Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. augusts, 2013
Drukāt

Divas trešdaļas pašvaldību vadītāju spējuši noturēties savos krēslos

Foto-LETAFoto-LETA

Vasaras sākumā notikušajās pašvaldību vēlēšanās amatus ir spējuši saglabāt 79 pašvaldību vadītāji jeb divas trešdaļas no kopējā skaita.

Daudz lielākas ir bijušas politiskās svārstības – 60 no 119 pašvaldībām pēc būtības ir nomainījusies novada vadītāja politiskā piederība, tostarp arī no tiem 79 pašvaldību vadītājiem, kas saglabāja amatus, 27 jeb viena trešdaļa pamanījās nomainīt savu politisko piederību.

Pašreizējai valdošajai koalīcijai, kuru pamatā veido “Vienotība”, “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Reformu partija” (RP), sekmes vēlēšanās bijušas blāvas. Visas trīs koalīcijas partijas kopā ir spējušas tikt pie 14 pašvaldību vadītāju amatiem, tādējādi pārstāvniecība valdībā ir tikai nepilniem 12% pašvaldību vadītāju. Salīdzinoši 2009.gadā, kad Valda Dombrovska (V) pirmajā valdībā bija pārstāvēti “Vienotību” veidojošie politiskie spēki, Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “tēvzemieši”, valdības partijas pārstāvēja 67 pašvaldību vadītāji jeb aptuveni 57% no vietējo vadītāju kopskaita.

Ja iepriekšējā sasaukumā no “Jaunā laika”, “Pilsoniskās savienības” un “Sabiedrības citai politikai” sarakstiem ievēlētie politiķi vadīja 15 pašvaldības, tad tagad “Vienotības” cilvēki ir tikai septiņu pašvaldību vadītāji. VL-TB/LNNK pārstāvji pašlaik vada sešas pašvaldības, bet pirms vēlēšanām “tēvzemieši” bija trīs vietvaru vadībā. Savukārt starp pašvaldību vēlēšanām izveidotā RP ir spējusi tikt tikai vienas pašvaldības galvgalī.

No Saeimas partijām jau otro pašvaldību sasaukumu pēc kārtas spēcīgākā pārstāvniecība vietvarās ir ZZS un tajā ietilpstošajām Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) un Latvijas Zaļajai partijai (LZP), turklāt tā savu spēku ir spējusi pieaudzēt, lai arī atrodas opozīcijā ZZS pati uzsver, ka šajās vēlēšanās nonākusi 41 pašvaldības vadībā: LZS tieši pārstāvot 24 pašvaldību vadītāji, ZZS – septiņi, bet LZP – četri. Pie savējiem ZZS pieskaitījusi arī Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Liepājas mēru Uldi Sesku, kuriem ir savas partijas, kurām ir sadarbības līgumi ar ZZS, kā arī četrus mazāku pašvaldību vadītājus, kuri vēlēšanās startējuši no formāli ar ZZS nesaistītiem vēlētāju apvienību sarakstiem. No šiem sešiem ar ZZS neafišēti saistītajiem pašvaldību vadītājiem pieci bija pie varas arī iepriekšējā sasaukumā. Kopumā ar ZZS neslēpti saistīto pašvaldību vadītāju skaits ir palielinājies no 27 iepriekšējā sasaukumā līdz 35 šovasar, bet, pieskaitot “ZZS draudzīgos spēkus”, tās pārstāvība pašvaldībās ir augusi no 32 iepriekšējā sasaukumā līdz 41 pašvaldību vadītājam šovasar.

SC pārstāvniecību pašvaldībās nav kāpinājusi būtiski – ja pirms četriem gadiem SC spēja iegūt mēra krēslus Rīgā, Rēzeknē un Zilupē, tad šovasar tiem izdevies piepulcēt vien Viļānus.

Vislielākā pārstāvniecība novadu vadībā ir vietējiem politiskajiem spēkiem – vēlētāju apvienībām vai vienas pašvaldības mēroga partijām. Dažus no šiem reģionālajiem spēkiem ar nacionāla mēroga partijām saista līgumi, vai arī atsevišķi vēlētāju apvienību pārstāvji ir lielāku partiju biedri, tomēr vietējās vēlēšanās partijas vārds netiek izmantots. Ja iepriekšējā sasaukumā vietējo spēku līderi vadīja 36 pašvaldības, tad šovasar – 44. Saeimā strādājošās partijas pašvaldībās pārstāv 59 vietējie līderi jeb nepilni 50% no pašvaldību vadītāju kopskaita.

“Reģionu alianse” (RA) ir spējusi iegūt 11 pašvaldību vadītāju amatus. Pati RA pie saviem cilvēkiem pieskaita arī Sējas novada vadību, lai arī šajā pašvaldībā partija vēlēšanās nav piedalījusies. Salīdzinoši RA priekštece Rīgas apriņķa novadu apvienība iepriekšējā sasaukumā bija spējusi iegūt sešu novadu vadītāju krēslus. RA spēks lielā mērā audzis, pateicoties tam, ka tajā patvērušies vairāki reģionālie līderi, kuri palika bez jumta virs galvas pēc TP un LPP/LC likvidēšanas. No TP bija ievēlēti 17, bet no LPP/LC – deviņi iepriekšējā pašvaldību sasaukuma līderi.

Pašvaldību vēlēšanas ir iezīmējušas arī divu lielāku reģionālo partiju rašanos – Vidzemes partija ir spējusi iegūt piecu pašvaldību vadītāju amatus, savukārt Latgales partijas cilvēki vada četras vietvaras.

Kopumā pašvaldību domēs ievēlēti 1618 deputāti, 1214 no viņiem ievēlēti no reģistrēto partiju un apvienību sarakstiem, 298 – no vēlētāju apvienību sarakstiem, 106 deputāti – no nereģistrēto partiju apvienību sarakstiem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības apkopotā informācija.

Visās Latvijas pašvaldībās kopā visvairāk deputātu vietu – 197 – ieguvusi partija “Vienotība”, kurai ar 145 deputātu vietām seko Zaļo un zemnieku savienība un ar 134 vietām – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. 18 no 589 vēlēšanām pieteiktajiem kandidātu sarakstiem neieguva nevienu pašvaldības deputāta vietu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+