Divas lielākās ostas nedomā privatizēt 0
Zatlera Reformu partija (ZRP) noliedz publiski izskanējušos apgalvojumus, ka tā būtu atbalstījusi Ventspils domes deputāta Aivja Landmaņa (ZRP) vadītās biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) priekšlikumus tirgot biržā Rīgas un Ventspils brīvostu akcijas.
“Šāds priekšlikums nekad nav ticis apspriests un virzīts ne ZRP frakcijā, ne valdē. Tāpat BATL nav informējusi ZRP par šāda priekšlikuma iesniegšanu Satiksmes ministrijā un sabiedriskās organizācijas ieceri īstenot tās pieņemšanu Saeimā,” informēja ZRP pārstāve Daiga Holma.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) norāda, ka patlaban neredzot nekāda pamata runāt pat ostu privatizāciju, jo nesaskatot to kā risinājumu kādai no identificētajām problēmām ostu darbā.
“Pati par sevi ostas nonākšana privātās rokās tikai sarežģītu interešu konflikta novēršanas un dažādu loģistikas posmu koordinācijas problēmu,” skaidro Sprūdžs.
Kā ziņoja “TV3” raidījums “Nekā personīga”, 2010. gada vidū vairākas ministrijas saņēma paziņojumu no Ķīnas vēstniecības ekonomikas atašeja. Tajā bija minēts, ka Ķīnas uzņēmumu grupa HNA būtu ieinteresēta iegādāties aviokompāniju “Air Baltic”, Rīgas lidostu un Rīgas brīvostu. Ap to pašu laiku sarunās ar Latvijas valdības pārstāvjiem savu interesi par Rīgas ostas iegādi izrādījusi Apvienoto Arābu Emirātu kompānija “Dubai Port World”. Sarunas neturpinājās, un tālāki lēmumi nesekoja, jo likums neļauj pārdot ostas.
Lai uzlabotu ostu likumu, šobrīd Satiksmes ministrijā izveidota darba grupa.
BATL izplatījusi paziņojumu presei, kurā noliedz, ka jebkad būtu rosinājusi privatizēt Rīgas un Ventspils brīvostas. BATL uzsver, ka attiecībā uz iespējamo ostu pārvaldības modeļa maiņu nav piedāvājusi konkrētus risinājumus, bet gan aicinājusi visas iesaistītās puses uz publisku diskusiju, jo uzskata, ka kapitālsabiedrības pārvaldības modelis, iespējams, varētu izrādīties efektīvāks par patlaban izmantoto.
“Mūsuprāt, tas ir veids, kā padarīt ostu darbību mazāk politizētu un, ja mēs kotējam tās lietas vēl biržā, tad arī atvērtāku. Tas nozīmē, ka tad būs biržas instruments, kur mazākuma akcionārs sekos caur depozitāriju līdzi un prasīs dažādas atskaites, lai nenotiktu naudas izšķērdība,” stāstīja Landmanis.
