Laukos
Piens

Vai jāvadās tikai pēc cenas? Par minerālvielām un vitamīniem ganāmpulkā 16

Foto: Uldis Graudiņš

Žēloties par minerālvielu piedāvājuma trūkumu pašreiz nebūtu īsti pamatoti. Par to pārliecinājos arī sarunā ar saimnieku Kārli un jaunās paaudzes ganāmpulka menedžeri Pēteri. Kā izvēlēties vispiemērotāko manam ganāmpulkam? Kāpēc ir cenu atšķirības, un ko es iegūšu, ja maksāšu dārgāk? Vai vispār iegūšu? Jautājumi no abiem jaunajiem profesionāļiem tika uzdoti vairākkārt un nepārprotami. Nonācām pie kopsaucēja, ka sniegšu man zināmo informāciju par vitamīniem un minerālvielām, par to nozīmi govs organisma funkciju uzturēšanā, lai sasniegtu maksimālos ražošanas un atražošanas rādītājus, saglabājot govij iespējami labu veselību.

Vai izvēlē jāvadās tikai pēc cenas?
Strādājot praksē, esmu izvairīgs nosaukt kādu konkrētas firmas piedāvāto minerālbarību. Tāpēc sākumā norunājām runāt par vispārīgiem principiem, kādēļ minerālvielas, t. i., makroelementi un mikroelementi, kā arī vitamīni organismam ir nepieciešami. Sarunā iezīmējām arī to, kādu precizitātes līmeni vēlamies sasniegt un kādas ir reālās iespējas pašreiz. Ļoti labi būtu zināt, kāds ir minerālvielu, ieskaitot mikroelementus, daudzums izēdināmajā barībā un dzeramajā ūdenī. Tāpat labi, ja zinātu vitamīnu un provitamīnu daudzumu barības līdzekļos. Iedziļinoties vēl vairāk, varētu iegūt arī datus par minerālvielu un vitamīnu rezervēm dzīvnieka organismā. Zinot, cik vitamīnu un minerālvielu satur barība un ūdens un kādas ir organisma vajadzības, iztrūkums būtu jākompensē ar minerālbarību.

Vitamīnu un minerālbarību vajadzību govīm var meklēt un atrast literatūrā. Tie būs tikai skaitļi un vadlīnijas. Skaidrības labad gan jāteic, ka vajadzība pēc vitamīniem dažādos ēdināšanas un turēšanas apstākļos var pat dubultoties un nesakrist ar literatūrā minētajām vadlīnijām. Var būt mainīga arī makroelementu vajadzība barības devā, īpaši Ca, Na, K, Mg, S, Cl, P. Biežāk sastopamās situācijas, kad jāmaina vitamīnu un minerālvielu daudzumi barības devā, ir saistītas ar barības kvalitāti, dažādām stresa situācijām, organisma fizioloģisko stāvokli (ieskaitot grūsnību), ražību, ēdināšanas intensitāti, izvēlētiem barības līdzekļiem, kā arī ņemot vērā slimību klātbūtni ganāmpulkā, tostarp subklīnisku spurekļa acidozi. Kārtējo reizi atkārtojām arī to, ka nav iespējams iegūt augstus izslaukumus, ja govij ir slikta veselība.

Lai izvēlētos, jāanalizē minerālbarības sastāvs
Ganāmpulka menedžeris apņēmās veidot tabulu, kur iekļāva visu piedāvājumā esošo minerālbarību, lai analizētu, kādas kurā ir sastāvdaļas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Turpretim saimnieks, beigās saliekot visu informāciju kopā, pieņems gala lēmumu par to, kuru minerālbarību izvēlēties un lietot. Šajā tabulā kļuva redzams, ka izejvielu nosaukumi minerālvielām un vitamīniem daudz neatšķiras. Katram vitamīnam, mikroelementam ir savs E vielas apzīmējums. Respektīvi, pēc kvalifikācijas tās ir E vielas. Tāpat nācās secināt, ka E vielas numurs tiek norādīts vienāds gan tā saucamajiem organiskajiem jeb helātu formas mikroelementiem, gan parastajiem. Piemēram, cinkam – E6. Gan cinka oksīds, gan cinka helāts, kur cinks ir īpašā aminoskābes formā, būs apzīmēti kā E6. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) septiņus cinka savienojumus apzīmē ar E6. Taču literatūrā var atrast pētījumus, kas apliecina, ka helātu formas jeb aminoskābju kompleksi, kas satur konkrētus mikroelementus (piemēram, cinku), tiek izmantoti efektīvāk (Journal of Dairy Science 2014. gada jūlijs 4392.–4404. lpp.). Tāpat tabulā varēja redzēt, ka dažām minerālbarībām bija pievienotas vēl kādas noderīgas vielas. Piemēram, dzīvais raugs. Dažām minerālvielu piedevām papildus taukos šķīstošiem vitamīniem A, D, E ir pievienoti arī B grupas vitamīni. Gan dzīvajam raugam, gan B grupas vitamīniem ir pozitīva ietekme uz dzīvnieka veselību un produktivitāti, ko apliecina literatūrā satopamās publikācijas. Taču, palielinot kādu vielu, īpaši vit­amīnu, koncentrāciju minerālbarībā, parasti pieaugs arī cena. Paaugstināta vajadzība pēc vitamīniem, minerālvielām un citām barības vielām ir stresa situācijās. Pozitīvu efektu var dot arī polifenolu, flavonoīdu lietošana.

Kad menedžera veidotā salīdzinājuma tabula bija gandrīz aizpildīta, atlika vien salīdzināt cenas, kādus vielu daudzumus varēs par šo cenu nopirkt, un saimniekam pieņemt gala lēmumu, ko iegādāties. Protams, papildus ņemot vērā tādas svarīgas lietas kā apkalpošana, attieksme, pārdevēja profesionālisms, samaksas grafiks u. c. Kārlis izvēlējās maksāt vairāk, liekot pirmajā vietā govju veselību, un uzlabot veiktspēju.

Brīvie radikāļi un antioksidanti

Mūsu saruna pietuvojās arī brīvo radikāļu un antioksidantu tēmai, kāpēc šis jautājums ir īpaši svarīgs pirms un pēcatnešanās periodā. Kāpēc tieši E vitamīns un selēns ir tik svarīgi, nenoniecinot arī citus vitamīnus un minerālvielas? Brīvie radikāļi rodas, ja molekulās, kur ir skābeklis, tas zaudē vienu elektronu un savienojums kļūst nestabils. Lai atjaunotu stabilitāti, atdotais elektrons ir jāatgūst no kāda cita savienojuma elementa organismā. Tas nopietni var ietekmēt bioloģiski aktīvo struktūru, audu, fermentu, hormonu darbību un izraisīt nopietnas novirzes no normas. Vielmaiņas procesi nevar normāli noritēt līdz galam, organismā veidojas iekaisuma procesi, var sākt veidoties audzēji. Moderni runā par oksidatīvo stresu. Jāatrod veids, kā šos brīvos radikāļus nomierināt, atgriežot struktūrā iztrūksošo elektronu. Šeit lielisks palīgs ir E vitamīns. Tam ārējā apvalkā ir viegli atdodams elektrons. To atdodot, E vitamīns pats kļūst par brīvo radikāli, taču tas ir mazaktīvs un organismam ļaunumu nenodara, toties ir apslāpējis kādu citu kaitīgo brīvo radikāli. Tāpat kā organismā ir oksidatīvā sistēma, kas īpaši aktivizējas organisma paaugstinātas slodzes un stresa apstākļos un ražo brīvos radikāļus, tāpat ir arī antioksidatīvā sistēma, kas šos brīvos radikāļus neitralizē. Antioksidatīvajā sistēmā darbojas fermenti, piemēram, katalāze u. c. Fermentu sastāvā ir mikroelementi un makroelementi, piemēram, cinks, jods, mangāns, selēns, sērs u. c. Turpretim nefermentu antioksidatīvajā sistēmā ir E vitamīns, beta karotīns, A vit­amīns, urīnskābe, albumīns, bilirubīns.

A, E vitamīns un selēns
Praktiskajā veterinārmedicīnā īpaši uzsver A un E vitamīna, selēna lomu govju auglības nodrošināšanā, tesmeņa veselības uzlabošanā, normālas muskulatūras un audu attīstībā. E vitamīna ir daudz zaļajos augos, un, ganot govis, tās var saņemt pat līdz 2500 DV tokoferola acetāta dienā, kas būtu pilnīgi pietiekami govij laktācijas vidusposmā. Taču ieteicamās E vitamīna devas 0–3 nedēļas pirms atnešanās būtu 3000–4000 DV dienā. Tāpat šāda koncentrācija augstražīgos ganāmpulkos būtu jāuztur pirmajā mēnesī pēc atnešanās, respektīvi, intensīvās ražošanas laikā un paaugstināta stresa apstākļos.

Nevar nepieminēt tādu šad tad sastopamu lietu kā piena oksidēšanos jeb piena tauku lodīšu peroksidēšanos, kas var piedot pienam nepatīkamu garšu un arī smaržu. Kaut gan šim procesam par cēloni var būt arī citi faktori, arī jānovērtē E vitamīna un Se līmenis barības devā un jāpārliecinās, lai ar piedevām šajā gadījumā tiktu izbarots vairāk nekā 1000 DV govij dienā.

Sarunā E vitamīnam un antioksidantiem veltījām daudz laika, jo intensīvi ražojošos ganāmpulkos govis vairāk pakļautas oksidatīvajam stresam. Otrs iemesls – vitamīnu daudzums, ieskaitot E vitamīnu, var būtiski izmainīt minerālbarības cenu. Tāpat intensīvi ražojošos ganāmpulkos, lai veiksmīgāk noritētu vielmaiņas procesi, īpaši ogļhidrātu maiņa (ketozes profilakse), B grupas vitamīni papildus organismā ražotajiem var dot pozitīvu efektu.

Sarunas nobeigumā vienojāmies, ka, domājot par minerālbarības izvēli, aizdomāsimies arī par to, kā samazināt brīvo radikāļu koncentrāciju govs organismā, pasargājot to no šūnu struktūru, ģenētiskā aparāta bojājumiem un vielmaiņas traucējumiem. Taču atcerēsimies arī to – ja govīm nebūs nodrošināts, piemēram, vajadzīgais vārāmās sāls un kalcija daudzums, tas izpaudīsies daudz ātrāk un graujošāk nekā neapslāpētie brīvie radikāļi.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv