Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. februāris, 2014
Drukāt

Divējādas mākslas dzīres

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Līdz marta vidum īstā vieta, kurp doties, meklējot māksliniecisku baudījumu un izziņu, ir Latvijas Māk­slas akadēmija. Tur atklātas uzreiz divas izstādes, visai simboliski: “Mākslas dzīres” – pirmajā stāvā, bet “Māk­slas akadēmijas balva 2014” – otrā stāva aulā.

“Mākslas dzīres” pārstāv vienlaikus bohēmisko un atbrīvoto mākslas tapšanas brīdi, kad nedomā par mērķiem un uzdevumiem, par balvām un atzinībām, bet nododas radošajam procesam. Tā kā izstādes veidotāji par vadmotīvu izvēlējušies Anšlava Eglīša romānā “Homo Novus” aprakstīto mākslinieka darbnīcu, fragmentu šeit arī citēšu: “Diezgan lielai, bet pavisam dīvaina veida telpai visas sienas bija iešķības, visādu iekaktu izrobotas. Kādu kaktu aizsedza gležturis ar lielu, spodri baltu audeklu uz tā. Gar sienām stāvēja grāmatām un visādiem darbnīcas sīkumiem piekrauti plaukti. No taupības krāsniņas pāri visai istabai kā varena sieksta stiepās norūsējusi skārda dūmu caurule. Tieši virs dzīru galda, kur savienojās posmi, caurule bija tā ielīkusi, ka likās – katru mirkli var atirt vaļā un nogāzties.” Taupības krāsniņas vietā nu ir “Grandeg” apkures katls, taču iekakti, sīkumi, avīzes uz grīdas, telpā valdošās smaržas un kopējā gaisotne visai nopietni var novērst skatienu no izstādītajiem darbiem (kopā 42 mākslinieki no visām 14 LMA nozarēm).

Gluži pretēja noskaņa valda aulā, kaut arī tur līdztekus tradicionālajai glezniecībai un tēlniecībai aplūkojama gan scenogrāfija un multfilma, gan mākslas grāmatas un tekstilmāksla, arī mākslas zinātnē paveiktais, pat rotu un dizaina paraugi. Klasiskā, brīvā telpa aicina pievērsties nevis tapšanas, radīšanas brīnumam, bet gatavajai mākslai.

Un, kaut arī balvas saņēmēji jau zināmi (tās šogad piešķirtas Imantam Lancmanim, Anitai Paeglei un Kasparam Podniekam), tik un tā vērts izstaigāt izstādi, kurā redzami arī Ilmāra Blumberga, Heinriha Vorkala, Gunāra Kroļļa, Bruno Birmaņa, Reiņa Suhanova, Rituma Ivanova, Valda Celma, Harija Branta, Igora Dobičina un citu darbi. Sazin kāpēc šoreiz acīs galvenokārt iekrita mākslinieku vīriešu paveiktais, un visvairāk fascinēja Ivara Mailīša izstādītais “Lomiks āža kāja” – tik lakonisks, ka īsti nevar saprast, vai kalpo par ironisku alūziju radošajam procesam vai arī atgādina, ka viss jātver vienkārši. Abas izstādes atvērtas līdz 13. martam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+