Turcijas lielpilsētā Stambulā pie Bosfora jūras šauruma, kas Eiropu šķir no Āzijas, 172 valstu vieglatlēti piektdien startēs pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās.


Trīs atsakās

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84

Lasīt citas ziņas

Čempionātam kvalificējušies arī pieci latvieši, taču trīs no viņiem nedosies uz Stambulu. Eiropas čempione tāllēkšanā Ineta Radēviča to paziņoja jau gada sākumā, jo šīs sacensības nekādi neiekļaujas viņas rūpīgi izstrādātajā plānā, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Londonā. Līdzīgi apsvērumi no līdzdalības attur sprinteri Ronaldu Arāju, bet lodes grūdējs Māris Urtāns patlaban nejūtas tik stiprs, lai Stambulā līdzvērtīgi cīnītos ar pasaules varenajiem. Tāpat vien piedalīties viņš nevēlas.

Tādēļ pasaules čempionātā Latviju pārstāvēs tikai Aiga Grabuste un Lauma Grīva. Abas startēs tāllēkšanā, kur kvalifikācijas sacensības notiks sestdien ap pusdienlaiku, fināls – svētdien. Saprotams, ka finālā iekļūt nebūs tikpat viegli kā šķērsot Bosforu prāmī. Tas nav garantēts nevienai no sacensību 20 dalībniecēm, un abas latvietes vismaz statistiski nevar pieskaitīt favorītēm. Aigas labākais rezultāts šogad ir 6,45 metri, Laumai – 6,35 m, bet tālāk aizlēkušas gandrīz visas viņu sāncenses. Septiņi metri gan pa spēkam nav bijis nevienai, bet pagājušajā gadā brīvdabas stadionā to spēja gan Britnija Rīze no ASV (7,19 m), gan krieviete Darja Klišina (7,05 m), tādēļ Stambulā paredzama viņu divcīņa par zeltu. Grīva pērnvasar aizlēca 6,86 m, Grabuste – 6,65 m.

Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?

Sākta vēsturiskā restorāna “Sēnīte” atjaunošana. Atvēršanas svētki plānoti “Sēnītes” 60. dzimšanas dienā 2027.gadā

KNAB un SAB neesot saņēmis nevienu iesniegumu ar iespējamu 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu

Piecas medaļas


Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās notiek reizi divos gados, un Aiga Grabuste piedalījās arī iepriekšējā aizpērn. Kataras galvaspilsētā Dohā viņa gan startēja nevis tāllēkšanā, bet daudzcīņā, kas ir Aigas īstā specialitāte vieglatlētikā. Tādēļ viņa tajā labprāt piedalītos arī Stambulā, taču pagaidām nav iekļuvusi šauri ierobežotajā pieccīņnieču kvotā. Ja nu kāda pēkšņi atsacītos, Aiga to droši vien aizstātu bez garām pārdomām. Dohā viņa ieņēma astoto vietu ar 4013 punktiem, bet Māris Urtāns lodes grūšanā – trīspadsmito (19,97 m).

Mūsu vieglatlētiem sekmīgāks bija 2008. gada pavasarī Valensijā (Spānija) notikušais pasaules čempionāts, kur viņi startēja trijatā. Staņislavs Olijars izcīnīja bronzas medaļu 60 m barjerskrējienā (7,60), Dmitrijs Miļkevičs – ceturto vietu 800 metros, sasniedzot Latvijas rekordu telpās (1:45,72), un Ineta Radēviča – sesto vietu tāllēkšanā (6,54 m). Senākos laikos divas medaļas barjersprintā ieguva Igors Kazanovs – sudraba (7,47, 1991) un bronzas (7,59, 1989). Sudrabs arī Mārim Bružikam trīssoļlēkšanā (17,36 m, 1993), bet lodes grūdējs Jānis Bojārs savu bronzu (19,94 m) pārveda no paša pirmā vieglatlētu pasaules čempionāta telpās 1985. gadā.

Rekordi

Sacensībām Stambulā pieteikušies 349 vieglatlēti un 334 vieglatlētes no 172 valstīm, kas ir rekordskaits. Dohā bija pārstāvētas 142 valstis, Valensijā – 147. Skatītāju īpašo uzmanību piesaistīs divas dāmas. Etiopijas skrējēja Meserata Defara par pasaules čempioni 3000 metros kļuvusi jau četras reizes pēc kārtas un nu cīnīsies par piekto titulu, bet par ceturto – Krievijas kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva. Nesen viņa, pārvarot 5,01 m, jau trīspadsmito reizi uzlaboja pašai piederošo pasaules rekordu telpās.