Foto – AFP/LETA

Juris Lorencs: Merkeli uz Sibīriju, Putinu uz Berlīni? 17

14. septembrī cauri Drēzdenes centram maršēja tūkstošiem cilvēku, kuri skandēja lozungu: “Merkeli uz Sibīriju, Putinu uz Berlīni!” Demonstrāciju bija organizējusi politiskā kustība PEGIDA, kas dibināta 2014. gada oktobrī bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas (Austrumvācijas) pilsētā Drēzdenē. Tās mērķus vislabāk raksturo jau pats nosaukums – “Patriotiskie eiropieši pret Rietumzemes islamizāciju” (vāciski: “Patriotische Europäer gegen die Islamisierung des Abendlandes”, no kā radies saīsinātais kustības nosaukums). Pēdējos mēnešos vērojamais bēgļu pieplūdums Eiropā, protams, tikai lej ūdeni uz tās dzirnavām.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tiek pārmests, ka viņa ne tikai plaši atvērusi durvis bēgļiem, bet ar savu rīcību tos tieši un netieši pat aicinājusi doties uz Eiropu. Toties Krievijas prezidentā Vladimirā Putinā daudzi cilvēki šodien saskata politiķi, kurš spēj vismaz stabilizēt situāciju pilsoņu kara plosītajā Sīrijā. Patiesībā jau nevar arī noliegt, ka Krievija savulaik brīdināja Rietumus no iejaukšanās Irākā, Lībijā un Sīrijā. Un arī to ne, ka visa šī reģiona destabilizāciju ievadīja tieši Padomju Savienības iebrukums Afganistānā tālajā 1978. gadā.

Paradoksāli, bet par lielākajiem Putina cienītājiem modernajā Eiropā kļuvuši gan kreisie (Grieķijā pie varas esošā SYRIZA, Vācijas Kreisā partija (“Die Linke”), jaunais britu leiboristu vadītājs Džeremijs Korbins), gan labējie politiskie spēki (franču “Nacionālās frontes” līdere Marina Lepēna, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un dažādu nokrāsu eiroskeptiķi vai visās Eiropas valstīs).

CITI ŠOBRĪD LASA

Kreiso domāšanu var izskaidrot ar visai primitīvu nostalģiju pēc PSRS laikiem (kaut gan modernajā Krievijā jau sen valda visai nežēlīgs kapitālisms), bet labējie Putinā saskata tradicionālo vērtību aizstāvi modernajā pasaulē, kas šķiet aizvien neprognozējamāka, bīstamāka un atsvešinātāka. No nacionālo valstu apvienības, kāda tā bija iecerēta dibināšanas laikā, Eiropas Savienība neatlaidīgi attīstās par vienotu supervalsti ar galvaspilsētu Briselē, kurā ne tikai valstu, bet arī kultūru un valodu robežu loma aizvien sarūk. Cieņa pret tradicionālajām institūcijām, ģimeni, reliģiju, iespēja kopt un saglabāt tautu tradicionālo dzīvesveidu – tas viss daudziem Eiropas politiķiem patiesībā šķiet noiets etaps, kas tikai traucē ekonomikas izaugsmei. Dzirdot par tradicionālajām vērtībām, viņi labākajā gadījumā līdzjūtīgi un vienlaikus augstprātīgi pasmaida, bet sliktākajā – šādus centienus uzver ar neizpratni, pat naidu.

Turklāt līdzīgi domā ne tikai politiķi. Pirms dažiem gadiem man bija saruna ar kādu vācieti, kuram latviešu draugi bija sagādājuši iespēju noskatīties Dziesmu svētku deju lielkoncertu Daugavas stadionā. Viņa komentārs par redzēto mani burtiski šokēja: “Nesaprotu, kā kaut kas tāds šodien var notikt modernā Eiropas valstī! Tas viss taču atgādina nacistu laiku totalitāros masu uzvedumus!”

Taču atgriezīsimies pie Putina. Maldās tie, kuri iedomājas, ka Krievijas prezidents būs galvenais sabiedrotais cīņā pret Eiropas islamizāciju. Kaut vai tāpēc, ka mūsu kaimiņvalstī šodien dzīvo ap 20 miljonu musulmaņu un viņu skaits turpina pieaugt – gan aug­stās dzimstības, gan imigrācijas dēļ.

Putinam klātesot, pagājušajā trešdienā tika atklāta jaunā Maskavas mošeja. Tatarstānai tradicionālā arhitektūras stilā celtā ēka ir lielākais musulmaņu dievnams Eiropā, kas vienlaikus var ietilpināt 10 000 dievlūdzēju. Dažas dienas vēlāk laukumā pie mošejas un apkārtējās ielās, kas uz vairākām stundām tika slēgtas satiksmei, uz kopīgu “Kurban Bairama” jeb musulmaņu Upurēšanas svētku lūgšanu pulcējās 70 000 (!) cilvēku, galvenokārt Krievijas galvaspilsētā dzīvojošie azerbaidžāņi, tadžiki, uzbeki, tatāri un čečeni.

Tomēr, ievērojot pašreizējās realitātes, Latvijai jārēķinās ar to, ka tuvākajos gados daudzās Eiropas valstīs Krievijai labvēlīgi noskaņotu politisko spēku popularitāte un ietekme var būtiski pieaugt.