Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. janvāris, 2012
Drukāt

Diskutēs par valsts konstitucionālo pamatu izpratnes stiprināšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Tuvojoties referendumam par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, iecerēts diskutēt par pilsoniskās izglītības programmu, uzsverot valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību.

Šo pasākumu ideoloģisko vadību varētu uzticēt premjera padomniecei, bijušajai kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei (“Vienotība”), aģentūrai BNS pastāstīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Iecerēto pasākumu kompleksā varētu iekļaut arī informatīvo kampaņu par nepieciešamību referendumā balsot pret valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, par ko Āboltiņa izteikusies jau iepriekš. Viņa pastāstīja, ka, konsultējoties ar juristiem, ir noskaidrots, ka valsts budžeta līdzekļus šādai kampaņai būs iespējams piesaistīt. Neesot bijis šaubu, ka šādas informatīvas kampaņas rīkošanai varētu izmantot budžeta līdzekļus, jo pirms vairākiem gadiem saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā arī tapa informatīva kampaņa, ko apmaksāja no valsts budžeta.

Patlaban vēl nav skaidrs, cik liels varētu būt nepieciešamais finansējuma apmērs kampaņas rīkošanai un kā to piešķirs, norādīja Āboltiņa.

Savukārt Ēlerte aģentūrū BNS informēja, ka sākušās tikai pirmās diskusijas, kas būtu tas, kas būtu jādara. Taču viņa pagaidām nevarēja pateikt, kādi tieši pasākumi sagaidāmi pirms tautas nobalsošanas.

“Mums ir jādomā par pilsoniskās izglītības programmu, jo valsts konstitucionālie pamati ir lieta, kura plaši jāizprot visai sabiedrībai. Nekādas izšķiršanās, ko darīt, pašlaik nav,” sacīja Ēlerte.

Ideja par šādas diskusijas un kampaņas rīkošanu pieder Āboltiņai.

“Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi to izskaidrot, ka viena daļa latviski runājošo nesaprot, kāpēc viņiem būtu jāiet uz šo referendumu, kas, visticamāk, arī nevar panākt to rezultātu, kura dēļ tas ir ierosināts. Tikpat svarīgi ir stāstīt nelatviski runājošajai auditorijai un Latvijā dzīvojošajiem lojālajiem citās valodās runājošajiem iedzīvotājiem, ka šis referendums viņus neapdraud, bet ka tas ir valsts eksistences pamats šajā valstī, kurā viņi dzīvo,” klāstīja Saeimas priekšsēdētāja.

“Laiks ir ļoti īss. Praktiski divas vai trīs nedēļas svētku dēļ nenotiks lielas politiskas aģitācijas un kampaņas. Kad atsāksies politiskas aktivitātes, līdz referendumam būs palicis vairs tikai mēnesis,” viņa piebilda.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti 22.decembrī ārkārtas sēdē noraidīja Satversmes grozījumus, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būtu bijis Saeimas lēmums, par grozījumiem jārīko referendums.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+