Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
21. oktobris, 2015
Drukāt

Diskutēs par stereotipiem citu rasu atveidojumā mākslās

Publicitātes fotoPublicitātes foto

28. oktobrī plkst. 18:30 Mūkusalas Mākslas salona izstādes “SPAM” ietvaros notiks sarīkojums “Ieviņa Āfrikā”, kurā aicina diskutēt par citu rasu un kultūru pārstāvju vienkāršotu un stereotipisku atveidojumu vairākos izstādītajos darbos, LA.lv uzzināja galerijā.

Līdzīgi kā Margaritas Stārastes grāmatas ilustrācijas, tos mūsdienās vairs nevar skatīt kā viennozīmīgu bērnišķa naivuma izpausmi. Lekcijā “Sapņu zeme, sapņu fabrika: Ķīnas tēli un maigā vara globalizācijas vēsturē (1900 – 2015)” profesors Franks Kraushārs pievērsīsies valstij, kura jau vairāk nekā gadsimtu nodarbinājusi Latvijas iedzīvotāju prātus.

Izstādē “SPAM” redzami lielākoties komerciāli plakāti no 20. gadsimta 20. un 30. gadiem Latvijā. Tas bija ne tikai pirmās neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas posms, bet vienlaicīgi laikmets, kurā gandrīz visur Eiropā un Rietumu civilizācijas skartajā pasaulē komerciālās un masu kultūras vidēs parādījās jauna estētika, kas, vispārīgi runājot, veicināja svešā iekļaušanos anonīmajā ikdienas dzīves apritē. Līdzīgi kā 18. gadsimta Eiropas aristokrātijā izplatītā chinoiserie (aizraušanās ar komerciāliem produktiem, kas imitēja Ķīnas impērijas luksa kultūru) arī modernie laiki lika uztvert Ķīnu kā eksotiku – iespaidīgu, bet tomēr svešu kultūras parādību, kas tiek pakļauta rietumu subjektivitātei. Tomēr tā attīstījās arvien dinamiskāk un vairs nebija neatraujama no savas izcelsmes rietumu kultūrā.

Stereotipiski Ķīnas tēli kopš tradicionālās impērijas sabrukuma (1911) ir vairojušies iespaidīgā daudzveidībā. Īpaši skatoties uz notikušo pēdējo 25 gadu laikā, var secināt, ka vispopulārākie stereotipi vairs viens otru neaizvieto, bet drīzāk turpina darboties vienlaicīgi, katrs savā nišā. Un šis daudzšķautņainais Ķīnas tēls, kurā mijas “senākās civilizācijas” tradīciju mīti un globālas ambīcijas, vairs nav rietumos tapušais eksotisms vai akadēmiskais “orientālisms”, bet drīzāk tikpat plašs kā arī daudzbalsīgs ĶTR un globālo mediju diskurss. To, acīmredzot, labi saprata ĶKP priekšsēdētājs un valsts prezidents Sji, sludinot par savas valdības devīzi saukli “Ķīnas sapni”, kurā atskan gan atvērtības, gan nenoteiktības elementi, kas, atšķirībā no priekšgājēju daudz programmatiskākām norādēm, ļauj labāk iefiltrēt oficiālo ideoloģiju gan ĶTR sabiedrības, gan starptautiskajā komunikācijas apritē.

Lekcija būs mēģinājums ieskicēt un diskutēt ietekmīgākos Ķīnas vizuālos, literāros un muzikālos tēlus no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta “tradīcijas” lomai, kas ir būtiski mainījusies un tagad vairāk nekā jebkad šķiet neatdalāma no laikmetīgās Ķīnas izpratnes.

Franks Kraushārs dzimis Vācijā 1967. gadā, ir LU profesors, specializējas Ķīnas klasiskajā literatūrā un tās interpretācijās mūsdienās.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+