Jaunrades deju konkurss aizvien ir bijis īpašs ar sīvu konkurenci gan starp deju autoriem, gan deju kolektīviem.
Jaunrades deju konkurss aizvien ir bijis īpašs ar sīvu konkurenci gan starp deju autoriem, gan deju kolektīviem.
Publicitātes (Aivara Liepiņa) foto

Diskusiju mutuļos dzims jaunas dejas 2

Sakarsušajā gaisotnē ap Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma repertuāru un dejotāju ietērpu būtiski ir emociju un pretrunīgās argumentācijas jūrā nepazaudēt deju kuģa stūri – skaidru skatu uz nozares šodienu un perspektīvu. Tādēļ šīs nedēļas beigās vērts doties uz Valmieru, kur sestdien, 28. janvārī, plkst.15. 30 Valmieras Kultūras centrā jau divdesmito reizi norisināsies viens no deju nozares spilgtākajiem notikumiem – XX Jaunrades deju konkursa fināls.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Tā ir vieta, kur pulcējas jaunie un pieredzējušie horeogrāfi, kur noris karsti strīdi un diskusijas un kur tiek noskatīti danči ne tikai Vispārējo deju svētku repertuāram, bet arī mazāka mēroga notikumiem dejotāju pasākumu kalendāros. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) dejas mākslas eksperte Maruta Alpa teic, ka konkurss aizvien ir bijis īpašs ar sīvu konkurenci gan starp deju autoriem, gan deju kolektīviem. Jaunajiem autoriem tas ir bijis ceļš uz atzinību, un šodien viņiem piepulcējas jauni vārdi. Konkursu laikā nekad arī nav trūcis diskusiju, strīdu un kašķēšanos kuluāros par to, cik daudz pagātnes mantojuma tiks saglabāts, cik pārveidots un attīstīts tālāk. “Nozarē ir nostabilizējušies pieredzes bagāti deju horeogrāfi un ir ienākuši jauni spēki, kas vēlas strādāt radoši. Jautājums – vai viņus kritizēt un pelt vai diskutēt un dalīties pieredzē,” stāsta Maruta Alpa. Šogad, pēc LNKC ieceres, cenšoties mainīt jaunrades deju konkursa formu un meklējot tam jaunus risinājumus, tas tika rīkots divās kārtās – pirmais posms notika 3. decembrī Slampes kultūras pilī.

Finālā piedalīsies 29 dažādu paaudžu horeogrāfi ar 45 dejām – Dace Adviljone, Skaidrīte Andževa, Ēvalds Ābelskalns, Gints Baumanis, Dagmāra Bārbale, Vilnis Birnbaums, Zane Cakule, Justs Celms, Agris Daņiļevičs, Līna Daugule, Ilmārs Dreļs, Lita Freimane, Juris Gogulis, Lilita Jansone, Mārtiņš Kaiva, Valentīna Kalniņa, Sandra Kauranena, Baiba Ķestere, Santa Laurinoviča, Taiga Ludborža, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Diāna Paramonova, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Arta Slica, Edgars Tabors, Guna Trukšāne un Marta Helēna Vanaga. Starp dancotājiem būs gan “Ačkups”, “Artava”, “Atvasara”, “Austris”, gan “Diždancis”, “Dzirnas”, “Ķegums”, “Lielupe”, “Līgo”, “Rotaļa”, “Vektors”, “Vēja zirdziņš”, “Zalktis”, “Zīle”, gan daudzi citi kolektīvi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņu sniegumu vērtēs žūrija, kurā strādās Deju svētku goda virsvadītāja, horeogrāfe Rita Spalva, goda virsvadītāja, horeogrāfe, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, horeogrāfe, Alūksnes deju apriņķa virsvadītāja Lāsma Skutāne, Tautas deju ansambļa “Gatve” mākslinieciskā vadītāja, Dobeles deju apriņķa virsvadītāja Gunta Raipala un Deju svētku virsvadītājs, horeogrāfs, tautas deju ansambļa “Teiksma” mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.