Mobilā versija
+4.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
4. oktobris, 2017
Drukāt

Divi Bavārijas juristi apstrīd Vācijas vēlēšanu rezultātus

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Divi Bavārijas juristi nolēmuši apstrīdēt 24.septembrī notikušo Vācijas Bundestāga vēlēšanu rezultātus, jo bavāriešiem nav bijusi iespēja balsot par kancleres Angelas Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un, viņuprāt, pret imigrāciju noskaņotajai eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai” proporcionāli nav pienācies tik liels vietu skaits.

AfD panākumi vēlēšanās mudinājuši abus juristus atkal pievērst uzmanību senajai Vācijas vēlēšanu dīvainībai – apstāklim, ka CDU neizvirza savu kandidātus Bavārijā, lai netraucētu savai vietējai meitaspartijai – Kristīgi sociālajai savienībai (CSU).

Nirnbergas juristi Rainers un Kristīne Roti ir pārliecināti, ka Bavārijā dzīvojošajiem pilsoņiem ir konstitucionālas tiesības uz brīvām vēlēšanām, kas tiek pārkāptas, liedzot viņiem balsot par CDU. Savukārt citās Vācijas federālajās zemēs dzīvojošajiem pilsoņiem liegtas tiesības balsot par CSU, lai gan abas partijas startē ar atšķirīgām programmām un koalīcijas sarunās iesaistās nolūkā īstenot atšķirīgus mērķus.

Pirmdien izplatītajā paziņojumā abi juristi apgalvo, ka AfD panākumos vainojuma abu “māsu partiju” – CDU un CSU – vienošanās, kas tika noslēgta vēl pirms pirmajām Federatīvās Republikas vēlēšanām 1949.gadā.

Situācija būtu citāda, “ja nebūtu šīs kopīgās CDU un CSU parlamentārās frakcijas un CDU vēlētājiem nebūtu jāpieņem dzeguzēns CSU,” norādījis Rotu pāris.

“Retorikai par “māsu partijām” nav satura un politiskās jēgas, un arī juridiski tā ir bezjēdzīga,” teikts abu uzsāktās kampaņas tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā. “Vēlēšanu iestāžu iecietība pret CDU un CSU uzvedību ir 61,5 miljonu balsstiesīgo Vācijas pilsoņu vēlēšanu tiesību pārkāpums no valsts puses.”

Juristi uzskata, ka gadījumā, ja par CSU būtu iespējams balsot visā Vācijā, pateicoties tās konservatīvākajai pozīcijai salīdzinājumā ar CDU, īpaši imigrācijas jautājumos, AfD būtu ieguvusi mazāk balsu.

Savukārt, ja bavāriešiem būtu iespēja balsot par CDU, kristīgie demokrāti, viņuprāt, zemē iegūtu desmit līdz 20% balsu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām Bundestāga vēlēšanām, kas notika 2013.gadā atbalsts CSU Bavārijā sarucis par desmit procentpunktiem, partijai šogad iegūstot tikai 39% balsu, jo liela daļa no tās elektorāta pārbēgusi AfD nometnē.

Tas licis CSU līderiem paziņot, ka nepieciešams atkal nosliekties vairāk pa labi politiskajā spektrā, un atkārtoti uzstāt uz prasību noteikt maksimālo valstī uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu, ko partijas līderis Horsts Zēhofers pieprasa jau kopš 2015.gada, nonākot pastāvīgā konfliktā ar Merkeli, kas šo prasību joprojām kategoriski noraida.

Paredzams arī, ka gaidāmajās koalīcijas sarunās CSU agresīvu aizstāvēs partikulārās bavāriešu intereses.

Abi juristi savu cīņu uzsākuši jau vairāk nekā pirms gada, taču līdz šim viņiem bijis maz panākumu. Jūnijā Konstitucionālā tiesa atteicās pieņemt izskatīšanai pāra prasību, kuru iepriekš jau bija noraidījusi Vīsbādenes administratīvā tiesa.

Turklāt CDU un CSU vienošanās ir tik dziļi sakņota modernās Vācijas politiskajā vēsturē, ka tiesas rīkojums partnerību izbeigt ir grūti iedomājams.

Viens no argumentiem, kuru izsaka abu aktīvistu kritiķi, ir apstāklis, ka partijām nevar liegt brīvu izvēli, kur izvirzīt savus kandidātus.

Taču Roti negrasās atkāpties un vēlas panākt Konstitucionālās tiesas atzinumu šajā lietā, jo pilsoņiem esot tiesības saņemt atbildi uz jautājumu, kāpēc viņi Bavārijā nevar balsot par CDU.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+