Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. decembris, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Janvārī ES saskarsies ar Kremļa Eirāzijas savienību (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Varbūt skarbas likteņa ironijas dēļ okupācijas un aneksijas tēmas, ko dažs labs, runājot par mūsu vēsturi, prasa nolikt malā, Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē atradīsies pašā uzmanības centrā. Viena no šīs prezidentūras prioritātēm saucas “iesaistīta Eiropa”, un atšifrējumā tas nozīmē vēlmi stiprināt ES lomu. Ja ne gluži pasaulē, tad vismaz ES Austrumu partnerības valstīs un Centrālāzijā.

Tādējādi “iesaistītā Eiropa” saskarsies arī ar Kremļa radīto Eirāzijas ekonomisko savienību – EES, kurai uz esošās muitas ūnijas bāzes (Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna) jāsāk darboties nākamgad janvārī. Šopavasar Astanā, parakstot attiecīgo līgumu, Putins nožēloja, ka “šajā ceļā mēs kādu esam zaudējuši”, tomēr “agri vai vēlu Ukrainas valdība sapratīs, kur slēpjas tās laime”. Rudenī par gatavību iekļauties EES paziņoja Kirgizstāna, kurai izvēli atviegloja Maskavas piešķirtie 1,2 miljardi dolāru, un Armēnija, kuras nostādīšanai uz “īstenā” ceļa tika izmantotas jau ierastās iedarbīgās metodes, respektīvi, mājieni par gāzes cenām un Kalnu Karabahu. Toties bez īpašiem pamudinājumiem uz EES raujas vēl citi veidojumi, kā Piedņestra un Abhāzija, bet to iesaistīšana sagādā zināmas problēmas. EES skaitās tīri ekonomisks projekts, kas neiespaidos dalībvalstu suverenitāti, kaut gan tā politiskais zemteksts ir acīmredzams. Un daži savstarpēji politiski asumi jau arī parādījušies. Pēc Žirinov­ska kārtējā izlēciena pret Kazahstānu, kura tajā saskatīja teritoriālas pretenzijas, prezidents Nazarbajevs izteicās, ka viņa valsts varētu arī izstāties no EES. Bet Putina izklāstītajā redzējumā kazahiem agrāk “nekad nav bijis valstiskuma” un viņiem jāpaliek “krievu pasaulē”. Svarīgs arī, piemēram, jautājums, kā EES garantēs darbaspēka brīvu apriti apstākļos, kad šis darbaspēks bieži tiek pakļauts rasistiskiem uzbrukumiem. Ideoloģiski projekts pārklājas ar eirāzistu sapņojumiem par Krievijas galveno lomu globālajā cīņā pret anglosakšu pasauli vai pret izkurtējušajiem Rietumiem vispār.

Projektu Putins cēla galdā 2011. gadā saistībā ar drīzo atgriešanos Kremlī un sākotnēji apgalvoja, ka “Eirāzijas savienība” netiks pretnostādīta Eiropas Savienībai vai tās Austrumu partnerībai, bet būs “daļa no lielās Eiropas”, ko vieno “kopīgas vērtības, kā brīvība, demokrātija un tirgus likumi”. Tas visumā iederējās teorētiskajos prātojumos par politisko un ekonomisko telpu “no Lisabonas līdz Vladivostokai” jeb vīzijā, kas tiek piepildīta ar ļoti atšķirīgu saturu.

No PSRS Kremlis ir pārmantojis slieksmi norādīt jebkurai t. s. tuvās aizrobežas valstij, “kur slēpjas tās laime”, un vajadzības gadījumā to piegādāt. Rietumu politiķi Hilarija Klintone un pārējie, kuri saskatīja Kremļa centienus atkal pārņemt varu pār bijušās PSRS aizņemto “sestdaļu pasaules sauszemes”, nekļūdījās, tomēr nespēja paredzēt, ka Ukrainā tas tiks darīts ar pērnā gadsimta totalitāro režīmu cienīgām metodēm, kuras tolaik labi iepazina Latvija, kam šoreiz ir ne vien iespēja no tām izvairīties, bet arī pienākums palīdzēt citiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Eirāzija ir tikai Vovas lielummānijas murgi. Ne viņam Azija, ne Krievija.

    Bijis normāls cilvēks, pašā sākumā būtu iesaistijies saimnieciskā sadarbībā ar Eiropu.
    Krievija šobrīdī būtu sasniegusi Amerikas dzives standartus. Tagad nu grauz kartoku, steb vodku
    un pļeskā savu danci, dziedādams – Vaene plaša manas mātes taša///

  2. Šī krievu Eirāzija ,kurā turpat simts dažādu Āzijas tautu , nav tikdaudz Maskavas ,tas ir ,”krievu pasaules” pretenzijas uz kaut ko lielu ,cik ļoti lielas bažas par Ķīnas dominanti visa šajā reģionā jau tuvākajā nākotnē .Šī Eirāzija ir tikai 170 miljonu cilvēku potenciāls .ES-28 dzīvo 615 miljoni , NATO valstīs dzīvo 818 miljoni.Ķīnā – 1,35 miljardi .Ķīna visu šo reģionu uztver kā mazapdzīvotu Āzijas ziemeļu perifēriju un ,ja Krievijai nebūtu atomieroču Sibīrijā jau krietnu brīdi saimniekotu tās dienvidu kaimiņi. Debates Maskavas TV kanālos un viņu prese jau krietnu brīdi liecina ,ka tur nezin kā ” nezaudējot seju” izkļūt no pašreizējās pata situācijas .Faktiski Maskavā norit rūpīgi slēpta nežēlīgā cīņa starp valdošajam spēka struktūrām un 111 miljardieru klanu . Pēdējo rokās ir visa Krievijas ekonomika un tiem netīk ne uzrādītie 15 miljardieru 8,65 zaudētie dolāru miljardi ,ne šķēršļi kurus viņiem liek Kremļa sagādātās sankcijas.Latvijas prezidentūra no 1.janvāra mums var nest ievērojamus bonusus ,ja pareizi formulēsim un kā sarunu organizētāji 6 mēnešos īstenosim politisku ievirzi stabilam mieram un robežai Ukrainas austrumos ,spēsim ierosināt rezultatīvas sarunas starp Briseli un Maskavu miera un ekonomikas jautājumos.Grūtākais,formula Krimas statusa fiksācijai,jo tas atgriešana Ukrainas robežās būs desmitgades jautājums.

  3. jadoma ka kodol ..rak….temes ne tikai nujorku-briseli ari uz kijevu nac ligzdam…..

  4. Uldi, nu nesaskarsies ne ar ko, jo tāda “eirāzijas savienība” pastāv tikai un vienīgi KGBista putina murgos. Un, kāda valūta būs šai “savienībai” ? Vairāk piemērota valūtai ir TP(tualetes papīrs), nekā krievu “juaņs”- nožēlojamais “rubulis”. Par tādu veidojumu kā krievija, vispār nevajadzētu presē diskutēt. Ja nu vienīgi, tad feļetonu vietnē atstāt to Līcīša ziņā.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (52)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+