Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. novembris, 2016
Drukāt

Anna Žīgure: Divas pasaules valsts svētkos (19)

Foto - LETAFoto - LETA

Anna Žīgure

Esam aizvadījuši varenu nedēļu, kam piešķirts patriotiskās nedēļas vārds. Tā ir laba doma – ik gadu no 11. līdz 18. novembrim mūsu sabiedrībai dota iespēja justies kā patiesiem savas zemes saimniekiem. Patriotisma izpausmju tiešām bija daudz – tik daudz, ka kāds Krievijas TV kanāls pat pamanīja Latvijā atdzimstošu fašismu! Tādu iespaidu uz dažiem bija atstājis skaistais Lāčplēša dienas lāpu gājiens.

Par 18. novembri, Latvijas valsts svētkiem, kad no rīta notika studentu korporāciju gājiens uz Brāļu kapiem, bet vakarā vērienīgs lāpu gājiens no Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pieminekļa cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim, līdz šim kaimiņvalstī “patiesība” nav atklāta.

Gājieni un vispār kopā būšana vieno ļaudis, tautu, sabiedrību. Tā tiešām ir brīnišķīga sajūta – stāvēt vai soļot plecu pie pleca starp smaidošiem cilvēkiem, domubiedru vidū, savā neatkarīgā valstī. Šādi brīži, kad aizmirstas sarūgtinājums, rūpes un bažas par šodienu un nākotni, varētu būt biežāk.

Tomēr visas dienas garumā 18. novembrī Rīgā un droši vien arī citur Latvijā varēja vērot vismaz divas paralēlas pašpietiekamas pasaules, kur ļaudis mīt savā realitātē. Vienā pasaulē ir gājieni, koncerti, mūsu armijas parāde, ģimenes sanākšanas, valstsvīru svētku runas, sarkanbaltsarkanie karogi, uguņošanas un vairākas reizes šajā dienā “Dievs, svēti Latviju!”. Acīmredzot tik daudz, ka tas vairs nelikās nekas īpašs. Vismaz TV ekrānos varēja redzēt, ka Daugav­malā dažādu paaudžu cilvēkiem nav iemācīts himnas atskaņošanas laikā stāvēt uz vietas, nesarunāties un pēc iespējas dziedāt līdzi. Līdz Latvijas simtgadei to vajadzētu apgūt.

Tomēr šajā dienā visiem nav vietas tēvzemes mīlestības piesātinātajā, priecīgajā un cerību pilnajā pasaulē. Nav runa par dienestiem, kam ik dienu jāstrādā 24 stundas – slimnīcas un ārsti, medicīnas māsas, ugunsdzēsēji, kārtības nodrošinātāji, robežsargi un vēl citi.

Runa ir par lielajiem un mazākiem veikaliem, tirgiem un citām tirgošanās vietām, kas pilnā spēkā tirgojas, neraugoties ne “uz kādu tur… patriotismu”. Kas ir veikalu darbinieki, kuriem šajā dienā jāstrādā, un kāpēc viņiem nav ļauts būt kopā ar ģimenēm un savu valsti? Kas ir pircēji, kuriem tieši 18. novembrī radusies akūta nepieciešamība apmeklēt tirdzniecības centru, lai nopirktu marinētus gurķus, miltu paku vai šampanieša pudeli? Varbūt iepriekšējās dienās un nedēļās nebija laika iegādāties skrūves, veļas pulveri, barību mājdzīvniekiem, pamperus vai virtuves kombainu?

Visu var saprast, tomēr sajūta ir tāda, ka šie cilvēki – lielveikalu un tirgu īpašnieki un pārstāvji – savās domās un prātos nedzīvo Latvijā, bet gan kādā citā vietā, kam ar mūsu valsti nav nekāda sakara. Esmu dzirdējusi, ka tajās dienās lielveikalu kasēs draudzīgi strādājot tie, kuri laipni atļauj “svinēt latviešiem tos savus svētkus”. Tas, protams, ir sirsnīgs žests, bet vai runa nav par mūsu valsti un saskaldīto sabiedrību? Var turpināt šo domu: iespējams, ka arī pircēji galvenokārt ir tie, kuri jūtas sveši Latvijai un kuriem kopīgi svētki labākajā gadījumā ir kā daudziem padomju okupācijas gados 7. novembris, kad par godu 1917. gada oktobra revolūcijai piešķirtajās brīvdienās varēja pabeigt aizsāktos rudens darbus. Veikali gan bija slēgti…

Nākamie svētki, kuriem tirdzniecības vietas jau gatavojas, ir Ziemassvētki un Jaunais gads. Darba laiks šajās dienās tikšot saīsināts par veselu stundu, un kasieri varēs tikt pie savu ģimeņu eglītēm jau desmitos vakarā! Kāds varbūt teikts, ka tā ir liela cilvēkmīlestība, ko parāda īpašnieki attiecībā pret saviem darbiniekiem un pret tiem, kuri kopīgu svētku dienas un vakarus izvēlas pavadīt veikalos. Man šķiet, ka rezultātā cieš visi – un galvenokārt valsts.

Tirdzniecības asociācijas ierosinātā diskusija par brīvdienām tirgošanās vietā izskatās mirusi, vēl īsti nepiedzimusi. Pretestība ir milzīga. Varbūt mūsu valdībai vai Saeimai tomēr būtu vērts spert pirmo soli un pieņemt lēmumu par kopīgām svētku reizēm visam Latvijā dzīvojošo ļaužu kopumam. Citādi iznāk tā, ka valsts un pašvaldību iestāžu, banku un patriotiski noskaņotu firmu darbinieki ir privileģētākā situācijā nekā tie, kuriem pat valsts svētki nekādi neatšķiras no ikdienas. Īstermiņā droši vien cietīs kādu īpašnieku banku konti, bet ilgtermiņā tas nozīmēs ceļu uz vienotāku Latviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Presbiterānis>Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Visvairāk mums jāmācās no čehiem,slovākiem,ungāriem,poļiem un rumāņiem!

  2. Komentēt atļauj tikai to, kas ir krieviem pa prātam. Mēs, latvieši , domājam savādāk. Tāpēc laikam manu komentāru izdzēsa.

  3. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Mums vēl daudz jāmācās kā uzvesties himnas laikā un ne tikai. Ulmaņlaikos, ejot gar Brīvības pieminekli, kungi noņēma cepuri, tagad pat skanot himnai, daudziem, arī 50 līdz 70 gadus veciem, cepure galvā! Tas pats Daugavmalā. Par līdzdziedāšanu pat nav ko runāt, jo viņi jau nenāk dziedāt himnu, bet skatīties salūtu un himna vienkārši ir jāpārcieš, kā zobu sāpes.
    Tuvojas Ziemassvētki un baznīcas pildīs daudzi “Ziemassvētku bērniņi”- tādi 20, 30 gadīgi akcelerāti ar cepurēm vai (un) tūtēm galvā, un tikai pēc laba brīža šiem pieleks, ka baznīca nav diskotēka.
    Tādi nu mēs esam XXI gadsimtā!

  4. Noklausīta saruna veikalā -sarunājas divas kundzes krievu valodā par Valsts svētkiem.
    Pirmā- šodien pīrādziņus necepšu,bet iešu uz svētkiem pie meitas.Mazdēli svētkus sagaidot ir iemācījušies dziesmiņas.Paēdīsim vakariņas un tad iesim uz uguņošanu Driksas malā.Visiem Kanclerā nopirku svētku lentītes.
    Otrā- man šogad svētki jāsvin vienai,jo bērni svētku laikā būs Spānijā,bet žēl,jo katru gadu svinējām kopā,visi gājām uz uguņošanu,pēc tam iedzērām pa simts gramiem.
    Tātad,ne tikai latvieši svin Valsts gadadienu.Tas mani iepriecināja.

  5. Te nu nav daudz ko iebilst,viss pareizi un pārdomāti,ja nu vienīgi to,ka alkatība(no tirgoņu puses) ir sena kā pasaule.Tā spēj mainīt pat indivīdu iekšēji pilnībā nenoformulējušās ideoloģijas(I.Grigules gadījums).

  6. pariotisma uzplūdus manī izraisīja paziņojums 18.novembrī par algu paaugstināšanu deputātiem teju par 200 eiro nākamgad pēc tam ,kad jau bija izskanēusi ziņa par sociālo iemaksu palielināšanu nepilnu slodzi strādājošajiem,no kuriem lielākajam vairumam tiks liegta iespēja nākošgad vispār saņemt jebkādus ienākumus.Uzņēmumi,kuros viņi strādā tiks vai nu likvidēti vai arī atlaidīs šos darbiniekus.Jā,prot mūsu valdošie tautai svētkos pozitīvas emocijas gādāt.

  7. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    Un, arī: “Katra tauta (t.sk. arī latvāņu lumpeņu “titulnācijas” zombiji) ir pelnījusi tādu “valsti” un tādus “vadošos locekļus” (t.i pie valsts / pašvaldoņu SILES trekni rijošus “vienlīdzīgĀKos cūklopus”), kādus tā dabū uz sava kakla un kādiem ļauj sevi iz(tolerēt) visās atverēs, uz riņķi griežot.”

    =======

    Mediju ziņa (2007. gads): ”Klāt valsts galvenie svētki – Latvijas Republikas proklamēšanas gadskārta. Tiesa, socioloģiskā aptauja liecina, ka 2007. gadā 18. novembri svētīšot vien 30% pilsoņu. Latvijas dibinātājiem 1918. gadā bija sapnis, kuru nokaut nespēja nebrīves gadi. Jautājums – vai šodien to nav aizstājušas dižmanīgas ilūzijas, labticīgi maldi vai izkalkulēti biznesa projekti. Valsts nav vienīgi robežas, himna un karogs. Pirmām kārtām valsts tie ir Latvijas pilsoņi – gan dzīvie, gan mirušie, gan vēl nedzimušie.” (cit. aut.: žurnālists un publicists A. Tarvids)
    ——-
    Mediju ziņa (2008. gads): “Sabiedrība ir vienaldzīga attiecībā pret šo valsti – var jau runāt par iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu, par patriotisko audzināšanu utt., taču rezultāti ir nožēlojami, īpaši jau – tieši attiecībā uz valsts varas un politekonomiskās “elites” subjektiem”, atzīst speciālisti un eksperti, komentējot socioloģisko pētījumu rezultātā konstatēto faktu, ka sabiedrības lielākajai daļai ir vienaldzīga gan valsts, gan tās svētku dienas.
    ——-
    .
    Svētku diena – “valstij” un “vaukšķiem”.
    (kāda nu kuram iegadījusies…)
    ( Iz “O.M.© arChīva”, ANNO ~ 05. / 11. 200…? )
    .
    Skan standartfrāžu pauzēs standartdziesmas,
    Iekš raidfrekvencēm un pa TV-kasti.
    &
    Sīc kafej’s trumulis uz gāzes liesmas,
    Un sjunīt’s jestri savicina asti.
    .
    Ir šodien ( “valstij” ) Lielā Svētku diena ~
    Kāds notikums ( iz vēstures ) tiek slavēts.
    &
    Uz kūti aizstiepj saimnieks paunu siena ~
    Lai lopi ēd un netiek slaukums kavēts.
    .
    Pirms gadu simta izcīnītu Valsti,
    Pie varas SILES ‘priXvatizē biedri’.
    &
    Priekš kūtspakšķa tiek salūkoti balsti ~
    Drīz saimniekam līs dienas darbos sviedri.
    .
    Tiek kvēlas runas ‘bīdītas’ un teksti,
    Pa reizei (fonā) – himna uzspēlēta.
    &
    Uz sētas rāpjas gailis, izbož seksti,
    Un iesāk bļaut, ka – olas aizperētas.
    .
    Vēl – “augstā namā” ‘biedriem’ sēdēšana,
    Ar runām glumām, smaidu maskām stīvām.
    &
    Nāk saimniece – tai kūtī darīšana,
    Ar gotiņām un citām būtnēm dzīvām.
    .
    Pa dienas vidu – “pieņemšanas” dažas,
    Un telegrammas, SILES varas “stutēm”.
    &
    Māc saimniekpāri ikdienišķas bažas,
    Par iztikšanu savas saimes mutēm.
    .
    Uz pēcpusdienu – ‘jāšņorējas’ rautam,
    Kur “prominences” (rīties) ieradīsies.
    &
    Ņem cirvi saimnieks, aizstaigā līdz strautam:
    Tur laipa šķība – kāds vēl iegāzīsies…
    .
    Skan Pilī mūzika – tur polonēzē,
    Pa pāriem viesi mīcās, rindā vienā.
    &
    Būs vakariņās reņģes ( majonēzē! ),
    Uz saimniekgalda, kā jau “svētku” dienā.
    .
    Pēc polonēzes – ‘burbuļdrinks’ pie bāra,
    Un “viedas” sarunas, gandrīz līdz rītam.
    &
    Šķir lapas saimnieks, lēš iekš kalendāra,
    Cik dienu atlicis līdz bankas “krītam”.
    .
    Skan cauru nakti SILES “svētku” kņada,
    Līdz – rīta pusē “viedie” mājup kāto…
    &
    “Dievs, sargi mūs no lepnības un bada!”
    Pirms ļauties miegam, saimnieks rāmi prāto…

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  8. Benedikts Stuberovskis Atbildēt

    paklau, žīgure kāpēc tu neko nesaki par šodienas apstākļiem? Par lumpenizēšanās traģiskajiem tempiem, visstraujāko izmiršanu pasaulē, nodevīgu rotšildutaiņu šakāļu izdomātiem parādiem un Latvijas pārvēršanos par poligonu?

  9. Iemesls, kāpēc pasaules ir divas, ir pavisam cits. Es domāju, ka lielveikalos strādājošie priecājas par katru iespēju nopelnīt kādu kapeiku strādājot svētkos. Tāpat arī mazajos uzņēmumos strādājošie. Nezinu, kas būs tagad pēc tam, kad atkal ir pieņemti dikti “gudri” likumi. Varbūt drīzumā nonāksim līdz tam brīdima, kad tiešām nevajadzēs veikalos vismaz svētkos strādāt, jo pirktsspēja jau tā ir visai maza. Protams, ne jums un ne visiem, bet lielākajai daļai, tai skaitā lielveikalos strādājošiem

  10. Bet tad jau arī visas kafejnīcas, restorānus, autobusus, tramvajus, vilcienus un lidmašīnas u.c. arī slēdzam! Arī tiem darbiniekiem ir ģimenes!
    Vai varbūt tomēr izbeigsim to populismu!

  11. Ļoti cienu šo sievieti, taču neuzskatu, ka visiem šie svētki jāizjūt tik eksaltēti un svinīgi. Man patīk gan 11 – tais, gan 18. novembris – Latvija šajā pelēkajā laikā kļūst košāka, krāsaināka. Es respektēju šos svētkus un manī ir svētku sajūta, taču speciāli nekādas svīnības nerīkoju, svētku galdus neklāju un ciemiņus neaicinu. Kad veselība atļauj un slinkums nemoka, aizbraucu uz pasākumiem, taču biežāk gan tos paskatos pa TV. Valsts svētki nav ne Ziemassvētki, ne Jaunais gads, ne dzimšanas diena! Domāju, ka šāda attieksme ir absolūti lielākajai daļai latviešu un lojālo cittautiešu. Un lielveikala apmeklējumu šajā dienā neuzskatu par zaimošanu.

  12. Kamēr Rietumkrātiņa valstīm notiks “Black Friday” (rīt patriotisms U.S. sitīs augstu vilni) – tikmēr runas par tirdzniecības ierobežošanu paliks runu līmenī.

  13. Citās Eiropas valstīs svētdienās visi veikali ir ciet, arī Izraelā, jo valsts vadība rūpējas par to, lai ģimenes var būt kopā vismaz vienu dienu nedēļā, par svētkiem nemaz nerunājot.

    • izraēla nemaz nezin kur tai robežas, vienīgais ko spej ir no 4 km augstuma mest balto fosforu uz Libānas bērniņiem un slēpties aiz algotņuj mugurām..turklāt vēl tā amoralā diedelēšana…fui !

  14. … Lai Tava nave nes tas izmainas, kuras pats gribeji, un par kuram Tu cinijies … vieglas smiltis sava Tevzeme … !

  15. … So divkosigo un autohtonam latvietim nesaprotamo un nepienemamo, Saeima sedoso dazu individu un kopejo dazu valsts instituciju lidzsinejo darbibu, ka ari pret nacionalas valsts uzplaukuma to visu vainigo attiecibu del, un to protestejot, vesturnieks, Indulis Ronis, izdarija augstako pasuzupuresanos akciju … lai atdaritu visu acis uz so nekrietno un beidzot atklajuso realitati, un iespeju vel kam launakam atgriezties Bezabrene !!!

  16. Prezdents Vējonis nesen izteica domu ,ka mēs esot vienoti ,bet jābūt esot vēl vienotākiem.Kā izmērīt vienotības pakāpi viņš neteica .Kā esam audzināti,skoloti lai būtu tik vienoti ,ka spētu pastāvēt kā tauta ilgtermiņā? Faktiski esam ar bezizmēra ,,cilvēktiesībām ,, apveltīti dažāda ranga indivīdi pēc krasi atšķirīgā mantiskā stāvokļa ( miljonāri,bomži,trūkumcietēji,bezdarbnieki,plānais vidusslānis,plašais ierēdņu slānis) kas pārstāv dažādas reliģijas ( katoļi ,pareizticīgie,baptisti,luterāņi,musulmaņi,ateisti),pārstāvoši dažādas minoritātes,arī ar īpašām vajadzībām apveltītas( nedrīkst teikt ar kroplīgām vajadzībām apveltītas), sastāvoši no dažādām .tautībām,divās valodās runājošām ar pilnīgi pretējiem uzskatiem.Tā kā tirgošanās svētku dienās ir mazākais ļaunums,kas tomēr visā pilnībā parāda mūsu gara nabadzību.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+