Mobilā versija
+14.6°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
3. novembris, 2015
Drukāt

Franks Gordons: Nacistu upuriem lielāka pretimnākšana nekā boļševiku upuriem (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

ASV tiesneši spriež divējādi, kad jālemj par nacistu un boļševiku izdarībām. Žurnālists Noahs Feldmans laikrakstā “The Washington Post” pievērš uzmanību tam, cik dažāda ir amerikāņu tiesnešu loģika, kad jāspriež par nacistu un boļševiku salaupīto mākslas darbu atdošanu to īpašnieku mantiniekiem.

Formāli Amerikas tiesas izvairās iztirzāt nolaupīto mākslas darbu īpašnieku mantinieku prasības atdot viņiem atņemtās gleznas un citus mākslas priekšmetus, jo to konfiskācija notika saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem. Taču to, ko nolaupījuši nacisti, amerikāņu tiesneši parasti ļauj atdot īpašnieku mantiniekiem, jo laupīšanu veica nevis Lielvācijas valsts kā tāda, bet “Einsatzstab Reichsleiter Rosenberg”, kas skaitījās nevis valsts, bet nacistu partijas (NSDAP) struktūra.

Bet te nu ir šāds gadījums: saskaņā ar 1918. gada 19. decembra dekrētu boļševiki cita starpā konfiscēja Vinsenta van Goga gleznu “Le Cafe de nuit” (“Nakts kafejnīca”) un Sezana gleznu, kur attēlota slavenā mākslinieka dzīvesbiedre. Abas gleznas piederēja krievu kolekcionāram Ivanam Morozovam. Šos un citus mākslas darbus boļševiki, kuriem trūka valūtas, pārdeva ārzemju pircējiem. Pirmā no šīm gleznām patlaban atrodas Jeila universitātes mākslas galerijā, otrā – Ņujorkas mākslas muzejā “Metropolitan Museum of Art”. Un, kad Morozova mazmazdēls Pjērs Konovalovs nāca klajā ar prasību atdot nolaupītas gleznas, viņam tika atteikts, pamatojoties uz minēto postulātu, ka konfiskāciju veica suverēna valsts. Nelīdzēja Konovalova arguments, ka boļševiki nebija valsts, bet partija, kas tikko bija sagrābusi varu.

Atkal tas vecais stāsts: nacistus nesaudzē, boļševikus saudzē…

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vācu iebrucēji kara beigās Latvijā nozaga Kurzemes arhīvu un izveda uz Vāciju. Atmodas sākumā Vācija sāka atdot Krievijai daļu no izvestām vērtībām. Vīenā romānā par to bija rakstīts un padomju savienība par to interesējās . Tiku rakstījis VVF. Diez vai viņai tas interesēja, ja ieinteresēja, tad prezidentes ierēdņus……Kur ir pazudis Kurzemes arhīvs? Vai padomju savienība to savāca? Domāju, ka tas atrodās Maskavā!

  2. “…viņam tika atteikts, pamatojoties uz minēto postulātu, ka konfiskāciju veica suverēna valsts”.
    1918. gadā Padomju Krieviju kā valsti bija atzinušas tikai Somija (tāpēc, ka Padomes atzina tās neatkarību) un Vācija (jo ar to tika noslēgts pamiers). ASV Padomes, tas ir PSRS atzina tikai 1933. gadā, kāda te vēl suverēna valsts, turklāt, līdz 1920. gadam pastāvēja arī vēl Krievijas Valsts (“balto” spēku ieņemtajās teritorijās). Lai gan, ko te runāt, politikā dubultstandarti ir parasta lieta.

  3. Autors ko grib-nacistus saudzēt!!!!!! Ja nav ko teikt-labak kluset.

    • Ne jau saudzēt. Autors grib skaidrā valodā teikt, ka attieksme pret zagļiem un laupītājiem jābūt vienāda. Un te ir daudz kas sakams, bet galvenais ir tas, ka krievs pamanās uzpirkt tos, no kuriem ir atkarīga lēmumu pieņemšana. (Tāpēc jau krievu tauta vienmēr būs nabaga, jo tam ir vajadzīga liela nauda.) Lūk pēdējais labs piemērs. Proti, nesen Sarakozi bijis atskŗējis uz Kremli sarokoties ar Putinu. It kā jau politisks līķis, bet ar Putina naudas palīdzību, patiešām, varēs uzvarēt nākošajās vēlēšanās. Pēc tam “pateicīga Francija” pieņems Putinam vajadzīgus lēmumus.

    • Ja proti lasīt, izlasi vēlreiz! Ja izlasiji, ieslēdz domāšanu!

  4. Bet tas, ka uz boļševiku un komunistu pastrādātajiem noziegumiem visur “skatās caur pirkstiem” ir saprotami, jo tie paši spēki, kas savulaik stāvēja aiz boļševikiem un komunistiem, šodien stāv aiz pasaules globalizatoriem un demokrātijas viesējiem. Ja neizdevās savulaik to pasauli globalizēt ar komunisma ideju, vispasaules revolūcijas un militāra spēka palīdzību, tad šodien to visai veiksmīgi izdodas ar naudas un demokrātijas ideju palīdzību.

  5. Sabiedrotie tak ! Izmuldēsies ne tā – dabūs pilnu muti ar zemi !

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. “Dzeriet zāles un balsojiet par mums!”

Daugavpils pilsētas dome Zāļu valsts aģentūrā izrādījusi interesi par pašvaldības aptiekas atvēršanu. Lai gan Daugavpilī patlaban jau ir 38 aptiekas, kas pēc normatīviem ir divreiz vairāk, nekā nepieciešams uz iedzīvotāju skaitu, tomēr pilsētas dome uzskata, ka pašreizējā situācija nenodrošina atbilstošu veselības aprūpes pieejamību. Pirms pašvaldību vēlēšanām viens no tagadējā Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa (“Saskaņa”) priekšvēlēšanu solījumiem bija nodrošināt iedzīvotājiem lētākus medikamentus, šim nolūkam izveidojot pašvaldības aptiekas, kur medikamenti tiktu tirgoti ar minimālu uzcenojumu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (20)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+