Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. aprīlis, 2015
Drukāt

Divas māsas, viens īpašums – ko drīkst un nedrīkst darīt kopīpašnieks? (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Pirms vairākiem gadiem es un māsa no vecmāmiņas mantojām īpašumu, katra saņemot pusi no tā. Līdz šim brīdim māsa neko ar īpašumu nedarīja, bet es tajā dzīvoju un apsaimniekoju. Tagad māsa izdomājusi savu daļu pārdot, bet man nav naudas, lai no viņas to pusi atpirktu. Esmu dzirdējusi: ja pēc vairākkārtēja lūguma atsakos izpirkt viņas daļu, māsa var pārdot visu. Vai tas atbilst patiesībai? LAIMA RĪGĀ

Šajā gadījumā māja ir jūsu un māsas kopīpašums. Civillikums paredz, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu gan kopumā, gan arī atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, šāda rīcība ne tikai nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Neviens atsevišķs kopīpašnieks nedrīkst bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām (piemēram, ieķīlāt), ne to atsavināt (kopumā vai pa daļām), ne arī citādi pārgrozīt (piemēram, pārbūvēt). Tāpēc katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šīs tiesības viņam nevar atņemt pat ar balsu vairākumu.

Savukārt katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tāpēc viņš drīkst ar to rīkoties, ja vien tas neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Tas nozīmē, ka katram kopīpašniekam ir tiesības viņam piederošo kopējās lietas daļu atsavināt (pārdot, dāvināt) vai ieķīlāt.

Ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks pārdod savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, piemēram, Pēterim, pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta (tas tiek sastādīts starp pārdevēju un pircēju) saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesības. Ja pirmpirkuma tiesības nav bijis iespējams izmantot otra kopīpašnieka vainas dēļ (piemēram, nav atsūtīts paziņojums), paliek iespēja vēlāk izmantot izpirkuma tiesības jau no Pētera par tādu pašu cenu, kā viņš maksājis. Tātad jūsu māsa drīkst pārdot tikai savu domājamo daļu, nevis visu īpašumu. Ja jūs piekritīsiet viņas noteikto cenu maksāt, varēsiet būt pircēja vietā ar tādiem pašiem nosacījumiem. Ja atteiksieties iegādāties vai neatbildēsiet uz priekšlikumu, pēc divu mēnešu termiņa beigām īpašumu iegūs cits pircējs, piemēram, Pēteris.

Taču jāatceras: lai Pēterim dāvinātu savu daļu (tikai savu daļu!), māsai vispār nav jāsaņem jūsu piekrišana. Izņēmums var būt arī gadījumā, ja jūs savulaik, piemēram, kārtojot mantojumu, būsiet izsniegusi māsai pilnvaru ar tiesībām rīkoties ar jūsu daļu. Tad gan viņa varēs pārdot visu īpašumu, ja jūs pilnvaru laikus neatsauksiet.

Likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, turpretī katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt īpašuma dalīšanu. Ja nevar vienoties par dalīšanas veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas ap­stākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai nosaka īpašumu pārdot, ieņemto naudu izdalot starp kopīpašniekiem, vai arī izšķir jautājumu ar lozi (it īpaši tad, ja jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kuram jāpiešķir nauda).

Tas nozīmē: ja Pēteris jums šķitīs nepieņemams kaimiņš, varēsiet māju dalīt vai nu reāli (ja tas ir iespējams un viņš būs ar mieru), vai arī vēršoties tiesā.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, noteikumi nerunā tam pretim, var katrā laikā prasīt īpašuma dalīšanu.

    Bet ja jūrmalgeits vienmēr veido jaunus, drastiskus noteikumus par zemes platību apmēriem, un zemes kopīpašnieki nevar ne mūžam atdalītries no kopīpašuma statusa.
    Kur ir likums, kas aizsargā mūsu tiesības, jebšu tādas nepastāv!!! Un ko dara mūsu deputrāti?

  2. Tas nozīmē d…ar visu dziesmu grāmatu,jo tantei nav naudas par ko atpirkt.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+