepatīta ārstēšanai noteiktām pacientu grupām, un tā ir iespēja daudziem saslimušajiem izārstēties. Lai konstatētu hepatītu, ir jādodas pie ģimenes ārsta, kas nozīmēs veicamās analīzes. Ja analīžu rezultātos tiks konstatētas novirzes no normas, tālāk būs jādodas pie hepatologa un uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu, kurā tiks izvērtēts aknu lielums, struktūra, asinsvadi, kā arī blakus esošie orgāni. Nereti šķiet, ka varētu būt problēmas ar aknām, taču izrādās, ka blakus esošajā žultspūslī ir žultsakmeņi. Ja izmeklējums ir atklājis mainītu aknu struktūru, un ir aizdomas par hepatītu, tiek ņemts biopsijas izmeklējums, lai veiktu izvērtēšanu šūnu līmenī.
Tomēr ne visiem ir iespējams biopsijas izmeklējums. Gadījumos, kad tas nav veicams, bet ir jānosaka aknu fibrozes stadija, ir nepieciešama aknu elastogrāfija. Šis izmeklējums ir atkārtojams arī ārstēšanās procesā, kad pabeigts zāļu terapijas kurss, lai izvērtētu izmaiņas.
