Dīvainākie laikapstākļi šogad piedzīvoti pavasarī 2
Lielākās laikapstākļu anomālijas 2013.gadā Latvijā piedzīvotas pavasarī, kad salam un dziļam sniegam sekoja plūdi un strauja vasaras iestāšanās, liecina aģentūras BNS apkopotā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.
Šogad tikai trīs mēnešos – janvārī, martā un aprīlī – gaisa temperatūra bija zemāka par normu, pārējie mēneši bija siltāki nekā ierasts. Vislielākā temperatūras novirze no normas bija martā un decembrī – marts bija 4,2 grādus aukstāks par ilggadējo vidējo rādītāju, savukārt decembra vidējā gaisa temperatūra bijusi aptuveni 4,2 grādus virs normas.
Šogad dominējis lēns vējš. Februārī un jūnijā vēja vidējais ātrums bija pats lēnākais, augustā un septembrī – otrais lēnākais pēdējos 37 gados, kopš visā valstī tiek veikti precīzi vēja ātruma mērījumi.
2013.gada marts bija aukstākais pavasara mēnesis Latvijā pēdējos 25 gados, savukārt maijs kļuva par vissiltāko pavasara mēnesi kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas pirms 90 gadiem, turklāt šā gada jūnijs bija otrais siltākais jūnijs valsts vēsturē.
Zemākā gaisa temperatūra, kas šogad reģistrēta LVĢMC novērojumu tīklā, bija -27 grādi 20.janvārī Zosēnos, savukārt saskaņā ar iedzīvotāju ziņoto 12.martā Vecpiebalgā sals sasniedza -28 grādus. Gada augstākā gaisa temperatūra bija +34,3 grādi 8.augustā Dobelē, un šī diennakts ar vidējo gaisa temperatūra valstī +24,1 grāds kļuva par siltāko 8.augustu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Dziļākā sniega sega bija pavasara pirmajā pusē valsts austrumu daļā. 9.aprīlī Alūksnē sniega kārtas augstums sasniedza pat 70 centimetru, un gan Alūksnē, gan Lubānā un Siguldā tika reģistrēta biezākā aprīļa sniega sega meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Dziļais sniegs aprīļa vidū strauji kusa, Latgalē un Vidzemē izraisot plašus palus. 16.aprīlī Ogres lejtecē, Lielpeču novērojumu stacijā, tika reģistrēts augstākais ūdens līmenis kopš novērojumu sākšanas 1926.gadā. 19.aprīlī arī Pļaviņās tika piedzīvoti lielākie plūdi pilsētas vēsturē. Aprīļa plūdi bija postošākā dabas stihija Latvijā šajā gadā.
Meteoroloģiskais pavasaris, ko definē kā diennakts vidējās gaisa temperatūras stabilu paaugstināšanos virs nulles, valsts lielākajā daļā sākās 10.aprīlī jeb divas nedēļās vēlāk par normu, bet jau 16.maijā diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā stabili paaugstinājās virs +15 grādiem un sākās vasara. Līdz ar to pavasaris šogad ilga tikai vienu mēnesi, un vasara sākās mēnesi agrāk nekā ierasts.
Turklāt šā gada 9.maijs kļuva par agrāko datumu, kurā gaisa temperatūra Latvijā sasniegusi +30 grādu atzīmi. Maijs izcēlās ne tikai ar karstumu, bet arī postošiem pērkona negaisiem. 13.maijā Rēzeknē un 18.maijā Rīgā vēja ātrums brāzmās negaisa laika sasniedza 23 metrus sekundē, un tik stiprs vējš maija mēnesī šajās pilsētās tika reģistrēts pirmo reizi. 18.maija pērkona negaiss vietām Rīgā atnesa arī trīs centimetrus lielus krusas graudus, kas sabojāja automašīnas un nodarīja citus postījumus.
Neparasts siltums valdīja arī oktobra beigās – šā gada 27., 28. un 29. oktobris bija vissiltākie atbilstošie datumi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Naktī uz 29.oktobri gaisa temperatūra Latvijas vidusdaļā pakāpās līdz pat +16 grādiem. Šajā naktī Latviju skāra arī postošākā vētra kopš 2005.gada janvāra, Ventspils ostā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 34 metriem sekundē.
Novembra vidējā gaisa temperatūra bija 3,1 grāds virs normas, tādējādi 2013.gada rudens noslēdzošais mēnesis kļuva par piekto siltāko novembri novērojumu vēsturē. Vēl lielāka gaisa temperatūras novirze no normas piedzīvota decembrī. Uz Ziemassvētkiem Latvijā saplauka pūpoli, vietām sāka ziedēt lazdas un rapši, no zemes izlīda pavasara puķu asni. Dodoties uz mežu pēc svētku egles, cilvēki salasīja gailenes un ziemas celmenes.
Tomēr šā gada decembris nav siltākais, kāds Latvijā pieredzēts. Aptuveni tikpat silts bija 2011.gada decembris, bet 2006.gada pēdējais mēnesis bija vēl par diviem grādiem siltāks.
