Divas frakcijas īpaši pretendē uz Saeimas spīkera amatu 0
Uz Saeimas priekšsēdētāja amatu pašlaik pretendē Jaunā konservatīvā partija (JKP) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina valdības veidošanas sarunās iesaistīto politiķu teiktais.
Politiķi turpina neformālās sarunas, lai vienotos par 13.Saeimas Prezidiju. Piemēram, piektdien esot notikusi tikšanās četru partiju sastāvā – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!” (AP) un VL-TB/LNNK, liecina politiķu neoficiāli paustais. Piektdien vienošanās netika panākta, līdz ar to tuvākajās dienās, līdz 6.novembrim, šādas neformālās partiju konsultācijas turpināsies.
Kā liecina politiķu neoficiāli paustais, lielāka interese par spīkera amatu esot JKP un VL-TB/LNNK. JKP spīkera amatā vēlētos redzēt topošo deputāti Dagmāru Beitneri-Le Gallu, bet VL-TB/LNNK – pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kura priekšvēlēšanu laikā tika pieteikta kā aizsardzības ministra amata kandidāte. Līdz šim arī neesot sekmējies panākt vienošanos par jaunu Prezidiju, kurā būtu pārstāvētas piecas lielākās frakcijas.
Partijas “KPV LV” Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems aģentūrai LETA prognozēja, ka vienošanās par Prezidiju varētu tiks panākta pirmdien. Tā kā politiskais spēks nepretendē uz Saeimas spīkera amatu, tad “KPV LV” arī neesot sarunu “galvenais risinātājs”.
TV3 vēsta, ka “KPV LV” kandidāts darbam Saeimas Prezidijā būšot Artuss Kaimiņš, kuru partija vēloties redzēt Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā. Kaimiņš aizvadītajā Saeimā nereti saņēma Saeimas sēžu vadītāju aizrādījumus par uzvedību parlamenta sēdēs.
Politiķis izteicās, ka nepieciešams ņemt vērā eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomu sarunas risināt diskrēti.
JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām partijas nav panākušas vienošanos par Prezidiju, taču konsultācijas turpināsies. Viņš apliecināja, ka JKP plāno virzīt savu pārstāvi parlamenta spīkeres amatam. Skaidrojot to, kāpēc sarunās piedalīties nebija aicināta “Jaunā Vienotība”, Bordāns norādīja, ka Prezidijā būtu jāstrādā piecu lielāko frakciju pārstāvjiem. Savukārt “Jaunajai Vienotībai” 13.Saeimā ir vismazākā frakcija.
AP ir gatava turpināt strādāt, lai 13.Saeimas darba pirmajā dienā 6.novembrī būtu iespējams ievēlēt Prezidiju, tādējādi arī parādot topošās koalīcijas spēju sadarboties, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Vienošanās panākšana par Saeimas vadību pašlaik ir prioritārs jautājums, par kuru politisko spēku konsultācijas turpināsies arī pirmdien.
VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA apliecināja, ka nacionālā apvienība Saeimas priekšsēdētāja amatam plāno virzīt Mūrnieci, bet partijas līdz šīm nav vienojušies par Prezidija sastāvu. Ja vienošanās netiek panākta, tad VL-TB/LNNK atbalstītu risinājumu 6.novembrī pārvēlēt pašreizējos Prezidija locekļus.
Arī iepriekš vairāki politiķi pieļāva iespēju, ka pirmajā Saeimas sēdē varētu tikt pārvēlēti četri pašreizējie parlamenta Prezidija locekļi – priekšsēdētāja Mūrniece, viņas vietnieki Inese Lībiņa-Egnere (JV) un Gundars Daudze (ZZS), kā arī parlamenta sekretārs Andrejs Klementjevs (S).
Pret šādu risinājumu gan iebilstot lielākās no Saeimā jaunievēlētām partijām.
Ņemot vērā mēģinājumus vienoties par Prezidiju, valdības veidošanas procesā pagaidām esot paņemta nosacīta pauze.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nākamnedēļ trešdien varētu vēlreiz tikties ar trim Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī nosaukt to, kuram uzticētu valdības veidošanu.
Iepriekš Vējonis 13.Saeimā ievēlēto partiju darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtēja kā neapmierinošu, tādēļ šonedēļ Rīgas pilī tikās ar “KPV LV” Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības “Attīstībai/Par!” Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.
