Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. maijs, 2013
Drukāt

Divas pretējības


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Tukuma Mākslas muzejā līdz 9. jūnijam pēdējā izstāde sērijā “Duets” – Laimonis Mieriņš un Magone Šarkovska
.

 

Pēdējā izstāde sērijā “Duets” Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7) atvēlēta latviešu māksliniekam Anglijā Laimonim Mieriņam (1929 – 2011) un šejienietei Magonei Šarkovskai (1985). Katrai šo gleznotāju darbu skatei dots savs nosaukums, lai gan tās atrodas blakus telpās un Magones Šarkovskas viena glezna tiek eksponēta zālē, kurā aplūkojama vecākā kolēģa gleznojumu skate, tātad tās tikpat kā saplūst. Laimoņa Mieriņa gleznu izstādei dots nosaukums “Metafiziskā abstrakcija”, bet Magones Šarkov-skas – “Esi vērīgs”.

Šis duets ir visai saistošs. Tas atklāj abstraktās māk-slas divas pretējības. Tiesa gan, Magones Šarkovskas gleznas par abstrakcijām nenosauksi. Tās ir ļoti reālas, atgādinot par reiz populārā fotoreālisma ziedu laikiem. Māksliniece izvēlas īstenības tuvplānus, fragmentus, kuros parādās abstrakciju elementi.

Piemēram, gleznā “Prožektors” blakus prožektoram un elektrības kontaktligzdai uz sienas plaknes tiek bezgalīgi atkārtoti tapešu ģeometriski ornamenti. Citos darbos (sērija “Asinsrite”) atainots sarkanu elektrisko vadu kārtojums vai samezglojums. Par telpu, telpiskumu vēsta elektrisko vadu ēnas uz pelēkbaltās sienas vai prožektora apgaismotie vai ēnā atstātie laukumi. Viss ļoti precīzi un estētiski. Māksliniece tādējādi atklāj, ka abstraktās māk-slas pirmsākumi meklējami tepat mums līdzās, dzīvē, tikai jāprot to saskatīt (Esi vērīgs!). Jāpiemetina, ka abstraktās mākslas avoti nav rodami tikai realitātē. Ir arī citas iespējas.

Estētiskas ir arīdzan Laimoņa Mieriņa gleznas. Taču tās ir pilnīgi abstraktas, kurās nekas neatgādina par realitāti. Mākslinieks ir dzimis netālu no Tukuma – Slampē – un skolojies Līdsas mākslas koledžā Anglijā, kur vēlāk pats gandrīz trīsdesmit gadus bija pedagogs. Viņš gan sāka kā izteikts reālists, kā viņam mācīja Alfrēds Kalniņš un pēdējos gados – arī Valdemārs Tone. Tā kā Līdsas mākslas koledža, būdama modernās mākslas līdere Anglijā, sekoja Bauhauza estētikai un mākslas nostādnēm, studējot viņš pilnībā atteicās no īstenības attēlošanas. Laimonim Mieriņam bija tuvi Antona Ērenzveiga uzskati par krāsu iedarbību uz cilvēka redzi un emocijām – ar krāsu salikumiem var pateikt visu. Tā arī gleznotājs strādāja, izsakot savas emocijas dažādu krāsu kombinācijās.

“Savos darbos izgāžu ārā visu savu būtni: visas neveiksmes un izdomāšanas, nožēlu un laimi. Manas gleznas ir mani psiholoģiskie pašportreti,” reiz kādā intervijā izteicās mākslinieks.

Tādējādi šajos līniju un laukumu ritmos, pigmentu uzšļakstījumos un krāsu sastatījumos atklājas Laimoņa Mieriņa emocionālā pasaule, garīgie pārdzīvojumi. Abstraktos darbus lasīt nav viegli, sevišķi pie šādas glezniecības nepieradušam skatītājam. Tā ir arī ieklausīšanās sevī, ko mēs šodien esam piemirsuši, un savā būtībā ir ļoti izsmalcināta un garīgi pilnīga māksla, ko piedāvā Tukuma muzejs.

Muzejs ir parūpējies, lai katra Laimoņa Mieriņa glezna būtu eksponēta par sevi un lai tās netraucētu viena otru. Ap tām ir gaiss un klusums, kas tik nepieciešams meditācijai. Darbi novadnieka pirmajai izstādei Tukumā patapināti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, pietiekami pilnīgi atklājot gleznotāja daiļrades veidošanos.

Latvijā abstrakcionisms vēl ir visai svešs, kaut arī savulaik Rīgā bija šim virzienam veltīta izstāde. Tā apliecināja, ka šejienes māk-slinieki izmanto tikai atsevišķus abstraktās māk-
slas paņēmienus, elementus, štrihus. Abstrakcionisms ir domāšana krāsās, vienalga, vai tās uzliek, uzšķiežot ar sareni, pilinot, gleznojot platām otām vai strikti veidojot kompozīciju, izmantojot ģeometriskas figūras vai kādā citā veidā.

Šī izstāde ir lielisks papildinājums lielajai trimdas mākslas skatei izstāžu zālē “Arsenāls”, ko sagatavojis Latvijas Nacionālais māk-slas muzejs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+