Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. septembris, 2013
Drukāt

“Dīvānzemnieku” skaits samazinās, ražojošie lauksaimnieki saņem krietni vairāk

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saņēmām 22 jautājumus, visus no mazajiem un vidējiem zemniekiem. Lielajiem zemniekiem, kā secināja Vītola-Helviga, “spēles laukums” ir skaidrāks, viņi vairāk interesējas par aktualitātēm, viņu intereses labi pārstāv dažādas organizācijas, tāpēc viņa arī mazos zemniekus aicina būt aktīvākiem.

– Beidzas viens Eiropas septiņu gadu naudas periods. No 1. janvāra sāksies nākamais…

– 2014. gadā lauksaimnieki atbalstu saņems pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem. Pārmaiņas gaidāmas ar 2015. gadu.

– Jaunā nauda pēc vecajiem noteikumiem?

– Tieši tā būs 2014. gadā – jaunā nauda pēc vecajiem nosacījumiem. Bet ar 2015. gadu gan gaidāmas pārmaiņas. Jaunās regulas, kas noteiks, kam un kā naudu drīkstēs izmantot, vēl tikai top.

– Kādi secinājumi par septiņiem aizvadītajiem gadiem? Lauksaimnieki saņēmuši, cik pelnījuši, cik pienākas, vai tik, cik varēja dabūt?

– Protams, ikviens gribētu saņemt vairāk un arī mēs gribētu sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu, bet ir saņemts pēc tādiem nosacījumiem, pēc kādiem Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Kad Latvija pievienojās ES, platībmaksājumos (gan tiešmaksājumos, gan arī Lauku attīstības plāna maksājumos) izmaksājām 82 miljonus latu, bet pagājušajā gadā – jau 177 miljonus. Pavisam kopš pievienošanās ES platībmaksājumos izmaksāti 1,25 miljardi latu. Atgādināšu, ka 2004. gadā vienotā platību maksājumu likme bija 13,65 lati, šogad tā provizoriski būs 65 lati. Nākamajā periodā būs vēl lielāks pieaugums. Izaugsme ir liela.

– Pietiekami? Artūrs Liepiņš no Liepkalniem uzskata, ka mums jāmaksā tikpat, cik citu ES valstu zemniekiem. Patiesībā tā uzskata visi zemnieki.

– Piekrītu, ka atbalstam jābūt vienlīdzīgam, ja salīdzina ar situāciju vecajās ES dalībvalstīs.

– Liepiņš sauc pēc tiesas: “Ja tas netika panākts ne iepriekš, ne arī nākamajiem septiņiem gadiem, tad gan valdība, gan ministrs, gan EP deputāti nav izpildījuši savu uzdevumu un jāsauc pie atbildības!”

– Zemkopības ministrijas, Eiroparlamenta deputātu, Ministru prezidenta un zemnieku organizāciju kopīgi izkarotais nākamajam periodam ir liels ieguvums. Laikā, kad ES budžets lauksaimniecībai samazinās par 17%, Latvijai panākts pieaugums 50%, turklāt varēs turpināt maksāt papildus valsts tiešos maksājumus. Nesen Vācijā tikos ar Ziemeļreinas-Vestfālenes lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, kuri runāja par dramatisku samazinājumu turpmākajos gados. Pat tagad viņi saņem 15% ES atbalstu investīciju projektos, kad mūsu zemnieki, piemēram, piena fermu būvniecībai saņem līdz pat 70% atbalsta intensitāti.

 

Biosaimniecība – Latvijas niša

– Kāpēc Latvijā bija un ir viszemākie tiešmaksājumi, ja visiem jaunpienācējiem aploksnes tika sarēķinātas pēc vienādiem kritērijiem?

– Diemžēl ražošanas līmenis Latvijā, ko ņēma par bāzi aprēķiniem, bija zems. Šaubos, vai tik zemas ražas, kādas toreiz uzrādīja paši zemnieki aprēķiniem, mums bija.

Tomēr pozitīvi var vērtēt to, ka kopš 2004. gada pieteiktā platība maksājumiem ir ievērojami palielinājusies. Toreiz – 1,33 miljoni hektāru, šogad – jau 1,63 miljoni hektāru. Protams, ir labi, ka 300 tūkstoši hektāru zemes apgūti papildus, Latgale daudzviet izskatās krietni sakoptāka, nekā tas bija. Tas, pateicoties maksājumiem mazāk labvēlīgo teritoriju atbalstam, taču atcerēsimies, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 2,4 miljoni hektāru.

– Latvija ir sakoptāka. Produktīvāka vai zaļāka?

– Jā, Latvija ir gan sakoptāka, gan produktīvāka. Tomēr daudz zemes izmantotas lauksaimnieciskajā ražošanā. No 2,4 miljoniem lauksaimniecībā izmatojamās zemes platību maksājumus saņem vien par 1,63 miljoniem hektāru.

Viena no būtiskākajām tendencēm iepriekšējā periodā ir bioloģiskās lauksaimniecības attīstība, platības pieaugušas četrkārt – no 43 tūkstošiem līdz 182 tūkstošiem ha. Tā ir viena no straujāk augošajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm un ir laba niša – Latvijas pārtika ir ļoti kvalitatīva, ar šo saimniekošanu var nodarboties arī mazās saimniecības, tas atbilst zaļas valsts tēlam.

Problēma ir tā, ka ir daudz bioloģiski ražotu produktu, kas nenonāk līdz patērētajam, piemēram, bioloģiskais piens kombinātā tiek sajaukts kopējā katlā ar pārējo. Mēs strādājam, lai šo problēmu novērstu. Arī pārstrādes uzņēmumos attiecīgi jābūt bioloģisko produktu līnijām, tieši šobrīd pārstrādātāji iesniedz savus projektus šāda atbalsta saņemšanai.

Līdz šim daļa saimniecību varēja būt bioloģiska, daļa – ne. Nākamajā periodā visai saimniecībai būs jābūt bioloģiskai, lai pretendētu uz atbalstu.

– Sakopta zeme vēl nav ražojoša zeme.

– Daudzi agrāk pārmeta, ka “dīvānzemnieki” saņem tikpat lielus platībmaksājumus kā ražojošie. Tagad tas tā vairs nav. Piemēram, 20 ha liela saimniecība, kas tikai appļāva zemi un kurā nebija lopu, pērn saņēma aptuveni 1185 latus. Tikpat liela saimniecība, kas atrodas mazāk labvēlīgā apvidus teritorijā un tur vismaz septiņas govis, kurā ražo arī graudus, pienu, jau varēja saņemt 2997 latus. Var redzēt, ka aktīvs zemnieks saņem vairāk. Tā ir atšķirība starp ražojošu un neražojošu zemnieku.

– Nākamajā periodā atšķirības vēl vairāk palielināsies?

– Atkarībā no tā, vai paturēsim vienotā platību maksājuma shēmu vai pāriesim uz maksājumu tiesībām par hektāru, kas mums būtu pilnīgi jauna un neapgūta kārtība, bet kas vecajā Eiropā darbojas. Par to vēl tiek diskutēts ar lauksaimnieku organizācijām. Man gan gribētos, lai maksājumu shēma paliktu iespējami vienkārša un skaidra.

Tādās robežās, kādas pieļauj likumi, Zemkopības ministrija jau tagad konsekventi veikusi arvien lielāku diferenciāciju. Piemēram, atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem (MLA) pienākas tikai ražojošām platībām. Piemēram, šis atbalsts pļavām un ganībām pienākas tikai tad, ja ir noteiktais lopu vienību skaits uz hektāru.

 

Kāpēc nemaksā?

– Pēterim Baranovskim no Līksnas, kuram ir trīs hektāri bioloģiskās pļavas, MLA nemaksā, kaut gan viņš pļavu nopļauj, ar savu traktoru sarullē un pārdod kaimiņam lopbarībai, jo viņam pašam lopu nav…

– Jā, par bioloģiskām pļavām bez lopiem MLA atbalsts nepienākas. Tādi ir šā brīža nosacījumi, un šādu pieeju atbalsta arī lauksaimnieku organizācijas. Ja ir vēlme kaut ko mainīt nosacījumos, gribu aicināt lauksaimniekus: esiet aktīvāki, tagad mainās ES budžeta periodi, un ir iespēja jaunos nosacījumus veidot atbilstošākus jūsu interesēm. Rudenī būs reģionālās konferences lauksaimniekiem, apmeklējiet tās, izsakiet savu viedokli!

– Līdzīgs ir jautājums, kāpēc šādos gadījumos neatmaksā akcīzi dīzeļdegvielai.

– Nevar salīdzināt dīzeļdegvielas apjomu, kāds vajadzīgs graudus vai pienu ražojošai saimniecībai, ar to saimniecību, kas vienreiz nopļauj zāli. Tāpēc arī šāda atšķirīga pieeja.

– Ziedonis Veinbergs apgalvo, ka ļoti daudz – 30% – mazo saimniecību esot neatbilstības, kā dēļ tiešmaksājumi netiek izmaksāti. Tā ir taisnība?

– Desmitreiz mazāk! Saimniecībām, kurām mazāk par 20 ha, neatbilstības ir 3,6% pieteikumu. Tik daudz saimniecību arī maksājumus nesaņem. Tiesa, tādu, kuriem maksājumi samazināti, ir vairāk. Ļoti līdzīgi kā kaimiņvalstīs un arī citur Eiropā (tur vidējie rādītāji par saimniecībām, kas maksājumus nesaņem, ir ap pieciem procentiem).

– Zemniece Inese no Limbažu novada un vēl divi zemnieki uzskata, ka atbalstu vajadzētu maksāt augustā un septembrī, kad zemniekiem vairāk nepieciešami līdzekļi rudens aršanai un lopbarības sagādei. Šis ir tukšais periods naudas ieņēmumu ziņā un īpaši kritisks mazajām saimniecībām.

– ES pieļauj platību maksājumu izmaksu no 1. decembra. Ar īpašu saskaņojumu drīkst maksāt no 16. oktobra, kad sākas Eiropas lauksaimniecības fonda jaunais finanšu gads. Latvija visus šos gadus izmantojusi šo iespēju. Tādi ir nosacījumi.

Savukārt agrāk nekā kaimiņvalstis sākām izmaksāt avansu papildu valsts tiešmaksājumiem. Kopš 18. jūlija esam izmaksājuši jau 23 miljonus latu. Latvija no visām ES valstīm procentuāli visvairāk tiešmaksājumu pārskaita tajā pašā gadā, nevis nākamajā.

– Pirmais, šķiet, bija vēlēšanu gads, kad to sāka… Ieva Beldava vaicā, kad šogad sāks maksāt tiešmaksājumus par platībām un kāda būs summa par hektāru?

– Provizoriski, kā jau minēju, vienotā platību maksājumu likme būs 65 lati par ha. Arī šogad maksāsim avansu iespējami agrāk. Pēc 16. oktobra LAD vajadzēs kādu nedēļu, lai sakārtotu sistēmu atbilstoši jaunajiem ES budžeta kodiem. Tātad sāksim maksāt oktobra beigās. Ir rāmis, ko pārkāpt nedrīkstam.

– LAD pērn paziņoja, ka visiem MLA tiek izmaksāts decembrī, izņemot tos, kuriem bija jāprecizē bloka kartes. Tātad tiem, kuriem bija kļūdas. Kādai mūsu lasītājai kļūdu nebija, bet tik un tā naudu ieskaitīja vēlāk – janvārī. Viņa bija aizņēmusies naudu degvielai un kulšanai un tādēļ gada beigās nokļuva neapskaužamā situācijā.

– Iespējams, ka problēma bija kādam citam pieteicējam, kuram zeme robežojas ar Ineses zemi.

Gada beigās LAD sakrājas ļoti daudz darba, tāpēc strādājam sestdienās un ilgāk vakaros. Mums atvēlēto budžetu līdz gada beigām vienmēr esam izmaksājuši.

Inesei varu ieteikt iesniegt maksājumu pieteikumus elektroniski, tos sistēma apstrādā ātrāk. Ja ir liela nepieciešamība norēķināties ar piegādātājiem, dodiet rakstisku ziņu LAD reģionālajā pārvaldē, iespēju robežās cenšamies palīdzēt šādos gadījumos.

– Ivars no Dobeles novada ir neapmierināts, ka mazajām saimniecībām maksā mazākus tiešmaksājumus un arī degvielas akcīzes atmaksu noņēma. “Vajadzētu tādu atbalstu mazajiem, lai arī mēs varētu nopirkt traktoru, sējmašīnu,” viņš aicina.

– Tiešmaksājumi ir vienādi visām saimniecībām. Tendence ir gluži pretēja: no pagājušā gada lielajām saimniecībām veiktas tā sauktās modulācijas – tām, kas saņēma virs 5000 eiro, maksājumi tika samazināti par 10%, bet virs 300 tūkstošiem (tādas gan ir tikai dažas) – ieturēti vēl 4%.

Jā, attiecībā uz degvielu ir diferenciācija, ko ministrija apzināti iekļāvusi, jo degviela ir atbalsts ražojošiem lauksaimniekiem. Tāpēc ir iestrādāta norma, ka jābūt vismaz 200 latu ieņēmumiem no hektāra. Bezakcīzes dīzeļdegvielas saņemšanas priekšnosacījumi ir ieņēmumi un attiecīgais lopu blīvums uz pļavu un ganību hektāru. Atbalsts nav atkarīgs no saimniecības lieluma.

– Zemes īpašniece no Siguldas novada iznomājusi to pirms 10 gadiem bez jebkādas samaksas. Viņa vēlējās noskaidrot no nomnieka, cik viņš saņem tiešmaksājumos, bet viņš nesakot. Vai zemes īpašniekam ir tiesības uzzināt, kādus platībmaksājumus saņem viņa zemes apsaimniekotāji?

– Viņai ir tiesības to zināt – jāuzraksta iesniegums LAD, pievienojot zemes īpašumu apliecinošo (zemesgrāmatas) dokumenta kopiju, un atbilde tiks sniegta.

 

Strīdīgā appļaušana

– Ziedonis Veinbergs Amatā zemi noganījis ar lopiem, bet palikušos kušķus pēc tam nav nopļāvis. Saņēmis trīs gadu sankciju.

– Par tikai noganītu pļavu pirmajā gadā trīs gadu sankcijas neliek! Pirmajā gadā par to atbalstu samazina. Sankcijas piemēro, ja teritorija ilgstoši netiek ne appļauta, ne noganīta.

– Cik augstu jāappļauj zāle? Noteikumi paredz, ka 8 – 10 cm augstumā. Sašķīvjojot ganību, ne visa sasmalcinās, kādreiz biezāks slānis nogulst pie zemes, bet pēc laika paceļas. Atbrauc LAD inspektors un neieskaita kā apstrādātu.

– Diski nav paredzēti zāles pļaušanai. Šogad tik tiešām bija vairāki gadījumi, kad zāle tikai piegludināta. Mēs vērtējam pļāvuma kvalitāti visā laukā. Pirmajā gadā gan tikai samazinām summu, jo tā var būt nezināšana.

– Stankeviča kungs sūdzas, ka bioloģiski daudzveidīgās pļavas jāappļauj no 1. līdz 15. augustam. Agrāk bija līdz 10. septembrim. Nepaspēja. Nopļāva 22. augustā. Tiešmaksājumus neizmaksāja vispār. Kāpēc neļauj nopļaut agrāk? Tad zāli varētu pārdot lopbarībai.

– Bioloģisko daudzveidību var saglabāt, ļaujot ienākties augu sēklām, tāpēc agrāk to neļauj nopļaut. Termiņu kungs ir pārpratis, jo šāda pļava jānopļauj no 1. augusta līdz 15. septembrim. Termiņi nav mainījušies. Ja Stankeviča kungs nopļāva 22. augustā, tad pareizā laikā. Ir bijusi kāda cita problēma. Iesaku rakstīt mums vēstuli, norādot pieteikuma numuru, tad sniegsim precīzāku atbildi.

– Vairāki zemnieki iebilst, ka apsekošana notiek bez viņu klātbūtnes. Nofotografēt varot arī svešu zemi, viņi pieļauj.

– Mēs zvanām zemniekiem, lai pieteiktu vizītes, pa viņu norādīto tālruņa numuru. Ja neatbild, tad kontrolieri tik un tā brauc. Ja kavēsimies ar pārbaudēm, kavēsimies arī ar maksājumiem.

Mums nav nekādas intereses nesamaksāt zemniekam. Gluži pretēji – lauksaimniekam, kurš godprātīgi strādā, mēs gribam samaksāt maksimālo iespējamo. Mēs kopīgi novēršam kļūdas, kas radušās neuzmanības dēļ. Ja sistēmā redzam, ka zemnieks visus gadus saņēmis MLA, bet vienu gadu aizmirsis ievilkt krustiņu, tad sazināmies ar viņu un pārprasām.

– Lai spriestu par jūsu ieinteresētību, jautājums: kur paliek neizmaksātā nauda?

– Neizmaksātā nauda no Lauku attīstības plāna pasākumiem (MLA, agrovide) paliek tālākai izmantošanai plāna ietvaros. Vienotā platību maksājuma samazinājums paliek ES budžetā. Pagājušajā gadā tie bija apmēram 500 tūkstoši lati.

– No Džūkstes atnāca ziņa, ka ģeologi izrakņājuši zemi, meklēdami iežus. Atstāja bedres un uzbērumus. Atbrauc LAD inspektors un pasaka: “Nepatīk topogrāfija.” LAD neizmaksā tiešmaksājumus par visu lauku.

– Ja nekas neaug, nevaram maksāt. Ja sabojāts viss lauks, tad maksājumus nemaksā; var būt sabojāti līdz 20%, tad maksājumus var saņemt. Lauksaimnieks, visticamāk, saskaņoja rakšanu, bet, ja ģeologi pēc rakšanas veikšanas zemi nesakopa, jāvēršas tiesā.

– Ziedonis Veinbergs izteica atzinību LAD. Viņam Valmieras LAD pārbaude atrada aroniju krūmu laukā mazu eglīti un arī neappļautas krūmu starpas. To pieskaitīja neapstrādātai zemei, kaut gan 40 cilvēki novāca ogas. Turklāt aronijas apakšējos zaros labāk nogatavojas, ja ir zāle un apakšā nestaigā caurvējš. Tiešmaksājumus atteica. Pārsūdzēja, atbrauca no centrālā aparāta, pārskatīja un atcēla reģionālā LAD lēmumu. Šis gadījums parāda, ka vienu un to pašu lauku var vērtēt dažādi.

– Ir gadījumi, kad atceļam RLP lēmumus. Pārsūdzību ir daudz, katru dienu divas trīs sūdzības, katru pārbaudām. Braucam atkārtoti pārbaudīt uz vietas. Parasti šajos gadījumos nevar vainot reģionālo iestāžu darbiniekus nekompetencē, viņi stingri ievēro procedūru. Tomēr gandarījums, ka atsevišķos gadījumos, dziļāk analizējot situāciju, ir izdevies atrisināt lietas.

– Valentīnam Evertovskim Smiltenes pusē LAD licis atmaksāt 700 latus par nenopļautiem 4,7 ha zemes. Ziņojumu saņēmis 2012. gada 23. jūlijā, bet termiņš, līdz kuram nauda jāatdod, bijis 15. augusts. Kā var likt atmaksāt tik lielas summas tik īsā laikā?

– Jā, zinu šo gadījumu. Konkrētajā gadījumā runa ir par ilgstoši nekoptām platībām, kas tika pieteiktas maksājumu saņemšanai, turklāt divus gadus pēc kārtas. Saprotu, ka nav vienkārši tik ātri atmaksāt naudu, kā to nosaka normatīvie akti, LAD arī gribētu pagarināt atmaksas termiņu. Rosināsim izmaiņas normatīvajos aktos.

– Kad pavasarī deklarē platības, neviens jau nezina, vai nesaslims, vai nesalauzīs kāju. Kā Juris Bērziņš Raunas pusē, kurš slimības dēļ nav spējis apkopt visus laukus.

– Bērziņa kungs diemžēl laikus neinformēja mūs par saslimšanu, tāpēc tika uzrēķinātas sankcijas. Ja zemnieks ilgstoši slimo un zina, ka nespēs apsaimniekot zemi, jāinformē LAD. Šādā gadījumā LAD vērtē, nesamaksā atbalstu par neapstrādāto platību, bet arī sankcijas nepiemēro.

– Kādai zemniecei nekas cits neatlika kā slapjo zemi šopavasar atstāt papuvē. Augsnes atjaunošanai iesējusi āboliņu. LAD neieskaitīja tiešmaksājumos, jo atjaunošanai iesēta nepareiza kultūra.

– Tā nevarētu būt. Vienoto platību maksājumu maksā, ja zeme ir apstrādāta. Vienalga, ar ko apsēta. Maksājam arī par papuvi, te ir kāda nesaprašanās. Varbūt runa ir par MLA maksājumu, kur papuve nevar būt lielāka par 30% no deklarētās platības. Tad šo maksājumu gan zemniece nesaņems.

– Zemnieks Valdis Briedis no “Pūkām” Ipiķos šajā slapjajā pavasarī nevarēja apstrādāt zemi un 40% atstāja papuvē, bet tiešmaksājumus un degvielu tās apstrādei nedodat…

– Degvielu nedod, ja papuvē virs 30%. Tādi ir spēles nosacījumi, kas visiem bija zināmi jau iepriekš. Vienoto platību maksājumu var saņemt arī par papuvi.

– Kādam kurzemniekam ar katru gadu samazinās zemes kopējā platība (jo robežu plāns izgatavots ar ierādīšanas metodi), taču pēdējos gados arī LAD kartēs platības ar katru gadu samazinās, un 2013. gadā – vēl par 0,5 ha. Aizdomas, ka ortofotogrāfijā meža ēna ieskaitīta pie meža platības.

– Vismaz trešdaļu no visām ortofoto kartēm katru gadu atjaunojam. Šogad tās bija skaidrākas nekā iepriekšējos gadus. Pieļauju, ka atsevišķos gadījumos meža ēna var atstāt ietekmi – lai to pārskatītu, jāraksta vēstule LAD. Pushektārs ir liela novirze, LAD speciālisti brauks un veiks apsekošanu dabā.

– Ziedonis Veinbergs redzējis, kā kontroliere, jauna meitene, ar GPS iebrida laukā dziļāk, nevis mērīja stūros.

– Mūsu kontrolieriem lauks ir ne tikai jāpārmēra, bet arī jānosaka, kāda kultūra aug laukā, meitenei bija pat pienākums iebrist dziļāk laukā, lai redzētu, kas tur aug. Mums ir bijuši gadījumi, kad gar ceļa malu ir kāda kultūra, bet vidū – nekā.

 

Zemes atkarošanu no krūmiem neatbalsta

– Aivars Broks sauc pēc pielaidīgākām prasībām tiem, kuri sāk apgūt aizaugušās platības, tas ir, novāc krūmus. Bieži gadoties kļūdas, nevar paspēt termiņā, bet uzreiz sekojot sankcijas.

– Ja grib atkarot teritorijas, tas ir apsveicami. Ja darbs iet lēnāk, nekā cerēts, vajag ziņot pārvaldei – mēs brauksim pārbaudīt iespējami vēlāk. Šī sezona gan ir beigusies.

Diemžēl platību maksājumus var saņemt tikai par tām platībām, kas 2003. gadā bija labā lauksaimnieciskā stāvoklī. Ja tagad ir sakopta platība, kas 2003. gadā nebija labā lauksaimnieciskā stāvoklī, par to diemžēl atbalstu pagaidām saņemt nevar. Šīs platības kvalificēsies atbalstam no 2015. gada, varbūt no 2014. gada.

– Ja slapja, krūmiem aizaugusi ieplaka tiks pārvērsta par lauksaimniecībā izmantojamu, vai nākamajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam būs iespējas par to saņemt platībmaksājumus?

– Jā, no 2015. gada arī tās saņems tiešmaksājumus. Mēs ļoti ceram, ka ministrijai izdosies panākt vienošanos ar EK par šīs normas atcelšanu no 2014. gada. Kad izdosim platību maksājumu rokasgrāmatu, tajā jau būs precīza atbilde uz šo jautājumu.

– Vēl viens zemnieks norāda, ka likvidējis krūmu pudurus, bet tos nav uzrādījis LAD bloka kartēs (kurās vēl parādās krūmi). Tik un tā saņemta LAD vēstule ar pieprasījumu precizēt lauku platības, jo zeme, kas 2003. gadā nebija LIZ stāvoklī, nevarot pretendēt uz platībmaksājumiem.

– Visticamāk, pieprasījumā vēl palikušas lauku platības, kas nebija labā lauksaimnieciskā stāvoklī 2003. gadā. Ja ir kādas problēmas, šaubas, uzturiet kontaktus ar reģionālo pārvaldi vai rakstiet iesniegumu. Sniegsim atbildi par konkrēto problēmu.

– Nav tik vienkārši: daudzi no tiem, kas zvanīja, atzina, ka ar LAD ir tāpat kā ar VID vai PVD, tikai pa labam, ar konfektēm. Nevarot tā prasīt. Tāpēc jau zvanīja mums. Bail no revidenta!

– Lai negaida kontrolieri, bet droši atbrauc uz reģionālās pārvaldes klientu apkalpošanas daļu un uzdod savus specifiskos jautājumus. Mūsu darbiniekiem jāspēj izskaidrot klientam, par ko un cik maksā un par ko – ne. Tāpēc mēs strādājam.

– Vai pieteikšanās kārtība nākamajā periodā būs atšķirīga? Dzirdēju, ka mazajiem zemniekiem, kuriem būs tiesības izvēlēties 500 eiro atbalstu, būs jāpiesakās rudenī.

– Kā jau minēju, nākamais gads vēl būs pēc vecajiem noteikumiem. Izmaiņas stāsies spēka no 2015. gada, un līdz tam laikam noteikumi tiks izstrādāti, arī mazo lauksaimnieku shēmai. Šāda shēma ar 2015. gadu būs, bet, kad notiks pieteikšanās, vēl nevaru pateikt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+