Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. augusts, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Atklāto vēstuli rakstījušie uzskata, ka taisnīgums ir iespējams (7)

Foto-Valdis IlzēnsFoto-Valdis Ilzēns

“Tautas saeimas” lūgums, uz kuru atsaucoties Latviju 1940. gada 5. augustā iekļāva Padomju Savienībā, sākās ar konstatējumu: “Ilgus gadus Latvijas tauta cieta zem ekspluatatoru jūga, pakļauta izlaupīšanai un verdzībai, nolemta nabadzībai un izmiršanai.” Latvijai “draudēja briesmas kļūt par imperiālistu laupījumu”, jo tajā valdošā “kliķe” centās kavēt “mūsu draudzību un ciešo, nesaraujamo savienību ar mūsu lielo kaimiņu…”. Vai jums šīs frāzes kaut ko neatgādina?

Pareizi – līdzīgi teksti ar gandrīz tiem pašiem vārdiem tiek rūpnieciskos apjomos ražoti un tiražēti sociālajos tīklos. Tīmekļa troļļu fermu iemītnieki gan nav vienīgie, kuri apgalvo, ka Latvija atkal kļuvusi par Rietumu “imperiālistu laupījumu”, un mudina doties atpakaļ uz Austrumu politisko telpu, piesaukdami “nesaraujamo savienību ar lielo kaimiņu”. Austrumu virziena piekritēji politiskajās, t. s. pragmatiķu un ekspertu aprindās, protams, neizsakās tik primitīvi, un šodien ir runa nevis par stāšanos vecajā brāļu saimē, bet galvenokārt par “partnerības” formā ietērptas atkarības veicināšanu. Taču PSRS Augstākajai padomei adresētā 1940. gada lūgumraksta idejiskā pēctecība ir visnotaļ samanāma. Turklāt dažs labs prasa Latvijas atgriešanos Kremļa paspārnē, tā teikt, skaidri un gaiši. Vēsturiskā ziņā “tautas saeimas” darbība dēvējama par politiskā kolaboracionisma daudzsējumu romāna ievadu, jo 1940. gada 5. augustā Latvija kļuva par PSRS piecpadsmito padomju republiku un tika pilnīgi pakļauta totalitāro režīmu varai uz pusgadsimtu. Šī traģiskā pieredze arvien paliek nepilnīgi izgaismota Eiropas vēstures sastāvdaļa. Par to liecina arī “LA” 30. jūlijā publicētā atklātā vēstule mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kuras parak­stītāji – Lidija Lasmane ar domubiedriem – secina, ka pēc neatkarības atjaunošanas “nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana”, aicina pieņemt lustrācijas likumu un pievērst pienācīgu uzmanību pretestības kustības dalībnieku lomai un tās atspoguļojumam kultūrā un izglītībā. Jāpiekrīt, ka Latvijā šajās jomās nekas dižs nav paveikts. Bet tas noteikti ir valdošās elites attieksmes jautājums. Atcerēsimies kaut vai pirms dažiem gadiem apritē palaisto formulu “okupācija bija, okupantu nav” – to izgudroja, kad lēma par “Saskaņas centra” varbūtējo iešanu valdībā, un vajadzēja, lai, kā tika paskaidrots, “SC” vēlētājs justos komfortabli. Minētā vārdiskā konstrukcija izraisīja ne mazums zobgalību, bet faktiski tajā ietvertā loģika ir iedzīvināta praksē. Un, ja reiz okupantu nav, tad nav arī okupantiem kalpojušo represīvo iestāžu, un kam gan tādā gadījumā vajadzīga lustrācija, izvērtēšana un diskusija? Atbildi daļēji sniedz likstas, kādas piedzīvo pirms gada izveidotā LPSR VDK dokumentu izpētes komisija, kurai trūkst te finansējuma, te telpu, te piekļuves čekas materiāliem, kas tai būtu jāpēta.

Neaizmirsīsim arī ārpolitiskā komforta apsvērumus. Maskavā politiķi spriež par Fēliksa Dzeržinska pieminekļa novietošanu atpakaļ Lubjankas laukumā. Savukārt politisko represiju upuriem veltītais memoriālais muzejs, kas bija ierīkots agrākās līdz pat 80. gadu beigām pastāvējušās spaidu darbu nometnes “Perma – 36” vietā, ir likvidēts jeb pārprofilēts, bet bijusī muzeja vadība apsūdzēta ekstrēmismā, jo pārāk labvēlīgi esot attēlojusi savulaik nometnē ieslodzītos ukraiņu un baltiešu “nacionālistus”, kā arī pārējos padomju varas pretiniekus. Tur bijuši ieslodzīti daudzi ievērojami cilvēki, arī latvietis Gunārs Astra. Un Sergejs Kovaļovs, kurš allaž mēdz uzsvērt, ka pārstāv nevis Putina, bet Saharova Krieviju. Taču oficiālā Rīga nekad nav veltījusi īpašu uzmanību šai Saharova Krievijai – ne tā iepērk šprotes, ne piegādā gāzi. Biznesu politiski uzrauga Putina Krievija, bet čekas metožu izvērtējums un izpēte neveicina tirdzniecības apgrozījumu ar valsti, kuru pārvalda čekisti.

Latvijas valsts augstākajām amatpersonām atklāto vēstuli rakstījušie tomēr uzskata, ka taisnīgums ir iespējams…

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Par laimi man nav bijusi darīšana ar čeku ne no kādas puses. Domāju par arhīvu atvēršanu. Latvijas iedzīvotāju šķīstīšanos…. it kā taisnīgi…. Tomēr šeit pie mums dzīvo lielākas briesmas– atstātie 20 000 krievu armijas atvaļinātie virsnieki, kuri apguvuši militārās augstskolas visos ieroču un politpropogandas amatos. Latvijā apmetās uz dzīvi no bijušas padomijas atvaļinātie poļitruki, nometņu prieksnieki, padomijas ČEKISTI. Varu iedomāties , kādu BAUDU sagādāsim viņiem tiesājot un šaustot savējos, bet viņi paliks sveikā un ņirdzīgi…..

  2. Paldies autoram par drosmi!

    Mans viedoklis- Jāatjauno Rīgas Latviešu Biedrības varmācīgi likvidētā kolektīvās analītikas bāze “M Ā M U Ļ A”.

    Politbandīti un kriminālnoziedznieki jāsauc pie atbildības pēc ES un Latvijas likumiem.

    1938. gada RLB statūtu neievērošana, izskaušana – mērķtiecīga apkarošana 22 gadu laikā ir valsts traģēdija. Un prasījusi virs 10 000 latviešu pašnāvības, simtiem tūkstošu bēgšanu no Latvijas, glābjot savas ģimenes. Un tagad jau miljardos mērams valsts parāds no pretlatviskās saimniekošanas.

    Atgādinu, ka 1993. gada 18. februāra naktī komunisti un čekisti paralizēja likumīgi atjaunoto Rīgas Latviešu Biedrību, kas darbojās pēc saviem likumīgajiem 1938.gada statūtiem, izsitot, izšaujot un izlaupot visus dokumentus, kas atjaunotajai RLB bija, vairs neielaižot māmuļā likumīgos RLB biedrus turpināt iesākto darbu Latvijas atjaunošanai, atbilstoši biedrības likumīgajiem statūtiem. Viltus biedrības “uzmeistarošana” izsistās, izšautās vietā uzskatāma par P R E T L A T V I S K U terora akciju.

  3. “Man liekas, tas bija ļoti svarīgi, ka Padomju Latvija nekļuva par Ostlandi, kā tas bija iecerēts Hitlera okupācijas laikā,” tā akadēmiķis J.Stradiņš intervijā LA, 27.11.2014.
    Nav brīnums, ja Ostlandes darboņu idejiskie pēcteči sāk ko pārmest Tautas Saeimai par tās rīcību 2.Pasaules kara laikā – galu galā nacistu idejiskie pēcteči joprojām aktīvi darbojas, lai īstenotu savu iecerēto: “Fīreram un Reichskancleram Ādolfam Hitleram galvenajā mītnē”
    1941. gadā 11. jūlijā atkal atbrīvotā Latvijā pirmo reizi sapulcējās dažādu latviešu tautas aprindu un profesiju pārstāvji, lai izteiktu visas latviešu tautas vārdā pateicību slavas vītajai vācu armijai un katram vācu vīram, kas piedalījās Latvijas atbrīvošanā, bet jo sevišķi lielajam un uzvarām vaiņagotajam vācu tautas un visu indoģermāņu tautas pirmajam cīnītājam Ādolfam Hitleram.
    Mēs nododam Ādolfam Hitleram izšķiršanai visas latviešu tautas cerības par līdzdalību Eiropas atbrīvošanas cīnās.
    Latviešu tauta vēlas piedalīties Eiropas jaunuzbūvē un ar uzticību raugās uz Ādolfa Hitlera attiecīgu lēmumu. ” Ievērojamu latviešu sanāksme, 1941.11.VII ( sk. Andrievs Ezergailis “Vācu laiks Latvijā” )

  4. В сосответствии с логикой автора, одна часть жителей страны – это окупанты, которых надо выслать. (Голубая мечта нациков.) Но тогда другая часть жителей, причём большая, это коллаборанты, которых надо люстрировать да в тюрьму посадить. А что, разве не так?! Вы все, все замазаны, все сотрудничали в той или иной степени. И автор в том числе. Бесплатное высшее образование получил, значит сотрудничал. Да вы на политиков своих посмотрите, да на сейм свой, все из бывших. И что в результате получится: совершенно пустая страна без жителей, пустая территория, готовая к приёму беженцев. Этого добиваетесь?

  5. Lasmanei jau neesot naida pret padomijas nagu maucējiem …
    .
    Bet nagu maucējiem IR GAN naids pret Lasmani !!! 🙁

    • nometnes ir BEZSPĒCĪGAS PRET bābu stulbumu !
      Rakstīs, stāvēs, pīkstēs lupatiņā par netaisnību,
      tikai ne pirkstiņu nepakustinās, lai tā nebūtu !
      KO ARĪ NELIEŠI SMĪNĒDAMI SAGAIDA ! ! !

  6. ” Pirmdien [ 6.07.2015 ] aiz slēgtām durvīm Ministru kabinets vienojās, ka Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus divu gadu laikā. ” lsm.lv.
    ================================================================
    Nepārsteidz “taisnīguma” cīnītāju aktivitātes par lustrēšanos. Vēsture atkārtosies – “uzmeta” Rietumnieki cīnītājus par taisnīgumu pēc 2.Pasaules kara, “uzmetīs” arī tagad.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+